Zāļu cenu kāpumu parasti nosaka ražotāja cenas pieaugums, jo to ierobežojumus normatīvie akti neparedz. Par kādu cenu konkrētam lieltirgotājam medikaments ticis pārdots, ražotāji neatklāj. Arī šogad viens lieltirgotājs pieķerts izspiežam no ražotāja lielas atlaides, kas līdz pircējiem nenonāca. Turklāt nav arī mehānisma, kas aptiekām liktu pircējam piedāvāt līdzīgas iedarbības zāles dažādā cenu amplitūdā. Pētot zāļu piedāvājumu un to cenas Jelgavā, «Ziņas» secināja, ka vieni no dārgākajiem medikamentiem ir tā saucamajās ķēžu aptiekās, kas pieder zāļu vairumtirgotājiem. Negodīgu konkurenci sola nepieļaut arī jaunās valdības deklarācija.
To, kāpēc vienu un to pašu preparātu var iegādāties par tik atšķirīgām cenām, nespēja paskaidrot pat aptieku vadītāji. Teorētiski būtiskām atšķirībām nevajadzētu būt, jo farmaceiti vadās pēc Ministru kabineta (MK) noteikumos paredzētajiem cenu koeficientiem, un tādi noteikti arī zāļu lieltirgotājiem, no kuriem lielākie ir «Recipe Plus», «Tamro», «Oriola Rīga», «Magnum Medical». Galējā cena rodas šādi: aptiekas datorprogramma sareizina zāļu izplatītāju cenu ar MK noteikto korekcijas koeficientu, iegūstot preparāta maksimālo iespējamo cenu, kurai tad var piemērot atlaidi. Tās parasti piemēro ražotāji un lieltirgotavas, ne aptiekas.Jau pusotru gadu farmaceiti lūdz likvidēt normu, ka kompensējamām zālēm tiek piemērotas pazeminātas cenas 5 – 10 procentu apmērā. Šādu soli pretī valstij 2002. gadā spēra paši farmaceiti. Tā kā zālēm ir 18 – 20 procentu uzcenojums, peļņa no valsts kompensējamiem medikamentiem sanākot visai niecīga, stāsta Galma aptiekas īpašniece un Latvijas Brīvo farmaceitu apvienības valdes locekle Dzintra Lūsiņa.Saceļas pret mārketinga trikiem Individuālo aptieku īpašniekus satrauc aptieku tīklu, viņuprāt, īstenotā sabiedrības maldināšana gan ar TV reklāmām, gan ar atlaižu programmām. «Nereti gadās, ka akcijas medikaments pat ar visu atlaižu karti, kādas ieviestas aptieku ķēdēs, nav lētāks par to pašu preparātu citā aptiekā,» saka Dz.Lūsiņa. To, ka Latvijā iedzīvotāji pārmaksā par zālēm, nupat laikrakstā «Diena» atzinis arī jaunais veselības ministrs Juris Bārzdiņš. «Igauņi dzer vairāk zāļu, bet maksā mazāk, mēs dzeram mazāk zāļu, bet dārgākas. Taču daudz par daudz lieto bezrecepšu medikamentus, kas ir vēl viens stāsts. Tās ir ar milzīgu uzcenojumu, milzīgu cenu kāpumu pēdējos gados,» viņš norāda. Ieskatu, kā tiek stimulēta dārgāku medikamentu pārdošana, sniedz kādā no aptieku tīkliem strādājušas pensionētas farmaceites vēstule interneta vietnē farmacija-mic.lv. Tā iesniegta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai. «Darbiniekiem bija atļauts pasūtīt tikai tās zāles, par kuru izplatīšanu administrācijai bija samaksāts atsevišķi. Rājiens garantēts, ja bezrecepšu zāles bija izliktas redzamā vietā līdz brīdim, kad ražotājs nomaksā attiecīgo summu. Tikmēr vajadzēja uzglabāt atvilktnē. Aptiekas vadītājai farmaceitei nebija atļauts izrādīt nekādu iniciatīvu, tikai jāpilda administrācijas rīkojumi» – citāts no vēstules. Šādu praksi apliecina arī Cēsu Centra aptiekas vadītāja Dace Mačuka: «To man teikušas vairākas firmas. Par visu ķēžu administrācijai ir jāsamaksā – par ielikšanu plauktā, par novietošanu labākajā vietā, par jaunu medikamentu ieviešanu.»Liela ietekme TV reklāmāmKāda ilggadēja farmaceite, vēlēdamās palikt anonīma, «Ziņām» pauda, ka visefektīvākās ir zāļu reklāmas televīzijā. Gadoties, ka nepaiet ne stunda, kad pēc attiecīgā reklāmas rullīša cilvēki atskrien un prasa tieši to ārstēšanas līdzekli.Viņa norāda uz biežo cenu kāpumu zālēm, ko nosaka ražotājs: «Man sāp sirds, ka ražotāji visu laiku paaugstina cenas, acīmredzot krīzes dēļ. Agrāk cipari mainījās reizi trīs četros mēnešos, tagad katru mēnesi.» Viņa teic, ka atbalstītu pavasarī Latvijas Farmaceitu biedrības pausto ieceri ar likumu noteikt, ka visās aptiekās cenām jābūt vienādām, taču tam trūkšot atbalstītāju, īpaši jau zāļu izplatītāju vidū.«Tagad spēles noteikumus diktē ne vien aptieku ķēdes, kuras ar savu lielo apgrozījumu spēj izsist no ražotājiem lielākas atlaides, bet arī lieltirgotavas, kurām šīs ķēdes pieder. Diemžēl šīs atlaides līdz pircējiem parasti nenonāk. Mēs katru rītu pētām lieltirgotavu piedāvājumu – kura dod lētāk,» saka Dz.Lūsiņa. Ar saviem domubiedriem viņa vēlas panākt, lai likumā tiktu iestrādāta norma, ka aptieku īpašnieks drīkst būt tikai farmaceits ar augstāko izglītību, jo farmaceitu kā darba ņēmēju nedrīkstētu ietekmēt darba devēja nefarmaceita rīkojumi attiecībā uz zāļu izplatīšanu. Farmācijas likuma pārejas noteikumi to paredzēja ieviest no nākamā gada, taču pēc aptieku ķēžu pretestības Saeima šovasar vienojās par kompromisu, kas prasa, lai farmaceitam pieder ne mazāk kā 50 procenti kapitāla daļu vai arī vismaz puse no uzņēmuma valdes locekļiem ir ar šādu izglītību. 1998. gadā Latvijā licence deva tiesības atvērt vienu aptieku, bet divus gadus vēlāk no Farmācijas likuma šo normu izņēma. Gada laikā tika atvērtas ap 250 aptieku, galvenokārt ķēžu aptiekas. Arī Norvēģijas piemērs apliecinot, ka farmācijā liberalizācija nav vēlama. Tur 2006. gadā izveidojās trīs lielas aptieku ķēdes, kurām piederēja 87 procenti no visām aptiekām, cenas zemākas neesot kļuvušas, bet, samazinoties farmaceitu skaitam aptiekā, spriedze augusi. Tikušas slēgtas aptiekas nomaļās vietās, un atkal nācies atgriezties pie normu regulēšanas. Savukārt Nīderlandē, sākot izplatīt bezrecepšu zāles ārpus aptiekas, cenas arī neesot kritušās un pārāk lielā konkurence veicinājusi zāļu nekontrolētu lietošanu. Liberalizācija cenas nemazinās Veselības ministrijā topošajā farmaceitiskās aprūpes likumprojektā abas karojošās nometnes cer panākt tajā sev izdevīgas normas. Aptieku tīklu īpašnieki vēlas atcelt līdzšinējo ierobežojumu – vienu aptieku uz apmēram 4000 iedzīvotāju, kas atvērtu durvis nežēlīgai konkurencei arī laukos. Dz.Lūsiņa uzskata, ka pārāk augsta konkurence liktu par vadošo kļūt biznesa interesēm: «Farmaceits ir veselības aprūpes speciālists, un aptieka nav veikals. Dažkārt tantītes atnes visus savus krājumus, izber uz letes un lūdz izskaidrot, kam katrs jālieto. Savā aptiekā vienmēr informēju par lētākajām zālēm.» Ja ārsts receptē nav atzīmējis, ka alternatīvas piedāvāt nedrīkst, tad pacients var izvēlēties veselu rindu citu preparātu, ieekonomējot dažkārt pat vairākus latus, stāsta Dz.Lūsiņa.
