Tas, ka dažviet Krievijas pilsētās elektrība un apkure tiek pieslēgta dažas stundas diennaktī, šai valstij nav neikdienišķa parādība.
Tas, ka dažviet Krievijas pilsētās elektrība un apkure tiek pieslēgta dažas stundas diennaktī, šai valstij nav neikdienišķa parādība. Pēdējās ziemās aukstumā un tumsā mitinājušies miljoniem Krievijas Tālo Austrumu un ziemeļu iedzīvotāju. Taču šī ziema, kuras režīmu noteiks vasarā sākusies ekonomiskā krīze, austrumu kaimiņam var izrādīties liktenīga. Vairāku nabadzības sisto Krievijas attālo provinču pavalstnieku šodienas pieredze pārsniedz visu iepriekš piedzīvoto.
Attālie apgabali palēnām «izdziest»
Reportāžas no Kamčatkas, kuras šonedēļ pārraidīja Krievijas telesabiedrības, atgādina kara laika blokādes apstākļus. Elektrības, siltā un aukstā ūdens, apkures padeve daudzās Krievijas «aizsalušajās» malās ir pilnīgi pārtraukta; cilvēki ir kļuvuši par skarbās dabas un patvaļīgās birokrātijas upuriem, kuriem nav ne kur aizmukt, ne arī kāda, pie kā vērsties pēc palīdzības. Par Krievijas simbolu kļūst Ļeņingradas blokādē nosaukumu ieguvušās «buržujkas». Dzīvības uzturēšanai tiek sadedzināts viss, kas spēj degt: grāmatas, grīdas, pilsētu apstādījumi, soli, sētas… Blokmāju dzīvokļos temperatūra ir pilnīgi stabilizējusies tā ir tāda pati kā uz ielas. Cilvēki sildās pie ugunskuriem, kā dienu, tā nakti tērpti vienā un tajā pašā apģērbā. Skolas ir slēgtas, sasalušās un pārplīsušās apkures un ūdens caurules vairs neviens nelabo, vietējās raidstacijas strādā ar pārtraukumiem dažas stundas dienā, izlietojot autonomo ģeneratoru darbināšanai pēdējās kurināmā rezerves. Magadanu un Vladivostoku energoresursu krīze ir pilnībā nokautējusi. Klusā okeāna flotei pirms trim nedēļām tika atslēgta kurināmā padeve, jo to novirzīja uz Kamčatkas pussalu. Arī šīs rezerves jau ir izlietotas. No Čukotkas pussalas, kurai var pietuvoties tikai atomledlauži, aizsalstošajiem apgabaliem tuvākajās dienās sāks evakuēt iedzīvotājus. Attālie Permas apgabali, kas PSRS laikā pret visiem dabas likumiem un neņemot vērā ārkārtīgi augstās kurināmā un pārtikas līdzekļu izmaksas tika mākslīgi «apdzīvināti», šodien palēnām izdziest. Līdzekļu finansiāli noasiņojošajai valstij vairs nav. Aiz polārā loka pārtikas apgāde gandrīz apstājusies. Tagad Maskava nonākusi pie atzinuma, ka neviens ziemai nav sagatavojies ne valstiskā, ne reģionālajos līmeņos. Aiz polārā loka kurināmā trūkuma dēļ cilvēki masveidā var nosalt. Roku rokā ar šo rēgu pār Krieviju klimst bada rēgs. Finansiālā krīze vasarā pierādīja, cik ļoti valsts šobrīd ir atkarīga no importa. Gandrīz 50% pārtikas preču nāk no ārzemēm. Rubļa devalvācija importu samazināja līdz minimumam. Krievijas rūpniecība importa radītos caurumus nav spējīga aizbāzt. Pie tam šogad ražas bija viszemākās pēdējos gados. Valdība gan ar dažādām improvizētām akcijām mēģina paglābt miljoniem pilsoņu no bada un nosalšanas, taču pagaidām tās ir tikai ātrās palīdzības mašīnas, ne valdības politika. Ir vairāk nekā skaidrs, ka bez starptautiskās palīdzības Krievija šoziem neizķepurosies. Arī humānās palīdzības sūtījumi to neglābs. Turklāt, kā jau korumpētās valstīs mēdz notikt, šādi sūtījumi aiziet tur, nezin kur… Krievijas reģionos veiktā socioloģiskā aptauja pierāda: tikai 2% iedzīvotāju tic, ka humānā palīdzība nonāks līdz adresātam; 51% uzskata, ka daļa tiks nozagta, 30 % pesimistu ir pārliecināti, ka tā vispār neatnāks līdz Krievijai. Cilvēki paļaujas vienīgi un tikai uz sevi. Taču pašreizējos apstākļos, kad lielas Krievijas iedzīvotāju daļas mēneša ienākumi nepārsniedz dažus simtus rubļu (vai 20 ASV dolāru), krieviem raksturīgā pacietība var izsīkt.
Baiļu rēgs klļst pa Krieviju
No pieaugošā haosa Krievijā baidās ne tikai Maskava, vēl jo vairāk tāpēc, ka šis haoss var pieņemt dažādas atbaidošas maskas. Viena no no tām ik pa brīdim pavīd Krievijas valsts Domē, kur pēdējās diskusijas par pieminekļa atjaunošanu «dzelzs Fēliksam» cilvēkam, kas ir atbildīgs par vienu no visasiņainākajiem teroriem Krievijas vēsturē simbolizē kreisi ekstrēmistisko spēku iedomāto «paradīzi». Un vēl izskan aicinājumi vajāt ebrejus, atjaunot pieminekli arī Berijam…
Otru masku jeb iespējamo ceļu demonstrēja Sanktpēterburgā notikušās vēlēšanas, precīzāk, pirmsvēlēšanu melnais karnevāls. Domes demokrātiskās pārstāves Starovoitovas slepkavība, kas ir piektā pasūtījuma slepkavība divu mēnešu laikā, vēlreiz apliecinājusi, cik lieli saimnieki «demokrātiskajā» Krievijā jūtas mafiozie grupējumi, kas nu jau atklāti, izmantojot jebkurus līdzekļus, tiecas pēc varas. Krievu kultūras galvaspilsēta Sanktpēterburga kļuvusi par Čikāgu pie Ņevas. Krievijā jau pieraduši, ka priekšvēlēšanu cīņās tiek izmantoti draudi, mahinācijas, šantāža. Pieraduši, ka iekļūšana parlamentā interesē ēnu ekonomikas darboņus, kas ar deputāta mandātu iegūst imunitāti un ietekmi. Taču šīs vēlēšanas ir šoks Krievijas demokrātijai.
Katrā no 50 pilsētas vēlēšanu amatiem, kā ziņoja masu mediji, kandidēja 2 3 kriminālās pasaules pārstāvji vai arī tādi, kas ar to saistīti. Ādas jakās apģērbti kaujinieki, kas vecus cilvēkus ved pie urnām un par viņu nodotām balsīm maksā 150 rubļus; karavīri , kas balso par vienu uzvārdu; deputātu kandidāti, kuri izvirzīti tikai tāpēc, ka tiem ir tāds pats uzvārds kā pretējās nometnes deputātam…
Trešajā maskā uz īsu brīdi parādījās Kalmikijas prezidents «feodālis» Iļjumžinovs, kas paziņoja par izstāšanos no Krievijas Federācijas. Tiesa, viņš ātri atguvās un pārvērta «izstāšanos» par finansiālu izstāšanos, par ko «caur puķēm» kopš ekonomiskās krīzes sākuma atklāti runā daudzi Krievijas reģionu vadītāji. No Krievijas valsts budžeta projekta, ko premjers Primakovs plānoja vakar iesniegt izskatīšanai valsts Domē, daudzējādi atkarīga «mazo māsu» uzvedība nākamajā gadā. Taču valsts kase ir tukša un izredzes nomierināt dumpīgos vietvalžus visai niecīgas.
Kadru pārmaiņas haosa apstākļos
Šādā situācijā Krievijas prezidents mēģina apturēt politisko haosu, atrazdamies starp Kremli un slimnīcu. Pirmdienas Jeļcina trīs stundu vizīte Kremlī (tās laikā krēslus zaudēja prezidenta administrācijas augšgals) spilgti raksturo vispārējo stāvokli Krievijā: prognozējama neprognozējamība.
Tā nav pirmā reize, kad Jeļcins veic rokādes ar savu personālu, lai pierādītu savu rīcībspēju, ne pirmoreiz prezidents noved politisko eliti līdz izmisumam, lai pēc tam nodotu sevi ārstu gādīgajās rokās. Cara dusmas vērsās pret tuvāko apkārtni, jo kopš Černomirdina atstādināšanas Jeļcins valdībā vairs nespēj rīkoties kā savā mazdārziņā. Tiesa, Kremļa administrācija iepriekšējos mēnešos parādījusi sevi dažādi, tikai ne kā prezidentam lojāls spēks. Jo prezidents vairāk sirga, jo krasāk izpaudās anarhisma tendences visdažādākajos līmeņos.
Varas vakuums Krievijas augšās vedina komunistus atsegt savus izpuvušos zobus, mafiju savus bicepsus un Krievijas reģionu vadītājus savas politiskās ambīcijas. Rokāde prezidenta administrācijā, Tieslietu ministrijas un Nodokļu policijas tieša pakļaušana prezidentam ir izmisīgs mēģinājums radīt kārtību haosā, kuru raksturo politiskais ekstrēmisms, korupcija draudīgos apmēros un arvien pieaugošais separātisms.
67 gadus vecais ģenerālis Bordjuša, kas kļuvis par prezidenta administrācijas vadītāju, saglabājot Drošības padomes sekretāra posteni, ir pirmais militārists šajā amatā. Turklāt tāds, kurš ieguvis pieredzi visās spēka struktūrās un bauda varas oficiālo augšu atbalstu.
Acīmredzot ar šo cilvēku Jeļcins cer panākt spēka struktūru vēl ciešāku sadarbību (lasi: kontroli), prezidenta administrācijas lojalitāti (lasi: bezierunu pakļautību) un vienu no Krievijas smagās ekonomiskās situācijas cēloņa nodokļu iekasēšanas neefektivitātes novēršanu.
Kā prognozē vairāki Jeļcinam tuvu stāvoši informācijas avoti, šis nav pēdējais viņa solis prezidenta varas stiprināšanā.
Taču ar spēcīgu slima prezidenta varu var izrādīties par maz, lai novērstu Krievijā draudošo katastrofu. Tam, mazākais, nepieciešamas kārtējās (nolamātā) Starptautiskā valūtas fonda injekcijas.
