Kas gan nav redzējis pazīstamo «Pareksa» bankas reklāmu, par to, kā baņķieri zina taisīt naudu.
Kas gan nav redzējis pazīstamo «Pareksa» bankas reklāmu, par to, kā baņķieri zina taisīt naudu. No valūtas maiņas punkta līdz varenai finansu impērijai, nu gluži tāpat kā Zaļenieku Aptiekās – no klaja lauka un bijušā padomju saimniecības kantora līdz mūsdienīgai kokaudzētavai.
Nečīkstēt un nevaidēt par grūto dzīvi, bet darīt – tāds ir zemnieku saimniecības «Aptiekas» īpašnieka Imanta Parfenoviča moto. Saimniecība dibināta 1995. gadā, kad I.Parfenovičspārcēlās uz Zaļeniekiem. Kopš tā laika Aptiekas ir ne tikai kokaudzētava, bet arī investīciju piesaistes bāze. Ieguldījumi iegūti vietējos un starptautiskos projektu konkursos. Izveidotas 13 pastāvīgas darba vietas, bet sezonā kokaudzētavā strādā ap 20 cilvēku.
Spītējot Zemgales vējiem
Dažos gados iekopto saimniecības priekšdārziņu var pamanīt jau pa labu gabalu: skuju koki lieliski atdzīvina Zemgales līdzenuma ainavu. Tajā nākuši klāt arī jauni akcenti – bērzu, gobu un vītolu nokarenās formas. Vienubrīd skujeņiem pietrūka mitruma, jo līdzās esošais dīķis bija izžuvis sauss un vajadzēja ņemt palīgā laistīšanas ierīces. Kokaudzētavā iekārtota arī Eiropā nolūkota barojošās lietēšanas sistēma, kad konteineros augošie un lecektī ievietotie stādi mitrumu saņem no zāģu skaidu mulčas, kurai to saglabāt palīdz melnā plēve.
– Stādījumi atklātā laukā, lecektis, siltumnīcas un kolekcija, kurā ir no Zviedrijas un Berlīnes botāniskā dārza atvestie augi, – saimnieks stāsta, rādot teritoriju.
Tā kā Zemgales plašumos ir vējiem kur ieskrieties, jādomā, kā no tiem aizsargāt pārdošanai domātos augus. Tiem Aptieku saimnieks šopavasar divarpus mēnešu laikā uzbūvējis speciālu paviljonu. Klintenes, bārbeles, filadelfi, forsītijas, mahonijas, hortenzijas, dažādi skuju un lapu koki un vēl daudzi citi, pavisam 200 dažādu nosaukumu, augi zied un zaļo Aptieku kokaudzētavā. Ja kāds vēl nezina – konteineros audzētos dēstus var stādīt visu vasaru.
Audzēsim Latvijas mežus!
Imants Parfenovičs pievērsies arī meža stādāmā materiāla audzēšanai konteineros. Šim mērķim uzbūvētas divas siltumnīcas, kurās katrā aug 100 000 bērzu. Ārā bērza stādiņu var izaudzēt divu gadu laikā, siltumnīcā gada laikā iespējams veikt trīs aprites. Meža stādāmā materiāla realizāciju nodrošinātu ES pirmsiestāšanās fonda SAPARD nauda, kas ienāktu Latvijā un veicinātu lauksaimniecībā neizmantojamo platību apmežošanu. Arī pats kokaudzētavas īpašnieks ir gatavs rakstīt projektu SAPARD finansējuma saņemšanai. Iegūto naudu viņš «neapēstu», bet ieguldītu ražošanas attīstībā, piemēram, pirktu bērzu ietvarstādiem nepieciešamās kasetes.
Tā kā Eiropas nauda kavējas, ar stādu realizāciju neiet tik labi, kā saimnieks vēlētos, taču pircēji, lai gan nestāv rindā kā Baltezera kokaudzētavā, uz Aptiekām brauc. Meža stādāmo materiālu šopavasar sevišķi aktīvi iegādājusies Klīves mežniecība, bet dekoratīvās kultūras – pircēji no Dobeles un Tērvetes. Kokaudzētavas saimnieks gan uzsver, ka viņš pamatā orientējas uz vairumtirdzniecību un pie viņa stādus klientu dārzu apzaļumošanai iegādājas vairākas dārzkopības firmas.
Mācīties nekad nav par vēlu
Domājot par ražošanas attīstību un jūtot nepieciešamību radīt jaunas darba vietas pagasta iedzīvotājiem, Imants Parfenovičs 1998. un 1999. gados piedalījies kopīgos projektos ar Nodarbinātības valsts dienestu. Bija laiks, kad Aptiekās strādāja 27 strādnieki, no kuriem puse tika pieņemti pastāvīgā darbā. Šogad kokaudzētavas īpašnieks iesaistījies divos jaunos projektos. Viens no tiem ir kopīgs ar mācību centru «Personāls» – valsts finansēta darbinieku pārkvalifikācijas programma, kas sagatavo kokaudzētavu strādniekus. Tajā 15 cilvēku mācīsies no jūnija vidus līdz augusta beigām.
420 stundu laikā kursu dalībnieki apgūs teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, bet pēc ieskaišu un eksāmenu nokārtošanas saņems kursu beigšanas apliecību. Šonedēļ visi kursu dalībnieki devās ekskursijā uz «Latvijas finiera» kokaudzētavu Siguldā, uz Olaines un Baltezera kokaudzētavām, bet pirms tam tepat Platones pagastā apmeklēta kokaudzētava «Dimzas». Teorētisko kursu mācību dalībniekiem lasa LLU lektore Aija Dižgalve un speciāliste augu slimībās Māra Kilēvica. Kursu dalībnieki jau apguvuši augu potēšanu, bet tagad mācās acot. Kokaudzētavas īpašnieks jūt atbildību par katru savā ražotnē nodarbināto, bet visgrūtāk esot tikt galā ar padomju laiku kolhozos un sovhozos ļaužu prātos iepotēto, ka pietiek tikai pastrādāt, nevis strādāt. Nepārtraukti viņš strādā plecu pie pleca ar strādniekiem – palīdzot, pamācot un uzmundrinot.
– Izskraidīt līdzi divdesmitgadīgām meitenēm nemaz nav tik viegli, – viņš joko.
Otrs projekts ir 1999. gadā apstiprinātais ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) projekts «Telefood», kas paredz dārzeņu audzēšanu un iedzīvotāju apgādi ar pārtiku. Šopavasar ar saimnieka un strādnieku spēkiem uzstādīta franču siltumnīca, kurā aug ekskluzīvu Holandes šķirņu tomāti.
Paliks tas, kas mainīsies
Kādu I.Parfenovičs redz Latvijas lauku nākotni pēc pieciem desmit gadiem? Viņš uzskata, ka lauku mugurkauls ir lauksaimnieciskā ražošana, bet ekonomiku nepieciešams dažādot. Par vienu no daudzveidīgas lauku ražošanas piemēriem viņš atzīst savu kokaudzētavu, kas ir nopietna un perspektīva nozare. Vienlīdz daudzsološas ir gan dekoratīvo, gan meža kultūru audzēšana, un tas ir bizness ar daļēji sadalītu risku, bet galvenais noteicējs ir un paliks tirgus. Kad kokaudzētavas saimniekam jautā, kas ir viņa uzņēmuma attīstības pamatā, I.Parfenovičs atzīst:
– Panākumu atslēga ir latvieša galvenajā resursā smadzenēs – oriģinālās idejās un mūsdienīgā pieejā. Šodien var attīstīties tas, kas spēj mainīties un mācīties jebkurā vecumā. Nākotnē redzu Jelgavas novadu un savu pagastu plaukstošu, sakoptu un dinamisku, kuru apdzīvo pārtikuši, aktīvi un strādīgi ļaudis.
