Vairāk nekā divsimt zemnieku šonedēļ Hipotēku bankā interesējušies par iespēju saņemt līdz 100 tūkstošiem latu valsts aizdevumu lauksaimniecības zemes iegādei. Speciālisti lēš, ka valsts aizdevuma kopējā summa – 10 miljoni latu – ir pārāk maza, lai apmierinātu gaidāmo pieprasījumu. Zemkopības ministrija sola, ka šādā gadījumā atbalsts zemniekiem varētu tikt palielināts.
Zaļenieku pagasta «Azaidos» dzied putni, zied rapsis un labības raža šogad solās būt laba. Pie atjaunotās vecsaimnieku mājas ganās viena Latvijas brūnaļa. Tās piens domāts ģimenei un diviem mehanizatoriem, kam «Azaidi» dod darbu. 1993. gadā dibinātie «Azaidi» apstrādā 550 hektāru, kuros audzē kviešus, rapsi un tritikāli. Pushektārs zemes nodots ķiplokiem meitas Elīnas ģimenei, kas vēlētos šo kultūru izvērst līdz piecu hektāru platībā. Ja nemaksā tūlīt, pārdot citamI.Balodis stāsta, ka piedāvājumu iegādāties zemi saņēmis pērnruden. Prasīts samaksāt mēneša laikā. «Azaidi» to nav varējuši atļauties, un zemi nopirkuši dāņi. «Būtu mums gudrāki vīri pie valdīšanas, ārzemju uzpircējiem Latvijas zeme nebūtu pieejama. Lietuvā zemi atļauts pirkt tikai tiem, kas to apstrādā,» sūrojas I.Balodis. Viņš spriež, ka izdevīgāk gan zemniekiem, gan zemes īpašniekiem būtu zemi nomāt. Tomēr šajā gadījumā jābūt pilnīgai drošībai, ka tā netiks pārdota kādam citam, kas visbiežāk ir ārzemnieks. «Parasti, kad cenu piedāvā lielāku, patriotisms nedarbojas,» saka I.Balodis. Šoreiz viņš noslēdzis nodomu protokolu ar zemes īpašnieku par zemes pirkšanu. Ministru kabinetā apstiprinātie noteikumi aizdevuma saņemšanai prasa, lai zemnieks būtu ražotājs bez nodokļu parādiem. Pēc tam, kad 80 procentu finansējuma būs izdoti, priekšroka tiks jaunajiem zemniekiem, kā arī saimniecībām ar nelielām platībām. Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta speciālists Ritvars Zapereckis skaidro, ka formāli šim aizdevumam var pieteikties arī lauksaimniecības uzņēmumi ar ārzemju kapitālu, taču tie parasti Latvijas banku pakalpojumus neizmanto. Viņš cer, ka vienlaikus lielāku aktivitāti zemes iegādes kreditēšanā izrādīs arī komercbankas. «Ja programma īstenosies sekmīgi, iespējams, Valsts kase varētu kredītlīniju palielināt,» piebilst R.Zapereckis. Atmaksas grūtību navŠodien izdevumā «Latvijas Vēstnesis» paredzēts publicēt kredīta saņemšanas noteikumus. Aizdevuma piešķiršanas iesniegumus, kuros jānorāda, kā aizdevumu atmaksās, un kam pievienots neatkarīga vērtētāja izsniegts iegādājamās zemes novērtējums un citi nepieciešamie dokumenti, Hipotēka banka sola izvērtēt 30 dienās. Pēc tam gala lēmumu kredīta piešķiršanā desmit dienās pieņems valsts akciju sabiedrība «Lauku attīstības fonds».R.Zapereckis stāsta, ka iepriekš valsts atbalstu lauksaimniecības zemes pirkšanā 553 zemnieku saimniecības saņēma laikā no 2002. līdz 2005. gadam. Toreiz tika atvēlēta kredītlīnija deviņu miljonu latu apmērā un bija plānots iepirkt 40 tūkstošus hektāru, taču, zemes cenai augot, iegādāti 27 tūkstoši. No minētajām 553 saimniecībām tikai vienai ir grūtības ar kredīta samaksu. Zemkopības ministrijā nav ziņu, cik no Latvijas lauksaimniecības zemes pieder ārzemniekiem. Pēc aptuvenām aplēsēm, tie varētu būt vairāk par desmit procentiem.
