Ballēs parasti viņai pievērš uzmanību ne tikai vīrieši, bet arī dāmas. Ar savu staltumu un graciozitāti viņa spēj apburt.
Ballēs parasti viņai pievērš uzmanību ne tikai vīrieši, bet arī dāmas. Ar savu staltumu un graciozitāti viņa spēj apburt. Ik dienu viņai apkārt ir pulciņš kustīgu bērnu. Viņa ir mīļa sieva vīram un vislabākā mamma pasaulē diviem bērniem. Iepazīstieties – šodienas «Tik un tā» viešņa Madlēna Bratkus jeb Jelgavas meitene no Zaļeniekiem.
Madlēnu sastopam pie Daukšām – mājām, kas rudenī kļūs par Bratkus ģimenes īpašumu. Mums pretī viņa burtiski atlido kā viegls tauriņš un ar sirsnīgu smaidu aicina dārzā. Tagad arī saprotam, kādēļ nevar novērst skatienu no Madlēnas graciozajām un vieglajām kustībām. Skaidrs, ka viņa bijusi, ir un vienmēr būs dejotāja.
« Korķis» atpakaļ nesprāgst
Jaunībā, dejojot tautiskās dejas, Madlēna iepazinās ar savu nākamo vīru Tālivaldi, ģimenē un draugu pulkā sauktu par Tāli. Meitene no pilsētas, kurai nekad mūžā nav bijis sakara ar laukiem, kurai pat vecmāmiņa nedzīvoja laukos, ieskatījās staltā, izskatīgā, nedaudz kautrīgā jauneklī… no laukiem. Tālis nācis no Ūziņiem, un arī viņam tīri labi patika pilsētas meiča. Šovasar viņi kopā dejo savu jau 15. kāzu vasaru. «Kad apprecējos ar Tāli, biju starā. Mans vilinājums dzīvot laukos bija tik liels, ka nespēju to vārdos izsacīt. Mamma toreiz smējās: pagaidi, nepaies ilgs laiks, un tu atsprāgsi kā korķis atpakaļ uz pilsētu,» atceroties smej Madlēna.
Taču pagājuši jau 15 gadi, pilsētas meitene itin labi iedzīvojusies laukos un par atgriešanos pilsētā pat nedomā.
«Nav jau tajos Zaļeniekos nemaz tik slikti. Strādāju vietējā skoliņā par deju skolotāju un katru nedēļu braucu uz savu otru darbu Jelgavā. Bērnu un jauniešu centrā «Junda» mans rūpests ir divi bērnu deju kolektīvi – «Jundēns» un «Jundaliņi» – , viņi visi man ir ļoti mīļi,» stāsta skolotāja. Pirms dažiem gadiem Madlēnu varējām redzēt arī uz skatuves Zaļenieku amatieru teātra izrādēs, bet, nespēdama apvienot neskaitāmos dejošanas mēģinājumus, mājas, ģimeni un visu pārējo, Madlēna atvadījās no teātra spēlēšanas. «Ja jau bija jāizvēlas, tad «malā pabīdīju» teātri, jo dejošanu pamest nekādi nevaru, » spriež viņa.
Bērniem vajadzīga sirds izglītība
Madlēnas un Tāļa Bratkus ģimeni kuplina viņu bērni – trīspadsmitgadīgais Rūdolfs un desmitgadīgā Marta. Dēls mācās Jelgavā Spīdolas ģimnāzijā, bet Martiņa – Zaļenieku pamatskolā. «Visu cieņu lauku skoliņām, bet pienāk brīdis, kad ir jāpāriet uz pilsētas skolu. Mūsdienu apstākļi nosaka, ka bērniem vajag ko vairāk par «pliku» izglītību, viņiem nepieciešama sirds izglītība – tas, ko bērns dara pēc skolas. Diemžēl laukos ir maz iespēju sevi pilnveidot un attīstīt. Visbiežāk pēc skolas bērnu ceļš ved uz mājām, kur atkal nav nekā interesanta un jauna. Rūdis Jelgavā dejo tautiskās dejas, taču tās viņu īpaši nesaista. Šobrīd viņš to vairāk dara tāpēc, ka mamma grib. Man ļoti sāp sirds, ka dēlam dejošana nepatīk. Pagaidām viņš tikai meklē savu interešu lauciņu, bet zinu, ka Rūdis noteikti nebūs tas, kas gribēs strādāt uz laukiem,» stāsta mamma. Ar Martu viss ir pilnīgi citādi. Viņa laukus pieņem ar visu savu dvēseli, meitēnam patīk braukt tētim līdzi traktorā, skraidīt pa pļavu basām kājām, dziedāt, dejot, spēlēt teātri un baudīt bezbēdīgo bērnību.
Jau trešo gadu Madlēna studē Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Augstskolā viņa apgūst kultūras darba menedžmentu. «Tikai ar gadiem man nāca apskaidrība, ko tiešām vajadzētu mācīties. Horeogrāfiju jau izmācījos Kultūras darbinieku tehnikumā, tagad gribēju ko nopietnāku. Esmu atradusi īsto,» priecājas Madlēna.
Mazie, mīļie «vampīriņi»
Bērni ir mana stihija. Bija laiks, kad strādāju arī ar pieaugušajiem dejotājiem, taču tas ir pavisam citādi. «Ar lielajiem varbūt ir vieglāk, bet es pat neprotu īsti izskaidrot, kādēļ bērni man ir tuvāki. Varbūt tādēļ, ka viņi ir tik patiesi, pieaugušie vairāk ir aprēķinātāji un izmantotāji,» spriež Madlēna. Viņa ļoti mīl bērnus un ar prieku atceras aizvadītos Dziesmu svētkus. Madlēna stāsta, ka bērni viņai ir kā mazi vampīriņi, kas dažreiz spēj izsūkt visus spēkus un enerģiju tā, ka mājās atliek vien iekrist gultā.
Šīs nedēļas sākumā skolotāja ar «Jundas» bērniem atgriezās no vasaras nometnes Kaltenē, kur visi godam atpūtušies, lai rudenī atkal centīgi strādātu.
Sieva koncertā, vīrs traktorā
Savu vīru Tāli Madlēna apbrīno joprojām. Ja sieva ir koncertu, svētku, dažādu pasākumu nemitīgā virpulī, tad vīrs ir īsts mājas gariņš un darba rūķis. Bratkus ģimene apsaimnieko 300 ha zemes, pārsvarā audzējot labību un rapsi. Madlēna pati ir tālu no zemes darbiem un tikai nobrīnās, kā vīram pietiek spēka ar visu tikt galā. «Laikam jau tā ir mīlestība uz zemi. Manuprāt, cilvēkam ir jābūt jukušam vai fanātiķim, lai spētu strādāt, pastāvot tādai lauksaimniecības politikai, kāda tā ir šodien. Vasarā, kad man ir brīvāks, vīrs strādā no agra rīta līdz tumsai. Ar bērniem sēžamies mašīnā, lai brauktu uz jūru, – Tālis kāpj traktorā un uz lauku prom. Ziemā gan vairāk kaut kur aizejam kopā – uz kādu teātra izrādi, koncertu, balli. Dažkārt sarīkojumos gan kļūst neomulīgi – ir nepatīkami, kad visas publikas priekšā skaļi paziņo, ka tu esi deju skolotāja. Tad skaidri zinu, ka tajā vakarā ballē neviens vīrietis mani nelūgs uz deju. Bet es taču esmu tāda pati kā citas!» taisnojas Madlēna.
