Kurš gan nebūs redzējis pasaulē slavenāko jauniešu TV seriālu «Beverlihilsa»?
Kurš gan nebūs redzējis pasaulē slavenāko jauniešu TV seriālu «Beverlihilsa»? Arī tikai pa retam paskatoties šo filmu, var pamanīt, ka turienes puiši un meitenes gandrīz regulāri maina savu otro pusīti, visbiežāk izvēloties kādu no sava draugu pulka. Katru reizi viņi zvēr viens otram mūžīgu mīlestību un dievojas, ka tik labi ar nevienu citu nekad nav jutušies. Paiet laiks, un atkal viss sākas no sākuma. Pats pārsteidzošākais ir tas, ka visiem šī riņķveida kustība ir pieņemama un visi turpina būt pasaulē labākie draugi. Kā ir pie mums? Vai arī mēs atzīstam tādas šķietami vieglprātīgas attiecības?
Aptaujājot jauniešus, noskaidrojās, ka šāds attiecību modelis ir izplatīts arī pie mums un tas nebūt nav uzskatāms par kaut ko peļamu. Kā teiktu angliski runājošie:
– Take it easy! (Neņem galvā!)
Taču jāsāk ar to, ka gandrīz visi bija pilnīgi pārliecināti: «Beverlihilsas» jauniešu dzīve neatbilst realitātei un no tās nekādus piemērus nevajadzētu ņemt. Jā, vēl ir saglabājies uzskats, ka nav īpaši piedienīgi, ja meitene regulāri maina savu otro pusīti, taču jauniešu sabiedrība arī šajā jautājumā kļūst pielaidīgāka. Viss ir uz katra paša sirdsapziņas.
– Kāpēc gan ne? Nekas jau citiem nav jāpierāda. Ja dzīvo saskaņā ar sevi, arī meitene var atļauties draudzēties ar ko grib. Ir jāizskauž tie iesūnojušie stereotipi, kas tikai puišiem dod rīcības brīvību, – uzskata meitene, kas aizstāv dzimumu līdztiesību.
Ilze (19 gadu):
– Tā kā esmu diezgan emocionāla un attiecībās man ļoti svarīga ir arī to stabilitāte, noteikti neatbalstītu šādu attiecību modeli. Es domāju, ka tur vēl slēpjas dziļš bērnišķīgums, kam ir raksturīga vēlme izmēģināt visu jauno un, ja kaut kas nav perfekti, uzreiz ņemt nākamo. Draudzējoties ar katru savu paziņu, zūd cēlais priekšstats par attiecībām un mīlestību vispār. Tad frāze «Es tevi mīlu!» kļūst tikai par nodeldētu vārdu sakopojumu. Viss kļūst «prastāks».
Beverlihilsas draugu pulkā labi ir tas, ka viņi otru pieņem tādu, kāds viņš ir. Tas ir tiešām apbrīnojami, ka neviena drauga acīs Kellijas vērtība nav zudusi, neskatoties uz viņas ir aktīvo mīlas dzīvi, kura tiek saistīta ar katru, kam nav slinkums viņai maigi ieskatīties acīs. Visi viņu joprojām bezgalīgi ciena un uzskata par gandrīz vai meitenes ideālu. No savas pieredzes varu teikt, ka šāda meitene pie mums jau sen būtu iedragājusi savu cieņu apkārtējo acīs. Diez vai pat viņas draugu pulciņš būtu sajūsmā par to.
Everīna (18 gadu):
– Man gadījās piedzīvot ko līdzīgu. Sāku draudzēties ar kādu puisi. Viņa un manu draugu loki apvienojās. Pēc kāda laika nolēmām mūsu attiecības izbeigt. Palikām tikai draugi. Kompānija bija tā pati, gluži nemanot man iepatikās cits puisis. Iedomājos gan, ko par mani domās pārējie, ja es jau tik drīz pēc šķiršanās metīšos otra apskāvienos. Pārējie neko nepārmeta, un es sāku draudzēties ar otru puisi. Tomēr arī šīs attiecības ar laiku veidojās par vienkāršu draudzību. Un tad nāca trešais puisis. Man likās, ka šis nu būs īstais, bet… atkal tas pats. Jau veidojās ceturto attiecību priekšnosacījumi, taču es sev teicu: «Viss! Pietiek!» Man jau sāka palikt kauns no sevis. Draugi neteica neko. Es zināju: ja mana rīcība ir pelnījusi nopēlumu, viņi noteikti būtu likuši to saprast. Ar visiem puišiem man vēl joprojām ir labas attiecības.
Man liekas, ka otrās pusītes maiņa vienā draugu lokā nav nekas traģisks pašu draugu acīs. Varbūt tā izskatās no ārpuses. Kompānijā visa pamatā ir draudzība, tādēļ it visi viens otru pazīst un dalās visā. Tur visi ir kā sava veida radinieki un mīl viens otru tādu, kāds viņš ir. Esmu sapratusi: ja gribēšu atrast nopietnu otro pusīti, darīšu to ārpus mana draugu loka.
