Pagājušās nedēļas lielāku skaidrību par nākamgad rīkojamo dziesmusvētku norisi nesušas gan dalībniekiem, gan iespējamajiem svinību viesiem.
Pagājušās nedēļas lielāku skaidrību par nākamgad rīkojamo dziesmusvētku norisi nesušas gan dalībniekiem, gan iespējamajiem svinību viesiem.
Jauninājumi svētku rīkotāju šomēnes paustajās iecerēs paredzēti gan jaunās programmas daļās, gan tradicionālos dziesmusvētku priekšnesumos.
Tautas lietišķās un tēlotāja mākslas izstādi Ķīpsalā desmit dienas cerēts padarīt par svētku norišu centru, rīkojot tajā tautas mūzikas koncertus, teatralizētu iestudējumu un konkursu laureātu apbalvošanu. Simfoniskās mūzikas koncertā, kas 2. jūlijā turpinās iepriekšējā nedēļas nogalē atklātos svētkus, klausītāju uzmanībai tiks piedāvāta Aleksandra Skrjabina ekscentriskā simfoniskā poēma «Prometejs». Pirmo reizi dziesmu svētkos iekļauts jauniešu koru koncerts. Pēc projekta grupas vadītāja Romāna Vanaga atzinuma, šādu soli iedvesmojušas Rīgas astoņsimtgades programmas daļas «Rīga dzied» piedāvātās demokrātiskās kopā muzicēšanas iespējas. Sieviešu un vīru koru māksliniecisko patstāvību domāts izcelt idejiski viengabalainā nacionālpatriotiski liriskā skaņdarbu virknē «Teiksma par latvieti», bet deju lieliestudējuma «Mana pasaule» pamatā ir pasaules radīšanas rituāla, «četru stihiju», tēma, kuru, «laicīgos soļos izdejojot», sarīkojuma horeogrāfi aicina «apvienoties latviskā un globālā pasaules izjūtā».
5. jūlijs būs atvēlēts pūtēju orķestriem. Katra novada kolektīvi Doma laukumā uzstāsies ar apmēram divu stundu programmu. Kā «Ziņām» sacīja Zemgales orķestru virsdiriģents Raitis Ašmanis, gan par repertuāru, gan par kopmēģinājumiem pūtēji, visticamāk, sāks domāt rudenī.
«Mēs katrs redzam dziesmusvētkus kopsakarībās,» uzteicot dažādo sarīkojumu darba grupu vienotību, šomēnes rīkotajā preses konferencē sacīja R.Vanags. Galvenā režijas kopsakarība ir koncertprogrammu tematiskais dalījums katra novada koriem paredzētā repertuārā. Noslēgumkoncerta daļu vadmotīvu, piemēram, aizsāks katra novada kolektīvu dziedātā tautasdziesmas apdare. Kā pastāstīja Jelgavas 2. ģimnāzijas jauktā kora «Skali» vadītāja, noslēgumkoncerta virsdiriģente Gunta Paškovska, Zemgalei domātais skaņdarbs par avotiem vēl top (to uzņēmies rakstīt Juris Vaivods), tāpat kā daļa pārējās programmas, kas koristiem pieejama kļūs sezonas sākumā. Taču, pēc virsdiriģentes teiktā, nākamo dziesmusvētku programmā ir daudz agrākajos gados dziedātu skaņdarbu, kurus mācīties un atkārtot var sākt kaut tūlīt; turklāt kolektīvi, kas nebūs paspējuši apgūt visu noslēgumkoncerta programmu, tik un tā varēs piedalīties kopkorim dziedamajās daļās.
«Tikai jāstrādā,» saka G.Paškovska, paužot ticību R.Vanaga vadītās komandas darba saliedētībai un apmierinātību ar režisora Uģa Brikmaņa piedāvāto koncepciju. LLU sieviešu kora «Naktstauriņi» diriģents Guntis Pavilons turpretī atzīst, ka, iepazīstoties ar repertuāru, pamatotas izrādījušās gada sākumā izteiktās raizes par dziesmusvētku programmas kvalitatīvas apgūšanas problemātiskumu vienā sezonā. Nopietnākais pārbaudījums kolektīvam ar aptuveni pusotra gada daudzbalsīgas dziedāšanas pieredzi būs gatavošanās viendabīgo koru koncertam, kura programmas lielākā daļa pretēji mēneša sākumā Tukumā noritējušajos sieviešu un vīru koru svētkos solītajam nebūt nav jau pazīstama: «Tas nozīmē, ka no mums prasa ierobežot visas pārējās aktivitātes, lai koncentrētos tikai vienam mērķim. Nav vairs tie laiki, kad ar šo vienu domu varēja pacelt kolektīva garu un piesaistīt dziedātājus. Decembra skates dēļ droši vien netiks sagatavota Ziemassvētku programma… Dziesmu svētki nevar būt pašmērķis, tas nav vienīgais, kādēļ dzīvojam.»
