Iepazīstoties ar aģentūru «Pilsētsaimniecība», lielākās diskusijas izraisījās par darbu koordināciju, jo visiem svaigā atmiņā bija rakšanas darbi Dambja ielas posmā pēc asfalta apakškārtas uzklāšanas.
Iepazīstoties ar aģentūru “Pilsētsaimniecība”, lielākās diskusijas izraisījās par darbu koordināciju, jo visiem svaigā atmiņā bija rakšanas darbi Dambja ielas posmā pēc asfalta apakškārtas uzklāšanas. Diemžēl no sarunām tā arī netapa skaidrs, kad šajā jomā Jelgavā varētu ieviest skaidru sistēmu.
“Pilsētsaimniecības” direktora vietnieks Jānis Lange uz jautājumu, vai tiešām iestāde nezina, kas ūdensapgādes projekta gaitā notiks ilgākā laika posmā, skaidroja, ka tiek saskaņoti tuvākajā laikā veicamie darbi. Ir lielā karte, kur norādītas rekonstrukcijas vietas pilsētā, bet, kad un kas tiks darīts, nav zināms. Domes izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks norādīja, ka ir shēmas, plāni un termiņi, taču tie pa šiem diviem projekta realizācijas gadiem jau reizes 15 mainījušies. Arī Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš uzsvēra, ka plānošana kopā ar projekta ģenerāluzņēmēju “YIT Environment”, SIA “Jelgavas ūdens”, Jelgavas Autobusu parka, “Pilsētsaimniecības” speciālistu piedalīšanos notiek katru nedēļu, darbu veicēji iesniedz projektus, kuru realizāciju sāks pēc nedēļas pusotras, bet izpilde kavējas.
Katrs paliek pie sava
Uz deputāta Arņa Razminoviča iebildi, ka Dambja iela Jelgavā nav vienīgais darbu koordinācijas trūkuma piemērs un ka sakārtoto ielu rakšana notikusi ne reizi vien, amatpersonas turpināja aizstāvēt savu taisnību. A.Rāviņš slavēja pareizās taktikas nozīmi, Mātera ielas rekonstrukciju paredzot veikt divos gados. Tas pēc asfalta apakškārtas uzklāšanas ļāva šajā pavasarī novērst ūdensvada projekta nepilnības un pēc tam klāt virskārtu. Lielu projektu gadījumos, kā šoreiz, apgūstot 13 miljonu latu, nekad nav tā, ka viss izdodas perfekti. Ja vēlas, par šiem jautājumiem var runāt ļoti daudz, bet vienmēr jāraugās uz ekonomiskajām lietām, – skaidroja Domes priekšsēdētājs un mudināja neskatīties kā zirgiem ar klapēm. Katrā lielā projektā varot atrast mazākas lietas, kur nauda izlietota nelietderīgi.
Savukārt V.Ļevčenoks deputātiem skaidroja, ka viņi Dambja ielas gadījumā nezinot aizkulises. Proti, ielas posmu varēja atstāt neasfaltētu līdz brīdim, kad rakšanas darbi būs pabeigti. Tad visu vasaru vajadzētu braukt pa grubuļainu ielu un iedzīvotāju sūdzību būtu vēl vairāk. Tādējādi notikušais jelgavniekiem nekādu sliktumu neesot radījis, bijis tikai labāk.
Jāpiebilst, ka konkurss par Dambja ielas posma asfaltēšanu noslēdzās jūlijā, bet sagatavošanās darbi tā uzklāšanai sākās jūlija beigās. Posms bija jāsakārto līdz augusta nogalei. Tādējādi ielas seguma atjaunošana notika tikai vasaras otrajā pusē. Pēc nepilna mēneša uzklātās asfalta apakškārtas segumu no Asteru līdz Sarmas ielai saraka. Jāņem arī vērā, ka šis posms Dambja ielā nebija bedrainākais. Saimnieciski rīkojoties, to tik tiešām varēja sakārtot pēc ūdensvada rakšanas darbiem.
Runājot par projekta darbu koordināciju, J.Lange apgalvoja, ka “Pilsētsaimniecība” zina tikai par tuvākajā laikā veicamajiem darbiem. Taču šis ir otrais – pēdējais – projekta realizācijas gads, kurā jāveic visu sākotnēji paredzēto ūdensapgādes un kanalizācijas komunikāciju nomaiņa. Tā kā aģentūras rīcībā bija informācija par plānotajiem darbiem, aizbildināšanās ar nezināšanu nav pieņemama. Tāpat kā vainas novelšana uz darbu veicējiem, jo projekta norisi uzrauga ne tikai ģenerāluzņēmējs, bet arī “Jelgavas ūdens” projekta vadības grupa. Tādēļ koordinācijai vajadzētu būt līmenī. “Ziņām” gan nācies palikt citās domās. Piemēram, kad notika dīķera izbūve pār Lielupi, no uzņēmuma projekta grupas pārstāves neizdevās iegūt ziņas par notiekošo. Taču diskusiju gaitā gan “Pilsētsaimniecības”, gan pašvaldības pārstāvji palika pie sava uzskata, ka pārmetumiem par nesaimnieciskumu nav pamata.
Nav pārliecības par informācijas pieejamību
Domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods uzsvēra citu koordinācijas aspektu. Proti, virkne viņa ielā dzīvojošo kaimiņu jautājumu par pieslēgšanos ūdensvadam sākuši risināt tikai pēc tam, kad rakšanas darbi jau bija sākti. Kamēr veikta pieslēguma projektēšana un saskaņošana, darbu veicēji ar ūdensvada izbūvi pavirzījušies krietni uz priekšu. Pēc laika viņiem nācies atgriezties vecajās vietās, atkal rakt, lai pieslēgtu sistēmai privātās mājas, kuru saimnieki pirms tam “gulējuši”. J.Strods pieļāva, ka ne visu iedzīvotāju rīcībā bijusi darbu veikšanai nepieciešamā nauda, tomēr informācija par projektā iekļautajām ielām un darbu grafikiem sen bijusi publicēta.
“Ziņām” gan neizdevās iegūt detalizētu informāciju. 1999. gada nogalē pilsētā bija izplatīts izdevums par ūdensapgādes projekta norisēm. Taču tur norādītie grafiki neatbilda faktiskajai situācijai, jo projekta realizācijas sākums ievilkās par veseliem četriem gadiem. Arī pilsētas mājas lapā internetā nav atrodama iedzīvotājiem svarīga, ar projekta realizāciju saistīta informācija.
Uz norādi par nepietiekamu iedzīvotāju informēšanu, Domes preses sekretārs Jānis Kovaļevskis atbildēja, ka jelgavnieki, kuriem par konkrētajiem jautājumiem bijusi nopietna interese, paši visu noskaidrojuši. Taču arī pašvaldībai nevajadzētu aizmirst par savā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju informēšanas un situācijas izskaidrošanas funkcijām. Turklāt tās jāveic nevis formāli, bet ieinteresēti un visiem saprotami.
Ventspilniekiem – vērā ņemama pieredze
A.Rāviņš savukārt minēja, ka arī Rūpniecības ielas rekonstruētajā posmā pēc asfaltbetona virskārtas uzklāšanas kāds uzņēmējs “pamodies” un izlēmis, ka objekts būtu jāpieslēdz pie ūdensvada. Lai to izdarītu, atkal būtu jārok un jābojā segums. Taču ne pašvaldība, ne citas tās struktūras šajā gadījumā atļauju nedošot, jo ielas virskārtu bojāt nedrīkstot.
Varbūt šis varētu būt piemērs tam, ka arī Jelgavā vērojami kārtības sistēmas iedīgļi. Tomēr tādā gadījumā sistēma ir nepilnīga. Piemēram, Ventspils Komunālās pārvaldes direktors Andris Kausenieks “Ziņām” pastāstīja, ka, realizējot kādu projektu, tiek paredzēti pieslēgumi visām juridiskām un fiziskām personām. Ja tie netiek veikti uzreiz, pieslēgšanās komunikācijām iespējama arī vēlāk, jo komunikāciju pievadi ir izbūvēti aiz sarkanās līnijas, tāpēc pieslēgšanās neietekmē ielas segumu.
Ventspils Domes Organizatoriskās un informācijas nodaļas vadītāja Maija Krūkle uz jautājumu par pilsētas saimniecisko darbu savstarpējo koordināciju apliecināja, ka viņu pilsētā ielas seguma bojāšana tūlīt pēc uzklāšanas ir kas neiedomājams. Ja tā notiktu, atbildīgo dienestu vai darbu vadītāji riskētu ar amata zaudēšanu.
A.Kausenieks papildināja, ka pašvaldība jau pirms desmit gadiem pieņēmusi lēmumu, saskaņā ar kuru piecus gadus pēc ielas izbūves vai atjaunošanas to nedrīkst atkal rakt un citādi bojāt. Tas pilsētā iegājies kā sistēma, un viņš neatminoties gadījumus, kad princips būtu pārkāpts. Arī ielas seguma apakškārtas bojāšana netiekot pieļauta, jo tas papildus izmaksājot vismaz piecus latus par kvadrātmetru. Lai tā nenotiktu, ikviena projekta izstrādes sākumā no visu komunikāciju apsaimniekotājiem tiek pieprasīti tehniskie noteikumi. Pēc projekta izstrādes to saskaņo ar attiecīgajiem dienestiem.
Protams, dažos teikumos par ventspilnieku sistēmu neizstāstīt. Tomēr par turienes saimnieciskumu dzirdēts daudz. Varbūt Jelgavas pašvaldība varētu doties pieredzes apmaiņā pie Kurzemes kolēģiem.
