Tuvojas Ziemassvētki – laiks, kas vieniem nes brīnumu, citiem vēsta par nakts atkāpšanos, bet visiem tas nenoliedzami ir brīdis, kad atcerēties mīļus cilvēkus, sarūpējot tiem īpašas dāvanas, ko paslēpt zem eglītes.
Tuvojas Ziemassvētki – laiks, kas vieniem nes brīnumu, citiem vēsta par nakts atkāpšanos, bet visiem tas nenoliedzami ir brīdis, kad atcerēties mīļus cilvēkus, sarūpējot tiem īpašas dāvanas, ko paslēpt zem eglītes. Tāpēc pirmssvētku nedēļas un dienas pārvēršas nebeidzamā skraidīšanā pa veikaliem, meklējot gan noderīgas, gan vienkārši mīļas lietas. Ne velti veikalnieki tieši pēc Ziemassvētku iepirkšanās drudža apmierināti berzē rokas, jo dāvināšanas prieks nes viņiem ne mazus ienākumus un padara tukšākus veikalu plauktus.
Šogad iepirkšanās drudzis jau sācies. Par pārsteigumu veikalniekiem, kas līdz šim raduši pie Latvijas iedzīvotāju kūtruma, – parasti tā īsti svētku dāvanas tiek sarūpētas pēdējā nedēļā, pat pēdējās dienās pirms ziemas saulgriežiem. Izrādās, dāvanu meklētāji kļuvuši apdomīgāki un iepirkšanos vairs neatliek uz pēdējo brīdi, bet jau tagad sākuši intensīvu veikalu “ķemmēšanu”. Galvaspilsētas lielveikalos pircēju skaits šajās nedēļās palielinājies par vairākiem simtiem tūkstošu, piemēram, tirdzniecības centrā “Alfa” pagājušajā nedēļā iepirkušies vairāk nekā 200 000 rīdzinieku un pilsētas viesu. Lielāka burzma un garākas rindas pagājušās nedēļas nogalē bija manāmas arī Jelgavas veikalos.
Kas tiek pirkts? Maciņu biezēšanu, vismaz atsevišķiem sabiedrības slāņu pārstāvjiem, pierāda fakts, ka dāvanās tiek tērēti vairāki simti un pat tūkstoši latu. Lai gan jaunu ledusskapi vai automašīnu zem eglītes noslēpt ir grūti, tieši šādas lielgabarīta veltes ieņēmušas stabilu vietu Ziemassvētku dāvanu pirkšanas sarakstos. Psihologi gan skaidro, ka nereti milzīgu dāvanu pasniegšana vairāk domāta kā dāvinātāja izrādīšanās, sak, redz, cik labi man iet, bet ne jau mums šie dāvinātāji jānosoda – lai patiesie nolūki paliek uz viņu pašu sirdsapziņas.
Tomēr, steidzoties uz veikaliem, svētku prieks nedaudz noplok, jo, lai gan tirdzniecības vietu dekori nenoliedzami vēsta par svētku tuvošanos, cilvēku pūļi, grūstīšanās (it sevišķi galvaspilsētas lielveikalos), savstarpēja nelaipnība un gaisā virmojošais stress, ko nespēj nomākt pat kanēļa un egļu skuju smarža, rada nospiedošu sajūtu. Atgriežoties no veikala ar dāvanu saiņiem, cilvēks spēku izsīkumā tiek vien līdz gultai. Lai gan pēc kāda brīža viss nostājas savās vietās, kāds mazumiņš pirmssvētku gaisotnes ir zaudēts.
Protams, ir jauki, ka cilvēki atceras savus tuviniekus un draugus, sarūpē viņiem dāvanas, bet pirmssvētku steigā varbūt tomēr ir vērts nedaudz apstāties un padomāt, vai nav kāds cilvēks, kuram arī gribas sagaidīt Ziemassvētku brīnumu, bet nav nevienas dzīvas dvēseles, kas viņam to varētu sniegt. Daudzas ģimenes Ziemassvētkus pavadīs, klusi pie eglītes daloties ar mīlestību un nelielām, visbiežāk pašu gatavotām dāvanām. Bet vairāki tūkstoši bērnu tā arī nesagaidīs Ziemassvētku vecīša atnākšanu, par dāvanām nemaz nerunājot. Ir tik daudz vientuļu un slimu cilvēku, kuriem svarīgākais nav dārgas dāvanas, bet gan pats atcerēšanās fakts. Varbūt veca māmuļa lauku pansionātā par siltu zeķu pāri priecāsies vairāk nekā dāma par lapsādas kažoku, bet kādam cilvēkam ar īpašām vajadzībām spieķītis būs noderīgāks par lepnu auto, un tā varētu turpināt bezgalīgi. Tāpēc pavērsim sirdis un vismaz šajā pirmssvētku laikā (rūpes un mīlestība gan viņiem ir nepieciešama katru brīdi) iepriecināsim dzīves pabērnus, jo, kas zina, kā liktenis var pavērst mūsu dzīves ritējumu, padarot mūs pašus viņiem līdzīgus, un tad jau var būt par vēlu kaut ko labot.
