Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauku inženieru fakultātes studenti Krišjānis Karabeško un Jekaterina Stubailova, vēloties šovasar izdarīt ko interesantu, 20. jūlija rītā devās savā piedzīvojumu maršrutā, kura galamērķis bija Parīze. «Pievārēti aptuveni 4200 kilometru, taču līdz Parīzei tā arī netikām, jo pareizi neaprēķinājām maciņa biezumu,» smej Katja.Lietuvā nakšņo bērnudārzāŠķērsojot Lietuvu, Poliju, Vāciju un Nīderlandi, jaunieši ceļu veikuši ar 25 automašīnām. Lai arī šo ceļu mēro daudzas smagās automašīnās, atsaucīgāki tomēr bija vieglo šoferīši.«Ļoti atsaucīgi cilvēki ir Polijā, lai gan tur pieredzēti arī nepatīkami gadījumi. Kad atpūtāmies vienā no benzīntankiem, tā darbiniece izsauca policiju, jo domāja, ka mums ir kādi nelāgi nodomi. Policijai ilgi nācās skaidrot, kas un no kurienes esam,» stāsta studenti.Lietuvā, ieraugot uz jauniešu rokām īpaši uzsietas lentītes Latvijas karoga krāsās, kāda pavecāka kundzīte nievājoši teikusi: «A, latiši!» («Ā, latvieši!» no krievu valodas). Taču arī kaimiņvalstī ar saziņu problēmu nav bijis – lielākā daļa šoferu runājusi krieviski, daļa – angliski. Savukārt kāda cita vietējā iedzīvotāja vienojusies ar paziņām, ka jaunieši varēs pārnakšņot bērnudārza telpās. Izglābj suni un cīnās ar ērcēm«Visgrūtāk ceļojuma laikā bija mērot garus gabalus kājām, lai tiktu ārā no pilsētas centra, jo tur nevienu nostopēt nevar,» stāsta Katja.Ejot ārā no Varšavas, kādā ūdenstilpē pamanīts sunītis, kas netika krastā. «Tā bija mākslīgi izveidota ūdenstilpe ar trepītēm. Suņuks bija bez spēka, mums viņa palika žēl, tāpēc Krišjānis novilka drēbes un devās glābt. Tiekot krastā, dzīvnieks vairākkārt mēģināja nokļūt ūdenī, laikam viņam tajā kaut kas bija palicis,» stāsta studente.Smieklīgu atgadījumu abi piedzīvoja Minsterē Vācijā. «Pēc nakts teltī Krišjānim bija piesūkušās ap desmit ērces. Tikām uz slimnīcu, kur internetā atradām ērces tulkojumu vāciski, jo ne viss personāls saprata angliski. Kad Krišjānis ar reģistrācijas lapu tika līdz ārstam, izrādījās, bijām pateikuši, ka viņam piesūkušās blusas. Ārsts smiedamies stāstīja, ka blusas, ja mēs nezinām, ir mazas, brūnas un lēkā,» stāsta studente.Maršruts ir daudz interesantāksCeļā sastapti arī latvieši, kuri savus tautiešus labprāt paķēruši līdzi un uzcienājuši ar avenēm. Bija arī vietējie, kas izmaksāja pusdienas vai citus gardumus, kāds uzdāvināja karti, ko var izmantot, braucot ar sabiedrisko transportu Berlīnē.«Daudzi uzskata, ka Berlīne ir garlaicīga, taču tā, iespējams, liekas tiem, kuri apskata tradicionālas, tūristu maršrutos iekļautas vietas. Ja stopē, vari bez maksas apskatīt, piemēram, krāmu tirdziņu, kur iegriežas ne visi, bet tas ir ļoti interesants,» atklāj studente.«Nepareizi sakalkulējām līdzekļus un līdz Francijai netikām, taču «izložņājām» Kauņu, izpētījām Berlīni, Amsterdamā atpūtāmies tā, kā to tur dara visi jaunieši, – «lidojām kosmosā». Iespaidu tik un tā ir daudz,» saka jauniete un spriež, ka kopā ar meiteni šādu ceļojumu nebūtu atļāvusies, jo vajadzīgajos momentos noderēja Krišjāņa fiziskais spēks un vīrieša radītā drošības izjūta. Padomi stopētājiem Ja šķiet, ka vienā mugursomā nav iespējams salikt visu nepieciešamo divām nedēļām, tu maldies. Kad esi iestūķējis visu somā, izgāz to uz grīdas un atlasi tiešām tikai nepieciešamāko. Iedomājies, ka tas tev būs jānes uz muguras. Nogurst ātri un pamatīgi. Neņem pusi! Netaupi naudu labai ceļu kartei, kurā vari redzēt katru tev nepieciešamo mazāko zemes ceļu. Mēs nošāvām greizi. Bija žēl naudas, taču jau Lietuvā sapratām, ka nebūs labi. No pilsētām jātiek ārā pašiem, lai varētu stāvēt malā un stopēt, tāpēc jābūt pilnīgai pārliecībai par to, kur ir jāiet. Mēs šur tur maldījāmies. Labi, ka līdzi bija telefons ar globālo pozicionēšanas sistēmu jeb GPS. Jāparūpējas par ēdamlietām, kurām nav vajadzīgs karsts ūdens, jo nekad nevar zināt, kurā malā šoferītis tevi «izmetīs», nevari arī cerēt, ka tuvumā būs benzīntanks. Tādā gadījumā noteikti līdzi vajadzētu spirta lampiņu, mums gan tādas nebija. Noderēs konservi un dažādi graužamie – rozīnes, kaltēti ananasi, rieksti, banānu čipsi. Tie dos enerģiju laikā, kad nav pieejams ūdens «roltonam» vai zupiņai. Telts! Noteikti. Ir dienas, kad sokas lieliski, ir dienas, kad neiet nemaz. Bet jānakšņo ir. Gulējām gan pie šosejas, gan pie autostrādes, gan pie benzīntanka. www.couchsurfing.com – laba mājas lapa, kur var sarunāt naktsmītnes ar ārzemēs dzīvojošiem atsaucīgiem cilvēkiem. Stopēšanas zīmes. Jo lielākas, jo labāk. Jo lielākiem burtiem, jo labāk. Lietusmētelis – varbūt uz ceļa atgādināsi spoku, taču daudz jaukāk nekā stāvēt samirkušam un drebināties. Ērti apavi, jo jāšķērso arī lieli gabali kājām, ejot ārā no lielām pilsētām, ja nevēlas maksāt par sabiedrisko transportu. Vācijas pļavas un meži – ērču midzenis. Pilns ar tām. Katru reizi pirms gulētiešanas pārbaudi visas maliņas un ķermeņa daļiņas. Tāpēc noder arī lukturītis. Smaids sejā un kontakts ar šoferīti, gan kamēr mēģini noķert, gan mašīnā. Tas ir svarīgi. Krišjānis ar visiem klačojās. Jo daudzi gadās ļoti pretimnākoši un pozitīvi. Galvenais radīt pozitīvu iespaidu! Ja gribi interesantas pastaigas pa lielākajām Eiropas pilsētām, vērts internetā pameklēt bezmaksas ekskursijas – jauni gidi izvadā pa interesantākajiem objektiem par velti. Eiropas veselības apdrošināšanas karte – tad medicīniskā palīdzība būs tāda pati kā šīs valsts pilsoņiem. Nekad nevar zināt, kas ceļā atgadīsies, tāpēc labāk izgatavot, tas aizņem vien trīs minūtes.
