Saskaņā ar Autotransporta direkcijas lēmumu stājušās spēkā būtiskas izmaiņas sabiedriskā transporta kursēšanas maršrutos Zemgalē. Veicinot zemgaliešu pārsēšanos no autobusiem vilcienos, lielā mērā apturēta kustības brīvība un darba iespējas ārpus dzīvesvietas.Absurdākais, ka, stimulējot iedzīvotājus izvēlēties vilcienu, tiek paziņots par vilciena maršruta Renģe – Rīga – Renģe slēgšanu, būtiski apgrūtinot Jelgavas un Dobeles novada iedzīvotāju iespēju pārvietoties. Vilciena vietā norīkotajos autobusu reisos nav pieejamas mēnešbiļetes, būtiski sadārdzinot iespēju strādāt ārpus dzimtā ciema vai pilsētas. Turklāt autobusu reisi norīkoti vai nu nemākulīgi, vai arī sabotējot to rentabilitāti un līdz ar to iedzīvotāju iespējas būt mobiliem un meklēt darbu plašākā apkārtnē. Pirmais rīta autobuss, kurš no Rubas caur Auci cilvēkus ved uz Rīgu, galvaspilsētas autoostā iebrauc pulksten 7.55. Piecas minūtes līdz normālā darbalaika sākumam! Vai darbinieks mūsdienās var atļauties kavēt darbu kaut vienu minūti, neriskējot pazaudēt, iespējams, pēdējo ienākumu avotu ģimenei?! Visdrīzāk, ka ne. Daļa pārējo Auce – Rīga – Auce un Dobele – Rīga – Dobele maršruta reisu tiek padarīti nerentabli, aizliedzot tiem apstāties posmā starp Glūdu un Rīgas autoostu. Šķiet, Satiksmes ministrijas pārraudzītajai Autotransporta direkcijai neinteresē, ka līdz ar šīm izmaiņām tiek būtiski ierobežotas arī Jelgavas un Dobeles novada iedzīvotāju iespējas nokļūt uz darbu Jelgavā un otrādi. Būtiski apgrūtinātas arī RAF mikrorajona un Ozolnieku novada iedzīvotāju iespējas nokļūt Rīgā, jo līdz dzelzceļa stacijām no šīm vietām mērojams tāls ceļš. Vēl pirms dažiem gadiem, kad Latvijā bija novērojams darbaspēka trūkums, tika kaismīgi diskutēts par nepieciešamību veicināt iedzīvotāju mobilitāti, stimulējot cilvēkus pieņemt darba piedāvājumus ārpus pašu tiešajām dzīvesvietām. Tobrīd tas bija nepieciešams uzņēmējiem, un viņu interešu pārstāvji – labējie politiskie spēki – aģitēja, cik spēja. Pašlaik, kad mūsu dzimtenē valda bezdarbs un, nodrošinot pienācīgu sabiedriskā transporta tīklu, mēs varētu sniegt iespēju iedzīvotājiem strādāt plašākā apkārtnē, labējo partiju pārraudzītās valsts institūcijas slēdz pēdējās iespējas pārvietoties tālāk par tuvējo veikalu. PSRS iedzīvotāju kustības brīvība un cilvēku pārvietošanās uz reģionālajiem centriem tika ierobežota ar pieraksta sistēmu, tagad iedzīvotāju kustība faktiski tiek apturēta, iznīcinot sabiedriskā transporta sistēmu. Ja tās uzturētāji domā, ka šādi iespējams apturēt reģionu iedzīvotāju aizplūšanu uz pilsētām, viņi rupji maldās. Paliekot bez iztikas līdzekļiem, cilvēki drīzāk izšķirsies pamest dzimteni, lai dotos pelnīt iztiku uz kādu citu Eiropas valsti, nekā dzīvos trūkumā un slavenajās pastalās. Ivars Jakovels,«Saskaņas centrs»
