20. «El President» – «Drugstore» Pagājušoreiz, kad apskatījām šīsnedēļas topam domātos jaunos singlus, novārtā atstājām kādu vienību.
20. «El President» – «Drugstore»
Pagājušoreiz, kad apskatījām šīsnedēļas topam domātos jaunos singlus, novārtā atstājām kādu vienību, kuras nosaukums (kas no pirmā acu uzmetiena piederētos kādai tehno vai rave vienībai) un dalībnieku vārdi man nelikās īpaši ievērojami. Turklāt, ja jūs iztīsiet savas sviestmaizes no pagājušās ceturtdienas avīzes un caur tauku traipiem pārskatīsiet to vēlreiz, redzēsiet, kādi «monstri» gatavojās iekarot šīsnedēļas topa divdesmitnieku. Tad arī ir saprotams, ka šādiem, nevienam nezināmiem jauniešiem, kā patīk teikt Švānam, netika pievērsta pelnītā uzmanība. Šonedēļ šo kļūdu centīsimies labot un ar visām iespējamām slavināšanas metodēm paziņojam, ka šie līdz šim gandrīz nevienam nezināmie ir grupa «Drugstore». Ar to tad arī sāksim mūsu šīsdienas saulaino stāstu.
Grupa «Drugstore» (tulk. narkobodīte) nāk no Anglijas un, pilnīgi loģiski, spēlē anglisku mūziku, taču tās līdere Izabela Monteiro ir dzimusi Brazīlijā. «Narkobodīte» pirms nepilniem diviem mēnešiem parakstīja līgumu ar jaunu ierakstu kompāniju «Roadrunner», un mums jau ir iespēja izbaudīt šā saskanīgā dueta darba produktu episku, pat lirisku un romantisku balādi «El President», kuras teksts gan nebūt nav tik jauks un mīlīgs kā melodija. Tas stāsta par 1973. gada asiņainajiem notikumiem, kad tika nogalināts Čīles prezidents Salvadors Aljende un pie varas nāca Ugarte Pinočets, kas nodibināja militāro diktatūru. Taču, neskatoties uz milzīgo kontrastu, dziesma ir tiešām lieliska, melodiska, smalki pārdomāta un lielisku mākslinieku Izabelas Monteiro un «Radiohead» vokālista Toma Jorka iedziedāta, taču domājams, singls kļūtu par ne mazāku hītu pat tad, ja Jorks šeit nebūtu pielicis savu roku.
Mūzika veidota pēc līdzīga principa kā «Radiohead» un vēl pavisam nesen dzirdētajiem «The Travis», bet ģitārsolo var saklausīt kaut ko arī no «Ocean Colour Scene», «The Circle».
16. «Spark» – Torija Amosa
Daudz tiek runāts par to, cik labi un pareizi bija Torijai pārveidot Armanda van Heldena «Proffesional Widow», kuras dance remix 1997. gada janvārī ierindojās A.K. topa 40. virsotnē un kļuva par pirmo un pagaidām arī vienīgo meitenes Lielbritānijā pirmajā vietā nokļuvušo singlu. Atklāti runājot, arī man šī kaverversija (kuru Torija it kā toreiz veltīja Kurta Kobeina atraitnei Kortnijai Lovai) īsti negāja pie sirds.
Torija Amosa pieder pie tiem māksliniekiem, ko mīl gan nopietni mūzikas kritiķi, gan arī vienkārši melomāni. Viņai ir jau trīs izlaisti lieliski albumi un drīz gaidāms ceturtais «The Choirgirl Hotel», kurā jau varam ieskatīties caur šo singlu. Šī muzikāli ļoti izglītotā (klavieres spēlē jau no trīs gadu vecuma) amerikāniete pie mums populāra ir tikai ar vienu pašu dziesmiņu «Cornflake Girl», kas jau vairākus gadus (ja nemaldos, četrus) ieņem godavietu mūsu valsts prestižo radiostaciju fonotēkās. Jaunajā singlā ir viss, lai tas izpelnītos atzinību. Darbs ir melodisks un ar spēcīgu emocionālo fonu, un, kā jau minēju pagājušajā nedēļā, tajā dominē taustiņu skaņas, kuru dēļ to nevar sajaukt ne ar vienu citu.
