Iedzīvotāju veselības aprūpe, protams, pirmām kārtām saistās ar valstisku sistēmu, kurai tad nu būtu par mums jāgādā, nodrošinot ārstu, poliklīniku un slimnīcu pieejamību. Jā, mēs vēlētos gan tajā sagaidīt arī jau pieminētās rūpes, taču patiesībā jebkura valsts sistēma ir pamatā formāla un bezkaislīga. Tik un tik procentu sirds un asinsvadu slimnieku, tik un tik onkoloģisko, tik un tik no pēcgripas komplikācijām mirušo – diemžēl šī statistika par Latvijas iedzīvotāju veselību uz citu valstu fona neliecina neko labu. Slimnīcu gan pēdējā laikā izrādījies vairāk nekā vajadzētu, un, kad taupībā daudzas pārvērstas par ambulatorām iestādēm, secināts, ka arī tās tiek arvien retāk apmeklētas. Vai neiešana pie ārsta būtu labākas veselības rādītājs? Veselības ministrijas statistika laikam gan liecina ko citu, jo šajās dienās klajā nācis tās piedāvātais projekts samazināt pacientu iemaksas par speciālistu apmeklējumu un ārstēšanos slimnīcās.Nav šaubu, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos šāds lēmums, kā iecerējusi ministrija, vairos «veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību», tomēr ziņas par to, kas vajadzīgs pašas veselības vairošanai, būs meklējamas kur citur. Piemēram, tajā mazajā lapiņā pie ziņojumu dēļa Ozolnieku Sporta namā, kas aicināja pagasta «Veselības takā» iepazīt nūjošanas daudzpusīgo ietekmi uz ķermeņa vingrumu un labsajūtu. «Atnāca četri,» atklāj bezmaksas pasākuma rīkotāja, fitnesa trenere Zanda Elpe, taču viņas balsī nav bezcerības. «Mēs esam pārāk kūtri, cilvēkiem ir arī par maz informācijas, taču pamazām domāšana mainās,» Zanda, kas izbaudījusi gan vingrošanas, gan nūjošanas pozitīvo ietekmi uz pašas veselību, teic, ka savā apkārtnē Ozolniekos redz arvien vairāk kustīgu cilvēku, un tas, viņasprāt, ir cerīgs secinājums.
