Pēc Jelgavas novada pašvaldības lūguma akciju sabiedrība «Latvijas valsts ceļi» veikusi satiksmes drošības auditu Dobeles šosejas posmā no Svētes tilta līdz Tušķu krustojumam, kur savienojas Dobeles, Tukuma un Kalnciema ceļi. Tajā eksperti ieteikuši gar šosejas malām veidot gājēju un velosipēdistu plūsmu strikti nodalošas ietves, luksoforu, kā arī apļveida krustojumu. Praktiķi sliecas uz to, ka rekonstrukcijai vajadzētu būt vienkāršākai un līdz ar to lētākai.
Pusotru metru plata grantēta ceļa apmale, kurai līdzās pa asfaltu traucas blīva automašīnu straume – tādu ceļa posmu apmēram puskilometra garumā veic vismaz vairāki desmiti Aizupes pamatskolas skolēnu. Jāpiebilst, ka apmēram sešdesmit procenti no tiem dzīvo Jelgavā, jo īpaši tās nomalē – Bemberu un Miezītes ceļu apkaimē. Divu skolēnu māte 5. līnijas iedzīvotāja Sarma Romāne «Ziņām» stāsta, ka daudzi vecāki ļautu bērniem uz skolu iet patstāvīgi, taču šī ceļa posma dēļ ved savas atvases ar auto. «Reiz es pati mēģināju ar velosipēdu pa Dobeles šoseju izbraukt bērnu skolas ceļu. Līdz Svētes tiltam pilsētas teritorijā tas ir skaists. Bet aiz tilta un reizē pilsētas robežas – ļoti bīstams. Daudzi šoferi, uzņemot ātrumu, uz gājējiem un velosipēdistiem ceļa malā nemaz neskatās. Vai tiešām jānotiek tādai nelaimei kā pie 4. līnijas, kur tikai pēc meitenes sabraukšanas tika ierīkots luksofors, lai sabiedrība sāktu rosīties!» sašutusi S.Romāne.Ne tikai ģimenes lietaRosība saistībā ar Tušķu krustojumu sākās pērn, kad tika pasūtīts satiksmes drošības audits. Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune, jūnijā tiekoties ar Līvbērzes pagasta iedzīvotājiem, stāstīja – Tušķu krustojumā varētu tikt izveidots aplis, kas ir viens no drošākajiem ceļu krustojumu veidiem. Pašvaldības vadītājs, aicinot līvbērzniekus būt aktīvākiem sasāpējušu lietu risināšanā, minēja, ka svarīga loma šī projekta bīdīšanā esot «Latvijas valsts ceļu» valdes loceklim Jānim Langem, kura sieva Zane Lange vada Aizupes pamatskolu. J.Lange neslēpj, ka ģimenē šos jautājumus pārcilājis, taču, viņaprāt, Tušķu krustojuma problēma ir objektīvi aktuāla ne tikai skolēniem, bet arī mazdārziņu īpašniekiem. Pēc viņa teiktā, tās risināšanā iniciatīvu izrādījusi pašvaldība. Par projekta realizāciju J.Lange atturējās spriest, jo tas esot atkarīgs no valsts budžeta iespējām. Dārgie projekti guļ skapī«Latvijas valsts ceļu» satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns spriež, ka nevajadzētu Tušķu krustojuma pārveidi sadārdzināt tā, lai veiktais satiksmes drošības audits paliktu bez virzības. Viņaprāt, apļveida krustojuma veidošana un 1. autobusa galapunkta pārcelšana tuvāk skolai (ko iesaka neatkarīgie auditori), projektu sadārdzinātu līdz 300 – 400 tūkstošiem latu, un tāpēc tas «nogultu skapī». «Jau vairākus gadus savu rindu gaida krustojuma rekonstrukcijas projekti Ulbrokā un pie Tukuma, tie no satiksmes intensitātes un avāriju drošības viedokļa ir aktuālāki,» teic M.Zaļaiskalns. Viņaprāt, Tušķu krustojumā pietiktu ar gājēju un velosipēdistu celiņa izbūvi gar šosejas malu no Svētes tilta līdz Tušķiem, kā arī ar luksoforu regulētas gājēju pārejas izveidi pie 1. autobusa galapunkta. M.Zaļaiskalns uzsver, ka gājēju pārejai, kas tiek lietota diezgan reti (galvenokārt tikai pirms un pēc mācību stundām), vajag būt ar luksoforu, pretējā gadījumā autovadītāji bīstami pierod, ka gājēju uz pārejas parasti nav. Pēc viņa prognozēm rekonstrukcijas projektam vajadzētu tapt gatavam šogad. Bērni ir prioritātePret to, ka Tušķu krustojumā vajadzētu būvēt apli, iebilst arī kāds Grīvas dārzu sabiedrības iedzīvotājs. Viņš savu viedokli pamato: «Trūkst naudas, lai Rīgā pabeigtu Dienvidu tiltu. Nedrīkst izšķiest valsts un ES līdzekļus, nepabeidzot iesākto.» Savukārt aptaujātie autobusu un taksometru vadītāji sliecas par labu apļa izveidei. Līvbērzes pagasta pārvaldes vadītāja Ruta Medne spriež, ka Aizupes pamatskolas skolēnu drošība ir svarīgāka nekā, piemēram, gājēju nodalījumā caurais 1959. gadā būvētais Bērzes tilts Līvbērzē, kuru pērn pēc iedzīvotāju protestiem, kas tika rādīti televīzijā, mazliet pielāpīja un kura rekonstrukcijai trūkst naudas (pēc «Latvijas valsts ceļu projekta» aplēsēm, tai vajadzīgi 113 tūkstoši latu). Tādēļ Tušķu krustojuma rekonstrukcija būtu jāveic vispirms. Krustojuma satiksmes drošības audita secinājumi Diennaktī Svētes tiltu vidēji šķērso vairāk nekā 5,6 tūkstoši automašīnu, no kurām 80 procenti brauc pa Jelgavas – Dobeles šoseju, otra plūsma apmēram līdzīgi sadalās pa Tukuma un Kalnciema ceļu. Laikā no 2008. līdz 2010. gadam krustojumā notikuši 29 ceļu satiksmes negadījumi, no kuriem seši bijuši ar smagām sekām, viens cilvēks gājis bojā.
