Vecāki rītos, pasnieguši saviem bērniem brokastis, viņus pavada uz skolu pārliecībā, ka darbdienas gaitā atvases būs arī papusdienojušas.
Vecāki rītos, pasnieguši saviem bērniem brokastis, viņus pavada uz skolu pārliecībā, ka darbdienas gaitā atvases būs arī papusdienojušas. Skolu ēdnīcas tādu iespēju dod: par salīdzinoši zemām cenām bērni var iegādāties zupu, gaļas ēdienu, saldo. Piecpadsmit vispārizglītojošās skolās to nodrošina desmit ēdināšanas firmu. Visu skolu virtuvēs strādā šefpavārs, pavārs, konditors un palīgstrādnieki. Viņi ir atbildīgi par bērnu veselīgu ēdināšanu.
Mācību gada laikā esmu bijusi visās skolu ēdnīcās. Kopumā uzņēmumi nestrādā slikti, taču ir vairākas lietas, ko iespējams uzlabot. Esmu konstatējusi, ka skolās ēdienkarte ir viendabīga. Citur piedāvājums ir plašāks, citur – niecīgāks. Nebūtu pieļaujami, ka ēdienkarte maijā neatšķiras no ēdienkartes februārī vai martā.
Arī gripas epidēmijas laikā skolēnu uzturam ir savas prasības: ēdiens jābagātina ar vitamīniem un fitoncīdiem, kas atrodami ķiplokos, citronos un citos dārzeņos un augļos. Bērnudārzos šo prasību ievēro, taču skolās par to ne vienmēr ir padomāts.
Ēdienam jābūt arī sātīgam, jo ir bērni, kuriem pusdienas skolā ir vienīgā nopietnā ēdienreize. Ja pusdienās piedāvā skābu kāpostu zupu un saldo ēdienu, tad itin drīz ēstgriba radīsies no jauna. Ja galvenais ēdiens pusdienās ir zupa, tad tai jābūt sātīgai, ar gaļu. Ne visur tādu gatavo. Sevišķi aktuāli tas ir tiem 1469 Jelgavas skolēniem, kuri saņem brīvpusdienas. Talonu sistēma, kas domāta šiem bērniem, aizvien vēl tiek apspriesta. Vieglāk uzklāt komplekso pusdienu galdu, kur nav izvēles iespēju.
Skolēni līdz 4. klasei ēdienu saņem kompleksi. No piektās klases skolēniem ir dota izvēle, ko pusdienās ēst. Tas atkarīgs no gaumes un nedaudz arī no vecāku iespējām.
Taču, jāsaka, ka ēdienus iespējams izvēlēties arī pavisam lētus – pat 10 līdz 12 santīmu robežās. Saprotams, ka tas nebūs apjomīgs «otrais», taču, piemēram, griķu biezputras porcija būs gan veselīga, gan lēta. Iespējami arī citi ēdienu varianti.
Obligāta prasība ēdnīcās ir katru dienu izlikt ēdienkarti, norādot porciju sastāvu, apjomu un cenu, lai bērni varētu saskaņot savas vēlmes ar iespējām.
Skolu ēdnīcās varētu pievērst lielāku uzmanību gan ēdienu kalkulācijai, gan cenām. Skolās ir arī kafejnīcas, kas ir ēdnīcu konkurenti. Tas ir labi, jo abi uzņēmumi cenšas saglabāt savu klientūru. Taču ir dažas nepieņemamas lietas no ārsta viedokļa. Esmu mēģinājusi kaut ko mainīt, bet nesekmīgi. Pārtikas produkti, kurus tirgo skolās, ir sertificēti. Bet kā var traktēt kā veselīgu uzturu dzērienus «Coca – Cola», «Fanta», visas krāsainās limonādes? Tos vajadzētu ar valsts mēroga pavēli aizliegt pārdot skolās! Izrādās, ja produkts ir sertificēts, aizliegt to tirgot nekādi nevar. Esmu runājusi ar skolu direktoriem, lai līgumā paredz aizliegumu pārdot šādus ar esencēm un cukuru piesātinātus produktus skolu kafejnīcās, taču bez rezultātiem. Ja tos iedzer savu reizi, tad nekas slikts jau nenotiek, bet regulāra to lietošana nav veselīga.
Ko likt vietā? Tie varētu būt dzērieni no svaigiem un žāvētiem augļiem, kompoti, sulas, minerālūdeņi ar nelielu gāzes koncentrāciju un, protams, zāļu tējas. Atrunas ir dažādas, piemēram, ja nebūs limonādes skolā, tad pēc tās skries pāri ielai uz veikalu. Domāju, ja «Fantas» pudeles nebūtu bērnu acu priekšā, nemaz jau tā īpaši to nemeklētu. Lieta tā, ka neviens īsti negrib uzņemties atbildību par pirmajā mirklī šķietami nepopulāru jaunievedumu. Vai vecāku padomēm šajā lietā nekas nebūtu sakāms? Valstī precīza nostāja par skolēnu uzturu nav izstrādāta, tāpēc vecāki darītu pareizi, ja izteiktu arī savu viedokli šajā jautājumā. Jāsaprot, ka tas ir bizness, kura vienīgais «bauslis» – peļņa. Tagad lasām presē par ģenētiski pārveidotiem produktiem. Pašreiz vēl varbūt mums šķiet, ka tie mūs neskars, bet, ja šādi produkti ienāks Eiropā, tad ģenētiski pārveidoti ienāks arī skolu ēdnīcās.
Direktori, vecāku padomes, skolu medicīnas māsas var izstrādāt savus noteikumus, kas aizsargā bērnu intereses, un tie ir respektējami. Var dažādu problēmu risināšanai pieaicināt speciālistus, kas pārzina kalkulācijas un kvalitātes jautājumus, jo ne bērnu aizsardzības inspekcija, ne Skolu valdes ārsts katru dienu nevar būt klāt.
Uztrauc tas, ka salīdzinoši maz skolēnu ēd siltās pusdienas. Parasti apēd divas bulciņas, izdzer glāzi tējas, un – paēdis. Krietni veselīgāk par to pašu vai pat mazāku cenu apēst biezputru un kādu augli. Ar skolu pavārēm bijām pieredzes apmaiņas ekskursijā uz Jūrmalas skolām, kur redzējām atšķirīgu situāciju. Bērni labprāt ēda siltos ēdienus, zupas. Jāsaka, ka tur skolu ēdnīcu darba laiks arī bija krietni garāks – līdz pulksten 17. Redzējām, kā vēl ap četriem pēcpusdienā skolēni pēc nodarbībām atnāca uz skolas ēdnīcu apēst krietnu šķīvi zupas. Mūsu skolās ēdnīcas darbu beidz jau pulksten 14 vai 15. Silto ēdienu ēd vidēji no 20 līdz 30 procentiem bērnu.Lielākoties visi iztiek ar bulciņām un salātiem.
Kuriozi, ka veselības mācības stundā par pareizu uzturu bērni stāsta «kā no grāmatas», bet dzīvē šīs zināšanas neizmanto. Šī situācija daļēji ir cēlonis bērnu sliktajam veselības stāvoklim. Viena ceturtdaļa skolēnu slimo ar kuņģa un zarnu trakta slimībām.
