Laika posmā no 1997. gada 1. jūlija līdz 1998. gada 1. jūlijam apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms pieaudzis par 23 %, un šā gada 1. jūlijā veido 380,5 miljonus latu.
Laika posmā no 1997. gada 1. jūlija līdz 1998. gada 1. jūlijam apgrozībā esošās skaidrās naudas apjoms pieaudzis par 23 %, un šā gada 1. jūlijā veido 380,5 miljonus latu. Skaidrās naudas daudzuma pieaugums apgrozībā liecina gan par vispārējās ekonomiskās aktivitātes kāpumu, kas prasa aizvien lielāka naudas daudzuma atrašanos apritē, gan par iedzīvotāju galveno skaidrās naudas lietotāju dzīves līmeņa uzlabošanos, gan arī par tālāku dolarizācijas mazināšanos skaidrās naudas apgrozībā.
360,5 miljoni latu jeb 95 % kopējā naudas apjomā ir papīra naudas zīmes, pārējo daudzumu veido monētas. No visu papīra naudas zīmju kopsummas Ls 5 naudas zīmes veido 14 %, Ls 10 27 %, Ls 20 30 %, Ls 50 17 %, Ls 100 12 %. No monētu kopsummas Ls 2 veido 26 %, Ls 1 31 %, Ls 0,50 18 %, Ls 0,20 8%, citas monētas 2 5 % katrs nomināls.
Pēc skaita visvairāk apgrozībā joprojām ir neliela nomināla banknotes: Ls 5 10 miljoni banknošu, Ls 10 9 miljoni, Ls 20 5 miljoni, Ls 50 1 miljons, Ls 100 433 tūkstoši. Tas pats attiecas uz monētām: viena un divu santīmu monētas pēc skaita apgrozībā ir 47 un 26 miljoni, bet 50 santīmu monētas 7 miljoni.
Jau vairāk nekā trīs gadus naudas apgrozībā iezīmējusies tendence aizstāt mazāka nomināla naudas zīmes ar lielākām. Palielinoties kopējam naudas daudzumam apgrozībā, lielāka nomināla naudas zīmju daudzums palielinās salīdzinoši ātrāk. Līdz ar to mainās apgrozībā esošo naudas zīmju nominālu struktūra. Ls 5 naudas zīmju daudzums gada laikā pat sarucis par 8%. Pārējo banknošu apjoms pieaudzis: Ls 10 par 7%, Ls 20 par 30%, Ls 50 par 63%, Ls 100 par 71%. Šādas izmaiņas izraisa pieprasījuma maiņa.
