Laukos tauta nodzeras visvairāk un biežāk nekā iepriekš alkohola varā nonāk jaunieši, atzīst slimnīcas «Ģintermuiža» Uzņemšanas nodaļas vadītājs Mareks Lielais. Statistika liecina, ka 2010. gadā kopējais reģistrētā alkohola patēriņš nav audzis, tajā pašā laikā ir negatīvas tendences alkoholiķu ārstniecībā un mirstībā un trūkst ziņu, cik liels ir nelegālā alkohola tirgus.
Uz «Ģintermuižas» Narkoloģisko nodaļu pacienti visbiežāk tiek nogādāti ar ātrās palīdzības vai policijas transportu, kad pacientiem jau sācies smags alkohola delīrijs, psihozes un intoksikācijas. Tie ir cilvēki, kas alkoholu lietojuši ilgstoši un vairs nespēj atbildēt par savu rīcību, skaidro M.Lielais. Viņš tāpat kā citi speciālisti no darba pieredzes secina, ka alkoholisma sērga vēršas plašumā. Alkohola surogāti viegli pieejami«90 procentos gadījumu pacienti lietojuši alkohola surogātus, pārējos ilgstoši dzerts stiprais, septiņprocentīgais, alus. Tas ir salīdzinoši lēts alkohols, un ātri var noreibt, tādēļ alu kā apreibināšanās līdzekli ļoti bieži izmanto arī nepilngadīgie,» stāsta ārsts. Piemēram, oktobrī Narkoloģiskajā nodaļā uzņemti 70 cilvēku ar nopietnām alkohola problēmām, izteikts vairākums – ap 70 procentu – bijuši pacienti no laukiem. M.Lielais spriež, ka alkohola surogātu pieejamība ir pārāk brīva un «točkas» var atrast vai katrā ielā un pagastā. Jau ziņots, ka svētdien Jelgavā pēc neskaidras izcelsmes šķidruma lietošanas nomira trīs pusmūža vīrieši. Policija vēl nekomentē, kas tika dzerts. «Skaidrs, ka «točkās» tīru spirtu netirgo – jo tīrāks spirts, jo tas dārgāks. Dzirdēts, ka to šķaida un klāt jauc medikamentus, parasti tie ir trankvilizatori jeb tā saucamās nervu zāles, lai apreibināšanās efekts būtu ātrāks,» stāsta M.Lielais. «Ātrajos» alkoholiķi ir ikdienaTo, ka dzeršana Latvijā sasniegusi vēl nebijušus apmērus, pirms pāris nedēļām Latvijas Televīzijā atzina arī Rīgas Austrumu slimnīcas Toksikoloģijas un sepses klīnikas mediķi, kuriem nākas ārstēt arvien vairāk grādīgās dziras pārņemtu cilvēku. Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Zemgales reģionālā centra vadītāja pienākumu izpildītājs Roberts Fūrmanis stāsta, ka ātrās palīdzības darbā nav ne dienas, ka palīgā nebūtu jādodas iereibušiem cilvēkiem, viņi arī biežāk gūst traumas un iekļūst dažādos negadījumos. Nelegālā tirgus ietekme nezināmaVeselības ministrijas nupat sagatavotajā alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas rīcības plāna projektā turpmākajiem diviem gadiem teikts, ka reģistrētā alkohola patēriņš audzis līdz 2009. gadam, bet pērn kāpums apstājies. Dokumentā lēsts, ka nereģistrētā jeb nelegālā alkohola patēriņš varētu būt 35 procenti visa alkohola tirgus. Iespējams, ekonomiskā krīze, kā arī nodokļu kāpums, kas legālo alkoholu sadārdzinājis, sekmējuši nelegālā tirgus pieaugumu. Tā kā precīzu datu nav, no ārzemēm nelegāli ievestā, kā arī nereģistrēti brūvētā alkohola lietošanas sekas netiek pētītas.Tajā pašā laikā mirstība, kuras tiešais cēlonis ir alkohola lietošana, palielinājusies – pērn tādi bijuši vidēji 36,8 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, teikts projektā. Stipri audzis arī alkoholu lietojošo skolēnu skaits. Savukārt iespējas alkoholiķiem ārstēties krietni sarukušas – mazāks ir tā saucamais narkoloģiskā profila gultu skaits, arī hospitalizāciju skaits Minesotas programmā 2008. gadā bija 447 salīdzinājumā ar 249 2010. gadā. Papildu naudu ieguldīt neplānoProjekts paredz arī konkrētus darbus, kas varētu samazināt alkohola izplatību. Ministrija plāno, piemēram, izvērtēt iespēju virzīt likuma grozījumus, lai dotu policijai lielākas pilnvaras iekļūt tā saucamajās «točkās», kā arī pastiprināt kontroli veikalos, ierobežot alkohola reklāmu presē, veikt virkni izglītojošu pasākumu dažādās sabiedrības grupās. Visus pasākumus ministrija plāno īstenot esošā budžeta ietvaros, tas nozīmē, ka papildu līdzekļi cīņai pret alkoholismu netiks veltīti. Absolūtā reģistrētā alkohola patēriņš uz vienu 15 gadu vecu un vecāku iedzīvotāju 2010. gadā – 7,0 litri (2009. gadā tikpat) No realizētā reģistrētā alkohola daudzuma 77% ir alus Mirstība no saslimšanām, kas tieši saistīta ar alkohola lietošanu 2010. gadā, – 36,8 gadījumi uz 100 000 (2009. g. – 34,1) Vislielākā saslimstība ar alkohola psihozēm ir Latgalē, mazākā – Kurzemē 25% Latvijas bezdarbnieku cieš no alkohola atkarības Aptaujāto skolēnu īpatsvars, kuri alkoholu lietojuši pēdējo 30 dienu laikā 10 un vairāk reižu, divkāršojies kopš 1995. gada (no 4 līdz 8%)Avots: «Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plāna 2012. – 2014. gadam projekts»
