Zemgales attīstības padomes sēdē otrdien apstiprināts attīstības aģentūras budžets nākamajam gadam 149 068 latu.
Zemgales attīstības padomes sēdē otrdien apstiprināts attīstības aģentūras budžets nākamajam gadam 149 068 latu.
Tā ieņēmumus veido valsts budžeta dotācija 50 000 latu, biedru maksa septiņi santīmi par katras teritorijas iedzīvotāju (20 444 lati), kā arī projektos piesaistītie līdzekļi.
Vērtējot šā gada budžeta izlietojumu, aģentūras direktors Raitis Vītoliņš atzīmē, ka iestādei izdevies kāpināt savu kapacitāti un katrs no vairāk nekā 85 000 latu lielā budžeta tērētais lats Zemgales attīstībā devis 41 latu atdevi. Sadarbībā ar Sēdermanlandes apgabalu Zviedrijā īstenots projekts «Zemgale – 2», kas ļāvis izstrādāt virkni stratēģiskās plānošanas dokumentu, veikt pašvaldības darbinieku un uzņēmēju apmācību. Radīti priekšnoteikumi Jelgavas Domes un tās partneru divu lielu veiksmīgu projektu izstrādāšanai Eiropas Savienības «Phare 2000» programmā vairāk nekā divu miljonu latu vērtībā. Tā rezultātā pilsētā izveidos vienotu informācijas tīklu, ieviesīs jaunas tehnoloģijas, taps reģionāls pieaugušo izglītības centrs.
Savukārt «Phare 2001» programmas projekta ietvaros Zemgalē izveidos ap 60 informācijas centru. Zemgalē uzsākta arī nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programmas īstenošana, kas konsultatīvās palīdzības sniegšanai ļauj piesaistīt 75 000 latu finansējumu. Tiesa, šim mērķim jānodrošina arī 1250 latu līdzfinansējums. Turklāt šinī gadā Zemgalē sagatavotie un konkursiem iesniegtie projekti turpmāk reģiona attīstībā ļaus piesaistīt investīcijas vairāk nekā trīs miljonus latu.
Arī nākamajā gadā Zemgalē tālāk virzīsies informācijas tīkla izveides un «Phare 2000» programmas pirmās komponentes projekts, centrālo sterilizācijas nodaļu rekonstrukcijas projekts reģiona slimnīcās, kā arī nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programmas īstenošanā. Ir pamats cerēt, ka sadarbībā ar zviedriem būs turpinājums «Zemgale – 2» projektam. Aģentūra piedalīsies arī eiroreģiona «Saule» aktivitātēs un atbalstīs tūrisma attīstību. Taču, kā norāda R.Vītoliņš, vēl nozīmīgāku investīciju piesaisti reģionam pagaidām kavē pašvaldību nespēja nodrošināt līdzfinansējumu. Sevišķi tas būs jūtams nākotnē, kad radīsies iespēja piekļūt Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem.
