Jelgava ir vienīgā pilsēta ārpus Rīgas, kur topošā māmiņa kopā ar dzīvesdraugu var iziet speciālu grūtnieču skolu. Slimnīcas grūtnieču aprūpes kabinetam 3. maijā aprit 10 gadu.
Jelgava ir vienīgā pilsēta ārpus Rīgas, kur topošā māmiņa kopā ar dzīvesdraugu var iziet speciālu grūtnieču skolu. Slimnīcas grūtnieču aprūpes kabinetam 3. maijā aprit 10 gadu.
“Toreiz viss likās kā joks un liela avantūra,” atceras vecmāte Eva Vingre, “kopā ar kolēģi Lailu Budrēvicu aizbraucām uz Latvijas Ģimenes centra psiholoģijas kursiem. Mūs patīkami pārsteidza tur redzētais grūtnieču aprūpes kabinets. Sapratām, ka tāds vajadzīgs arī Jelgavā.”
Ideja par kabinetu kļuva apmātība – abas vecmātes bija cieši apņēmušās mērķi realizēt. Kopīgiem spēkiem tika meklētas grāmatas, videofilmas, kopēti dažādi mācību un izziņas materiāli un iekārtots kabinets. 1994. gada 3. maijā uz aprūpi ieradās pirmās topošās māmiņas.
Skaista grūtniecība un laba sagatavotība dzemdībām ir būtiskākais veselīga mazuļa nākšanai pasaulē. “Jelgavā kabinets bija kas jauns, interese par to joprojām ir liela. Sievietes nāk kopā ar vīriem, vairāk veicam tieši izglītojošo darbu. Pirms desmit gadiem arvien vairāk pāru izvēlējās ģimenes dzemdības, tāpēc vecākiem bērniņa dzimšanai bija jābūt dubultsagatavotiem. Vienas ar darbu galā netikām, tādēļ mums pievienojās vēl divas brīnišķīgas vecmātes Valija Labute un Aiva Kresa,” stāsta Eva.
Ārzemēs jau pierasts, ka vecmāte sievietei nav klāt tikai dzemdībās, bet ir aprūpētāja un uzmanītāja visus deviņus grūtniecības mēnešus. “Dzemdībās tas attaisnojas. Arī man ir daudz vieglāk strādāt, ja dzemdību laikā sīkāk zinu par grūtniecības norisi, par bijušajiem sarežģījumiem vai problēmām,” skaidro Laila.
Pirmos mēnešos nodarbības ar grūtniecēm bija individuālas – vecmāte ar sievieti runāja par problēmām, stāstīja par dzemdību norisi, kontrolēja analīzes. Vēlāk bija iespēja klausīties ginekologa, pediatra un psihologa lekcijas. Tagad reizi nedēļā topošās māmiņas dodas arī uz baseinu un sertificētu grūtnieču vingrošanu.
Māmiņām tur patīk, daudzas nodarbībās sadraudzējas, pārrunā iespaidus un emocijas.
Vecmātes atzīst, ka ģimenes dzemdības joprojām pārim ir skaists un emocionāls pārdzīvojums. Tiesa, pēdējos gados šādu dzemdību skaits samazinājies. Desmit gadu laikā daudziem pāriem dzimst otrie un trešie bērni, un ne visi vīrieši psiholoģiski gatavi piedalīties dzemdībās. Tomēr pēdējos gados dzemdību skaits Jelgavā ar katru gadu kļūst lielāks. Pērn no vairāk nekā 700 dzemdībām apmēram puse grūtnieču pirms tam bija stājušās kabineta aprūpē. Vecmātēm prieks, ka vairumam pāru grūtniecība ir plānota un gribēta. Laila stāsta, ka arī dzemdības mūsdienās mēdz būt ļoti skaistas un interesantas, ne tā kā agrāk: “Esmu pieņēmusi mazuli sveču gaismā, jo tā vēlējās vecāki. Kādās citās dzemdībās abi vecāki nemitīgi dziedāja, citi – lūdza Dieviņu, vēl kādā māmiņa gribēja iet siltā dušā.”
Desmit gadu aiz muguras, vai sagaidāms, kas jauns kabineta aprūpē?
“Mēs klientēm piedāvājam daudz iespēju un nodarbību, dažkārt pat visas nav iespējams apmeklēt. Savu darbu noteikti pilnveidosim. Joprojām apmeklējam kursus un lekcijas, gūstam jaunas idejas. Jaunas vēsmas noteikti ienesīs Veselības ministrijā iesniegtais likumprojekts par dzemdībām mājas apstākļos. Ja tas tiks pieņemts, vecmātes būs ļoti atbildīgas izšķiroša soļa priekšā,” pārliecinātas Eva un Laila.
***
Tautas ticējumi
Lietus laikā ir vieglākas dzemdības.
Mazulim vieglāk piedzimt, ja māmiņai ir atpīti un nesasieti mati.
Istabā, kur ir dzemdētāja, vaļā jātur logs un durvis, lai sāpes iet ārā.
