VID Zemgales reģionālās iestādes un Zemgales uzņēmēju konsultatīvās padomes sēdes dalībnieki iepazinās ar jauno iestādes vadītāju, runāja par nodokļu auditu rezultātiem, tajos biežāk konstatētajiem pārkāpumiem..
VID Zemgales reģionālās iestādes un Zemgales uzņēmēju konsultatīvās padomes sēdes dalībnieki iepazinās ar jauno iestādes vadītāju, runāja par nodokļu auditu rezultātiem, tajos biežāk konstatētajiem pārkāpumiem, nodokļu maksātāju tiesībām lēmumu pārsūdzībā un citiem jautājumiem.
VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns uzņēmējus iepazīstināja ar jauno VID reģionālās iestādes vadītāju Andri Zāli. Šajā amatā viņš strādā otro mēnesi un tam izraudzīts konkursa kārtībā. A.Zāle jau apzinājis reģionālo iestādi un tās nodaļas, tagad turpina iepazīšanos ar uzņēmēju organizācijām un reģiona pašvaldībām.
A.Zāle klātesošajiem pastāstīja par savām darba gaitām uzņēmumu padomēs un valdēs (akciju sabiedrībā “Dauer” un “GP – Ādaži”), kā arī apdrošināšanas sabiedrībā “Balta”. Līdzšinējā pieredze nav bijusi saistīta ar nodokļu administrēšanu, toties iegūtas praktiskas zināšanas, izstrādājot normatīvos aktus apdrošināšanā un noteikumu projektu apdrošināšanas sabiedrībām par muitas galvojumu.
Uzņēmēju padomes dalībniekiem A.Zāle pauda, ka, šajā struktūrā strādājot, viņš centīsies veidot atklātāku un godīgāku dialogu. Viņš arī vēlētos tuvināties situācijai, kad uzņēmēji un citi apmeklētāji no iestādes nebaidās. VID reģionālās iestādes vadītāja CV atklāj, ka viņš ir piederīgs Zemgalei – dzimis Dobelē, bet inženiera ekonomista kvalifikāciju mašīnbūves ekonomikas vadīšanas specialitātē ieguvis Rīgas Tehniskajā universitātē.
“Ziņas” jau rakstīja, ka līdzšinējais VID reģionālās iestādes vadītājs Juris Zahārovs šā gada martā lūdza personīgu iemeslu dēļ ļaut neturpināt strādāt šajā amatā un pārcelt viņu par iestādes vadītāja vietnieku. VID Komunikācijas nodaļas priekšniece Agnese Grīnberga skaidroja, ka J.Zahārova pazemināšana amatā nav saistīta ar sākto pārbaudi viņam piederošajā zemnieku saimniecībā “Upeslīči atpūtai” Līvbērzes pagastā par tās veiktajiem darījumiem ar firmām, kas iekļautas fiktīvu uzņēmumu kategorijā.
VID reģionālās iestādes Nodokļu kontroles pārvaldes priekšniece Iveta Buškevica, informējot par nodokļu kontroles mērķiem, stāstīja par pārvaldes struktūru, tās darbiniekiem un darba stāžu, iestādes nodokļu maksātāju struktūru. Galvenā uzmanība tika vērsta uz auditos biežāk konstatētajiem juridisko un fizisko personu pārkāpumiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN), uzņēmuma ienākuma nodokļa, iedzīvotāju ienākuma nodokļa sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķināšanas un maksāšanas kārtībā. Visvairāk kļūdu konstatēts PVN aprēķinu un maksājumu pārbaudēs. Piemēram, atklāts, ka juridiskās personas veikušas darījumus ar firmu, kuras amatpersonas noliedz saistību ar to, nav apstiprinājusies preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana, nav ievērots taksācijas periods, veikti darījumi ar firmām, kas izslēgtas no PVN personu reģistra. Pie biežāk sastopamajām kļūdām PVN aprēķinos pieder arī matemātiskas novirzes grāmatvedības dokumentos, preces pārdošana zem iegādes vērtības, nepamatota PVN nulles procenta likmes procenta piemērošana un citi pārkāpumi. Arī juridiskas personas ne vienmēr deklarē skaidras naudas darījumus vai arī deklarē tikai darījumus, kas veikti ar Latvijā reģistrētu uzņēmumu.
VID reģionālās iestādes Lēmumu pārsūdzēšanas daļas priekšniece Ilona Veržbicka uzņēmēju padomes dalībnieku uzmanību vērsa uz nodokļu maksātāju tiesībām VID lēmumu pārsūdzības procesā. Apkopotie dati liecina, ka gandrīz puse jeb 48 procenti Zemgales reģiona uzņēmēju nepārsūdz VID amatpersonu lēmumus par nodokļu auditos papildus aprēķinātajām summām. Pārsūdzēto lēmumu izskatīšanas rezultāti liecina, ka reģionālās iestādes vadītājs negrozītu lēmumu atstājis trešajā daļā gadījumu, bet vairāk nekā 60 procentos – samazināta aprēķinātā soda nauda. Pēc pārsūdzības atcelti divi lēmumi jeb viens procents. Naudas izteiksmē apkopotie dati liecina, ka soda samazinājums nav bijis būtisks – šā gada astoņos mēnešos ar reģionālās iestādes direktora lēmumu maksājumi samazināti nepilnu 15 000 latu apmērā.
Pēc VID domām, visbiežāk tas saistīts ar nezināšanu un informācijas trūkuma dēļ. Tāpēc tika uzsvērts, ka VID amatpersonas lēmumu 30 dienu laikā ir tiesības pārsūdzēt vai nu attiecīgās teritoriālās iestādes direktoram, vai VID ģenerāldirektoram, vai tiesā. Nodokļu maksātājs ir tiesīgs prasīt atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā; prasīt samazināt aprēķināto soda naudu; ierosināt noslēgt vienošanās līgumu likumā noteiktajā kārtībā. Tiesības samazināt uzlikto soda naudu ir nodokļu administrācijas augstākās institūcijas vadītājam un VID teritoriālo iestāžu vadītājiem, ja soda naudas samazinājuma summa nepārsniedz 1000 latu. Dz.Jakāns uzsvēra, ka soda naudas samazināšanai ir svarīgi divi faktori, proti, vai uzņēmumam nav nodokļu parādu un vai tam nav bijuši darījumi ar fiktīvām firmām.
VID ģenerāldirektors stāstīja, ka VID prioritāte pārbaudēs šogad ir PVN maksājumi, kā arī fizisko personu auditi. Trīs šā gada ceturkšņos būtiski – par 390 miljoniem latu – audzis visu veidu nodokļu iesēšanas apjoms. Taču nākamais gads VID struktūrām solās būt visai saspringts. Saskaņā ar valsts budžeta projektu uzņēmuma ienākuma nodokļa iekasējumam jāpalielinās par 40 procentiem, PVN maksājumiem – par 35 procentiem, bet akcīzes nodokļa ieņēmumiem – par 28 procentiem. Tas ir nebijis kāpums, parasti nodokļu apjomi palielinājušies par 10 – 15 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Uzņēmēji gribēja zināt, ar ko tas pamatojams, un izteica šaubas, vai tas maz ir iespējams. SIA “Flora” īpašnieks Māris Bušs, norādot uz katastrofālo darbaspēka trūkumu, teicās, ka pie mums gaidāms jauns bankrotu vilnis, nevis peļņas pieaugums.
Dz.Jakāns skaidroja, ka budžetā acīmredzot kā prioritāras iekļautas augošās visu ministriju vajadzības. Attiecībā uz iespējamo peļņu viņš norādīja, ka Rīgā, kur tiek iekasēts ap 50 procentu no visiem ieņēmumiem, vērojama peļņas palielināšanās tendence. Iespējams tāpēc, ka uzņēmuma ienākuma nodoklis ir mazāks nekā iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Uz jautājumu, vai nepieciešamība iekasēt būtiski lielāku nodokļu apjomu nozīmē tikpat būtisku VID darbinieku principialitātes pieaugumu, ģenerāldirektors norādīja, ka tas ir viens no rezultativitātes faktoriem.
Tika runāts par preču pavadzīmju rēķinu atcelšanas un vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas kārtību. Savukārt uzņēmēji izteicās par viņiem svarīgām lietām. Modris Goba no a/s “Agrofirma “Tērvete”” pauda satraukumu par valsts nevarību cīņā ar aplokšņu algām. Piemēram, nesen no darba uz kādu zemnieku saimniecību aizgājis vislabāk atalgotais mehanizators. Sezonā viņš saņēmis 600, bet pārējā laikā – 400 latu atalgojumu, taču acīmredzot ar oficiāli maksātiem nodokļiem nevar konkurēt ar zemnieku saimniecību iespējām. Ja reiz valsts nespēj atrisināt aplokšņu algu problēmas, varbūt ir lietderīgi darba devējiem noteikt konkrētu maksājumu sociālajā budžetā par katru darbinieku. Uzņēmumam problēmas sagādājusi un lielu laika patēriņu prasījusi arī pārpratumu novēršana ar muitas pārvaldi, kad tās datu bāzē negaidīti parādījušies dati par nodokļu parādiem, lai gan faktiski tādu nav bijis. Tika skaidrots, ka uzņēmumiem nepatīkamās procedūras izraisījusi datu pārvietošana no vecajām datu bāzēm uz jaunajām. Tiesa gan – uzņēmumiem tas diez vai varētu kalpot par mierinājumu.
