16. «All Right All Night» – Pīters Andrē, piedaloties «Warren G» Pārcilājot vecos ar zirnekļu tīkliem un putekļiem apaugušos ierakstus, atrodu šīsnedēļas topa 16. dzīvokļa iemītnieku.
16. «All Right All Night» – Pīters Andrē,
piedaloties «Warren G»
Pārcilājot vecos ar zirnekļu tīkliem un putekļiem apaugušos ierakstus, atrodu šīsnedēļas topa 16. dzīvokļa iemītnieku austrāļu puisi, kas vienkārši dievina «Pizza» un «Action» žanra filmas, Pīteru Andrē. Ak, cik gan tas bija sen, kad 1996. gadā nevienam nepazīstamais Andrē pārradās mājās dzimtajā Londonā un jau martā debitēja A. K. topā ar singlu «Only One», kas, tieši tāpat kā pēdējais veikums no jaunākās plates «Time», ierindojās 16. pozīcijā. Pēc tam sekoja sadarbība ar «Reggae» mākslinieku Bableru Ranku (Bubbller Ranx) un tapa laikam pagaidām pazīstamākā un skaļākā Pītera kompozīcija «Myisterious Girl». Tālāk viss gāja kā pa sviestu pāris pirmās vietas topos, slava ar visiem no tā izrietošajiem faktoriem, un, ja kāds vēl tikai pirms nepilna gada man teiktu, ka 1998. gada trešajā nedēļā šis puisis neiekļūs pat topā 10, es viņam droši vien ieteiktu pameklēt kvalificēta speciālista palīdzību («All.. All…» ir pirmais singls kopš puiša debijas, kas neiekļūst vismaz topa desmitniekā). Šķiet, Pīteram vajadzēs nopietni apdomāt savu tālāko nākotni, jo, kā rādās, tīnītēm vairs nepietiek ar viņa «veļasdēlim līdzīgo» torsu vien. Jaunais darbs arī savā būtībā pilnīgi ne ar ko neatšķiras no iepriekšējiem. Taču nevar noliegt arī to, ka, klausoties šādu mūziku, neviļus prātā nāk silta vasara, pludmale un… Turklāt šis darbs ir 1978. gada «Taste Of Honey» kompozīcijas «Boogie Oogie Oogie» kaverversija.
13. «TemperTemper» – Goldijs, piedaloties Noelam Galaheram
Izdzirdot šo gabalu, mūsu mīļās vecmāmiņas saķertu savas sirmās galviņas un šausmās izkliegtu sev tik tuvo: «Ak tu tētiņ! Kad mēs augām, tad gan tā nebija…», un šoreiz viņām jāpiekrīt.
Neapstrīdamais «Jungle» karalis ir radījis patiešām kaut ko diezgan padrūmu, lai neteiktu vairāk. Pirmo reizi izdzirdot šo dziesmu, jums sacelsies stāvus mati, kad dzirdēsiet to otrreiz, izkritīs zobi, bet, ja palaimēsies «izvilkt» līdz trešajai «baudīšanas» reizei, droši varat uzskatīt, ka nekas briesmīgāks ar jums vairs nenotiks. «The Prodigy» un pat maksimālistu «Moby» kompozīcijas salīdzinājumā ar šo te izklausās pēc mierīgām šūpuļdziesmām. Vismaz pilnīgi noteikti ir skaidrs, ka komerciālismā šo vīru neapvainos neviens.
11. «Story Of Love» – «OTT»
«OTT» jeb Neils, Glens, Alens un Adams pārlieku ilgi atradušies citu «boy» grupu ēnā, un, ņemot vērā, ka viņi nebūt nav sliktāki par saviem vienaudžiem «911» un daudzām citām grupām un grupiņām, tas nebūt nav bijis pareizi. Viens no iemesliem, kas traucēja, ir tas, ka puišus apvainoja it kā acīm redzamā līdzināšanās mēģinājumā tobrīd jau par kultvienību kļuvušajiem tautiešiem «Boyzone», kā arī it kā talanta trūkuma dēļ. Līdz šim grupai bija iznākuši trīs singli, no kuriem par veiksmīgāsko uzskatāms 1997. gada augustā 11. vietā nokļuvušais «All Out Of Love». Runājot par jauno darbu, nenoliedzami jūtama grupas patronu (dziesmu radījusi un producējusi tā pati komanda, kas strādā ar «BSB», savu roku pielicis arī «Spice Girls» hitu brūvētājs Ričards Stenards) ietekme. Bez šaubām, komerciāls pops ar lipīgu un saldu kā medus melodiju, vienvārdsakot, tieši tāds, kādam šā žanra darbam ir jābūt. «OTT» ir pirmais patīkamais pārsteigums no «boy» grupām šogad cerēsim, ka arī ne pēdējais.
5. «My Star» – Jans Brauns
Ko jums izsaka vārdu salikums «Stone Roses»? Daudzi droši vien paraustīs plecus, tā arī nesapratuši, ko no viņa grib, taču būs arī tādi, kam šī grupa un tās daiļrade nozīmē visu vai gandrīz visu… Tiesa, grupa jau divus gadus kā izjukusi un tās bijušie dalībnieki darbojas dažādos jaunos projektos, no kuriem vispazīstamākie ir ģitārista Džona Skvaiera «Jūraszirdziņi» («Seahorses»), starp citu, viens no aizvadītā gada skaļākajiem vārdiem britu mūzikā. Bet bijušais vienības līderis, nedaudz nogaidot, šonedēļ debitē ar pilnīgi jaunu darbu «My Star». Kritiķi gan runā, ka tas pārāk līdzinoties «S.R.», patiesi nezinu ar to pašu puslīdz sapņaino vieglumu, kas raksturo vienu no labākajām pēdējās desmitgades grupām. Personīgi man daudz labāk patīk Skvaiera «banda», taču par gaumēm, kā zināms, nestrīdas.
4. «No Surprises» – «Radiohead»
Kas man ir «Radiohead» mana kārtējā mīlestība no pirmā acu uzmetiena līdz, tā sacīt, kapa malai. Tā diemžēl, tāpat kā visas pārējās, salauzusi manu sirdi. Un, kā liecina svaigākais «Q» numurs, es nebūt neesmu vienīgais. Šis Anglijā ļoti prestižais un cienītais mūzikas izdevums veica plašu savu lasītāju aptauju ar mērķi noskaidrot visu laiku labāko albumu, un, ko tu domājies, nospiedošais vairākums no aptaujātajiem minēja tieši «Radiogalvas» un rokeru pagaidām pēdējo albumu «OK Computer», un tas arī ir pilnīgi saprotami, jo ikviens, kas kaut reizi ir dzirdējis Toma
