«Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes,» par saspiesto dzīvošanu dārzkopības sabiedrībā «Grīva 1» turienieši izsakās rakstnieka vārdie.
Spārnotais teiciens «Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes», kas nāk no 19. gadsimta rakstnieka Jāņa Purapuķes stāsta par latviešu tiekšanos pēc savas zemes, Jelgavas apkārtnē masveidības bumu piedzīvoja pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados. Dārzkopības kooperatīvās sabiedrības «Grīva 1» vadītājs agrākais Jelgavas rajona apvienības «Lauktehnika» darbinieks Ziedonis Kukainis atceras, ka interese par iespējām iegūt dārzu bijusi nopietna. Dārzkopības sabiedrībā apvienojušies darbinieki no četriem uzņēmumiem – Starpkolhozu celtniecības organizācijas, ražošanas apvienības «Agroķīmija», 4. Autotransporta uzņēmuma un «Lauktehnikas», kas bija pārstāvēta visvairāk. Vispirms nauda, tad zemePirms zemes sadalīšanas vairāk nekā trīssimt gabalos visi topošo dārzu īpašnieki iemaksājuši pa tūkstotim rubļu (tolaik uzņēmumā tās bijušas divas trīs mēnešalgas), lai «Lauktehnikas» nolīgtie melioratori 34 hektāru lielajā teritorijā netālu no Grīvu kroga pie Tērvetes ietekas Svētē izveidotu ceļus un dambju un grāvju sistēmu. Tā vēl aizvien sargā dārzus no palu ūdeņiem. Toreizējais «Lauktehnikas» vadītājs Jāzeps Kivlenieks atceras, ka sākumā bijusi doma dārzkopības sabiedrību iekopt sausākā vietā – viņpus Ventspils dzelzceļa līnijas Glūdas pagastā. Taču ietekmīgajam kolhoza «Nākotne» vadītājam Artūram Čikstem bijis plāns tur izvērst māla karjeru un ražot ķieģeļus. Tādēļ nācies iespiesties starp dzelzceļu un Svēti, kas reizē ir arī pilsētas robeža. «Grīvā 1» visiem dārzu neesot pieticis, tādēļ «Lauktehnikas» darbinieki tos iekopuši arī citviet. Veidojot dārzkopības sabiedrību «Grīva 1», lielie zemes darbi notikuši 1982. gadā un 1983. gada vēlā rudenī un ziemā. Tos vadījis enerģiskais inženieris nelaiķis Jānis Strautmanis. Ar ekskavatoru zemi smēlis izcils lietpratējs jelgavnieks Imants Cinis, kas tolaik strādāja meliorācijas uzņēmumā PMK 13 Ozolniekos. 73 ziemas mājasDārza māju būvēšana sākusies ap 1984. gadu. Z.Kukainis atceras, ka tolaik atļautā mājiņas platība pie pamatiem bijusi 35 kvadrātmetri. Tas bija par desmit kvadrātmetriem vairāk nekā pirms desmit gadiem, kad būvēja mājas kaimiņos Latvijas Lauksaimniecības universitātes dārzkopības sabiedrībā «Ziedonis». Taču arī jaunais noteikums Z.Kukainim, kura mājā ir šaura ieeja un kāpnes, sagādājis nepatikšanas, jo platība mazliet pārsniegusi atļauto. Tomēr laiki mainījušies un māju pārbūvēt vairs nevajadzēja. Z.Kukaiņa kaimiņš aiz novadgrāvja Priedīšu ielā Aivars Butāns stāsta, ka savulaik dārzu iekopis un māju būvējis, domājot, ka perspektīvā tā varētu palikt bērniem. Galu galā iznācis otrādi – jaunā paaudze dzīvo pilsētā, bet viņš ar kundzi – dārza mājā. Saimnieks stāsta, ka ziemā tur ir klusi un mierīgi. Pie sniega tīrīšanas pierasts. Mājai ir malkas apkure. Vidēji ziemā nokurinot desmit, divpadsmit steru, sanākot krietni lētāk nekā «Fortum» piegādātais siltums pilsētas dzīvoklī. «Cik Jelgavā maksās malka, kad sāks darboties jaunuzceltā, ar šķeldu kurināmā «Fortum» koģenerācijas stacija?» ir viens no jautājumiem, uz kuru A.Butānam gribas zināt atbildi. Viņa ikdiena paiet, rūpējoties par māju un dārzu. Mauriņa pļaušanai viņš nedēļā velta trīs stundas. Līdzīgi kā Butānu pāris cauru gadu «Grīvā 1» dzīvo 73 ģimenes.Zagļi neesot tiesātiLielākā daļa iemītnieku tur mīt sezonāli no aprīļa līdz oktobrim. Tāda ir arī pensionāre Antonija Sidorenko. Viņas rūpīgi izravētajās dobēs grūti ieraudzīt kaut mazu nezāli. Dārzkope gaida, kad ziedēs lilijas, to viņas dārzā ir trīsdesmit šķirņu. Līdzās aug arī kartupeļi, pipari, zirņi. Zeme esot auglīga, tikai diezgan mitra un pavasaros ilgāk žūst. «Paši esam no laukiem un zemīti mīlam,» piebilst Antonijas kundze. Viņas pienākums kooperatīvajā sabiedrībā ir četras dienas nedēļā darbināt ūdens pumpi. Ar labi iekopto dārzu un tulpēm lepojas arī kaimiņiene Velga Sevastjanova. Viss dārzā esot pašu priekam, nevis tirgum. Velga nobažījusies par kaimiņiem, kas gadiem nav rādījušies. No aizaugušā dārza nāk nezāles, bet pamestajā mājā piedzimuši kaķēni, kuri ar Velgas palīdzību meklē saimniekus. Aktuāla «Grīvā 1» ir pasargāšanās pret zagļiem. Daudzviet dārza mājiņās logiem priekšā restes, aiz sētām rej suņi. A.Sidorenko stāsta, ka reiz vasaras naktī pa logu ielīdušos zagļus, kas bijuši divi večuki, noķēruši. Atņēmuši promnešanai sagatavoto televizoru, nodevuši policijai, un ar to viss arī beidzies. Tilts tiek pārslogotsKooperatīva vadītājs Z.Kukainis stāsta, ka problemātiskas ir attiecības ar «Latvenergo». Vecie skaitītāji, kas ērtākas kontroles labad atrodas ārpus mājām uz ielas, uzrāda mazāku patēriņu nekā jaunais «Latvenergo» uzstādītais ļoti precīzais kopējais skaitītājs. Lai izbeigtu domstarpības, kooperatīva dalībniekiem nācies pacelt elektrības tarifu par 1,2 santīmiem. «Ar 100 kilovatu elektrības patēriņu mēnesī, kāds ir dažās mājās ziemā, tur sakrājas ievērojama starpība. Tādēļ pilnvaroto sapulcē pieņēmām lēmumu dot zaļo gaismu pārejai uz individuālu elektrības pieslēgumu,» skaidro Z.Kukainis. Pagaidām neesot zināms, cik dārzu īpašnieku domā atdalīties no kopējiem elektrotīkliem. Taču pat tad, ja to nākotnē izdarītu visi 73 ziemotāji, vairāk nekā pusotra simta, kuri dārzos rosās tikai vasarā, visdrīzāk palikšot. Ik pa laikam gan gadoties kādu no kooperatīva izslēgt par elektrības nemaksāšanu. Tādu pamestu dārzu, dažkārt arī ar mājām, «Grīvā 1» ir deviņi. Vairākus dārgus namus saimnieki atstājuši pieskatīt citiem, lai dotos peļņā uz ārzemēm un varētu nomaksāt bankai kredītu. Z.Kukainis teic, ka kooperatīva sadarbība ar Līvbērzes pagastu beidzamajā laikā pārtrūkusi. Novadam trūkstot līdzekļu gan biežākai ceļu greiderēšanai (to daļēji veic kooperatīvs par savu naudu), gan tilta rekonstrukcijai. Transporta kustībai Būriņu ceļā pār izdrupušo un izrūsējušo Tērvetes tiltu ir noteikts trīsarpus tonnu svara ierobežojums. Taču tam regulāri pāri brauc novada pašvaldības uzņēmuma «Jelgavas novada KU» atkritumu vedējs, kura pilna masa ir divdesmit tonnu. Nekustamā īpašuma nodoklī «Grīva 1» Jelgavas novadam ik gadu nomaksā vairāk nekā trīs tūkstošus latu. Z.Kukainis domā, ka par šo naudu varētu vēlēties lielāku pretimnākšanu.
