Dimanta kāzās sveic Ilgu un Egonu Keras.
Sestdien Ozolnieku novadā laulību sešdesmit gadu jubilejā radu un draugu saime sveica vecos jelgavniekus Ilgu un Egonu Keras. Viņi iepazinās skolas laikā trīsdesmito gadu beigās, gredzenus mija 1951. gadā Rīgā, kur pagājuši rosīgākie darba gadi, bet vecumdienas pavada dzimtas lauku mājās Cenu pagasta Zvaigznēs. «Pirms laulībām bijām pazīstami desmit gadu,» stāsta Ilga Kera. Abi piedzima 1922. gadā Jelgavā. Jau skolas gados Ilga ar Egonu tikusies jauniešu sarīkojumos, dejojuši. Egons pēc 5. pamatskolas beigšanas sāka strādāt fotostudijā pie vecākā brāļa Tāļa, kurš vēlāk emigrēja uz Ameriku un tur kļuva par «Kodak» filmu izmēģinātāju. Ilga Neimane mācījās Hercoga Pētera ģimnāzijā. Ulmaņlaikus Keru pāris atceras kā jauku vēstures posmu – bez partiju kašķiem un korupcijas. Okupantu varā 1940. gada okupācija mainīja ierasto kārtību. Ilga stāsta, ka izjauktās veselības aprūpes sistēmas dēļ Neimaņu ģimene piedzīvoja traģēdiju. Proti, novēloti atklājot aklās zarnas iekaisumu, 1941. gada martā nomira Ilgas māsa Valda. Tieši tajā laikā, kā atceras Ilga, tika apcietināta liela jauniešu pretošanās kustības grupa. Valdas pavadīšana uz Baložu kapiem izvērtās par jauniešu protesta demonstrāciju, kurā piedalījās simti. Egons to nofotografēja, un bilde ir saglabāta. 1943. gadā Egonu iesauca vācu armijā. Ļāvuši izvēlēties, vai iet vācu daļās vai latviešu leģionā, kas skaitījās brīvprātīgie. No iesaukšanas izvairīties nav bijis iespējams. Darbos uz Vāciju gribēja nosūtīt Ilgu. Savu vienīgo palikušo meitu vecāki slēpa pagrabā lauku mājās – Cenu pagasta Zvaigznēs. Viņai no nosūtījuma izdevās izvairīties. Caur mežu uz brīvībuEgons karoja artilēristos Kurzemē. Viņš ar pateicību atceras baterijas komandieri Rudzīti, kurš prasmīgi vadīja savu vienību un kaujās zaudēja tikai trīs no 120 vīriem. 1945. gada 8. maijā baterijas vīri neesot gājuši padoties, bet pie Jaunpils izklīduši mežos. Egonam, jauno okupantu nemanītam, izdevās šķērsot agrāko frontes līniju un nokļūt Jelgavā. Toreiz latvieši cits citam esot vairāk palīdzējuši, nekā tas ir tagad. «Egons ir dzīvs,» ziņa tika nodota Ilgai. Milicijas pasu galdā no priekšnieka Gruģa, ar kuru puiku dienās bija gadījies izkauties, viņš dabūja personas dokumentu. Tikšanās RīgāKara nopostītajā Jelgavā fotogrāfam neesot bijis darba. Egons devās uz Rīgu, kur saka strādāt fotoateljē uz Ļeņina un Dzirnavu ielas stūra. To vadīja pazīstamais portretu un skulptūru fotogrāfs Jānis Lerhs. Viņš bija uzticams cilvēks, kam Egons atklāja savu mežabrāļa likteni. J.Lerhs ieveda viņu jaunajā pēckara sabiedrībā. Skaistas bildes taču patika visiem. Pat čekas priekšnieka Alfona Novika vietnieks Veinbergs Egonam kļuvis par labu paziņu, kurš pat lūkojis izglābt no izsūtīšanas viņa tuvinieku. Arī Ilga tajā laikā bija pārcēlusies uz Rīgu. Strādāja un, padzirdot, ka arī meitenes ņemšot karadienestā sarkanajā armijā, iestājās augstskolā. Nepametot darbu, kas nodrošināja kaut pieticīgas iztikas līdzekļus, viņa neatlaidīgi studēja arhitektūru. Ar Egonu bieži vien tikusies pusdienās ēdnīcā Rīgas centrā. Kad draudzības jūtas arvien vairāk vērtušās mīlestībā, Egons Ilgai dzimšanas dienā 9. janvārī sāka dāvināt baltu ceriņu zaru. Nekur ziedu tirgū ceriņus nemanīja, bet Rīgā bijuši audzētāji, kas tos ziemas vidū spējuši izplaucēt. Laulības notika 24. janvārī Rīgā. Arī tad līgavas pušķī netrūka baltā ceriņzara. Paklausot vecāku lūgumam, jaunie pēc laulību reģistrācijas ar taksometru aizbraukuši pēc svētības uz Lutera draudzes mācītāja mājām. Kāzas svinētas šaurā lokā Pārdaugavā, Olīvju ielā, kur kādā namiņā abi īrēja istabiņu. Radošā darba aizrautībāPēc arhitektes Martas Staņas ieteikuma Ilga kļuva par dizaineri, kas tolaik bija nedzirdēts virziens. Viņa strādāja mākslinieciskās konstruēšanas birojā, kas veidoja dizainu vieglās rūpniecības izstrādājumiem. Ilgas Keras veidotais kafijas vārāmais automāts ieguvis augstu novērtējumu Francijā. Egons kļuva par pazīstamu fotogrāfu, kura uzņemtie aktieru, operas un baleta mākslinieku portreti, izrāžu skati vēl šodien ir apritē. Keru ģimenē uzaugušas divas meitas. Daiga kļuva par arhitekti, teritoriju plānotāju, bet Ināra ir ķīmiķe un astroloģe. Izauguši četri mazbērni un aug divi mazmazbērni. «Mums nebija laika strīdēties,» raksturojot laulību, stāsta Ilga. Darba netrūcis. Pietrūcis laika īstenot visu iecerēto. Vasarās ģimene braukusi palīdzēt lauku darbos uz Zvaigznēm. Vēl vienojis noslēpums par Egona pagātni leģionā.Aizejot no darba pelnītā atpūtā, Keru pāris pārcēlās uz Zvaigznēm. Egona aprūpē ir bites, bet Ilga pat trīsdesmit grādu karstumā rosās pa dārzu. Politiskās simpātijas katram esot savas, taču šīs domstarpības netraucē mierīgi dzīvot tālāk.
