Viens no priekšnoteikumiem, kādēļ daudziem čakliem un prasmīgiem zemniekiem mūsdienās tīri labi iet, ir tas, ka pēckara gados ar lielu vērienu izbūvētās meliorācijas sistēmas darbojas vēl joprojām.
Viens no priekšnoteikumiem, kādēļ daudziem čakliem un prasmīgiem zemniekiem mūsdienās tīri labi iet, ir tas, ka pēckara gados ar lielu vērienu izbūvētās meliorācijas sistēmas darbojas vēl joprojām. Tolaik pie mums tika nomeliorēts vairāk nekā pusotra miljona hektāru. Šai lietā savu zinātnieka artavu devis arī Jānis Valters, LLU profesors habilitētais inženierzinātņu doktors, Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskā institūta (ŪZZI) direktors.
Jānis Valters ir lepns par saviem senčiem, kas savulaik ieguvuši Zaļenieku pagastā vecsaimniecību “Lieldunči”. Par labu mājas turēšanu 1938. gadā saimnieks Ansis Valters un viņa kundze Trīne pat saņēmuši valdības godalgu – zelta pulksteņus. Ar zirgiem apstrādātie lauki tolaik nav pārsnieguši trīs hektārus, tādēļ zemes nosusināšanā varējuši iztikt ar novadgrāvjiem. Taču Lieldunčos sapratuši, ka nākotne pieder arvien vērienīgākai lauksaimniecības tehnikai, kam ar novadgrāvīšiem sīki rūtoti lauki nav piemēroti. Tāpat kā daudzviet Zemgalē arī Zaļeniekos radās meliorācijas sabiedrība. 1938. gadā saimnieks Jelgavā salīga kultūrtehniķi, un pēc moderni izstrādāta projekta Lieldunču zemē iegūla drenu caurules. Aizberot tranšejas, iznāca vienlaidus lauks, kura platība bija jau astoņi hektāri. Darbu turpināšanai tika iegādātas drenas. Tomēr iecerētais diemžēl nerealizējās.
Jānis Valters jau mācījās Augstkalnes vidusskolā, kad 1954. gadā Zaļeniekos atsākās meliorācijas darbi. Vasaras brīvlaikā viņš strādāja pie drenu vešanas, klāja filtrējošo materiālu uz zemē ieguldītajām caurulēm. Darbs, kuru bija sācis vectēvs, aicināja. “1957. gadā bija nomeliorētas visas tās platības, kas savā laikā piederēja mūsu dzimtai,” saka Jānis Valters.
Tūlīt pēc vidusskolas Zaļenieku jauneklis iestājās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Hidromeliorācijas fakultātē. Profesoru Jāņa Biķa, Pētera Konrāda, docenta Jāņa Odiņa un citu mācībspēku vadībā sākās Jāņa Valtera akadēmiskā karjera. Kāpšanu zināšanu kalnā gan pārtrauca divgadīgais obligātais karadienests. Tomēr zinātnieks par to nesūrojas, jo arī šī pavisam citādas dzīves pieredze vēlāk noderēja administratīvajā darbā, izkopa prasmi saprasties ar dažādiem cilvēkiem. Atgriezies no dienesta, Jānis Valters mērķtiecīgi turpināja savu gaitu zinātnē. No 1969. gada strādājot tagadējā Ūdenssaimniecības un zemes zinātniskajā institūtā (tas vairākkārt mainījis nosaukumus un pakļautību – red.), viņš veica eksperimentus, pētot drenu cauruļu konstrukcijas. Neatlaidīgā darbā tapa disertācijas, tika iegūta autoritāte. Kopš 1998. gada zinātnieks ir sava pētnieciskā institūta direktors.
Mūsdienu laukos melioratorus tikpat kā neredz. Taču, kā uzsver Jānis Valters, bez mitruma regulēšanas Latvijā efektīva, konkurētspējīga saimniekošana nav iespējama. No Atlantijas okeāna atnākušie lietus mākoņi rada nokrišņu pārpalikumu, ko saules siltums nevar iztvaicēt, un tas jānovada no laukiem grāvjos un upēs. Aktuāla ir šo notekūdeņu kvalitāte. Svarīgi, lai līdz ar tiem neaizplūst lauku mēslojums, kas tālāk izraisa grāvju aizaugšanu un arī jūras piesārņojumu. Tā ka jaunības gados zinātnē ieguldītajam darbam ir perspektīva.
Brīvajā laikā Jānis Valters ir Lieldunčos. Tur vēl joprojām dzīvo māsa Mirdza, ir jauki kaimiņi un galu galā – skaista vieta, kur radiem un draugiem satikties.
***
Jāņa Valtera dzīves dati
Dzimis 1939. gadā Zaļeniekos, kristīts un iesvētīts Zaļās draudzes baznīcā.
Sākot ar 1969. gadu, darbojas ūdenssaimniecības zinātnē.
1984. gadā aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju “Drenāžas nosusinošās darbības intensitāte atkarībā no cauruļu konstrukcijas”.
1995. gadā iegūts habilitētā inženierzinātņu doktora grāds, aizstāvot disertāciju “Drenu vadu pilnveidošanas problēmas”.
1999. gadā apbalvots ar Zemkopības ministrijas medaļu “Par centību”.
Precējies, ģimenē divas meitas.
***
Viedokļi par Jāni Valteru
Ansis Zīverts, LLU profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis:
Darbarūķis, zinošs, ar lielu autoritāti savā nozarē. Ilgu laiku strādāja kopā ar akadēmiķi Censoni Šķiņķi. Pēc rakstura ļoti labestīgs cilvēks, kuram ir grūti otram pateikt kaut ko kritisku. Esmu manījis, ka dažkārt to mazliet viltīgi izmanto daži studenti, un, iespējams, arī šā apsvēruma dēļ profesoru izvēlas par savu vērtētāju. Ar kolēģiem institūtā šis direktora liberālisms, manuprāt, ir pilnīgi pieņemams.
Ritvars Sudārs, Lauku inženieru fakultātes dekāns:
Starp fakultāti un institūtu izveidojusies sekmīga sadarbība, kas lielā mērā ir arī Jāņa Valtera nopelns. Viņš ir iejūtīgs, labprāt iesaistās sabiedriskajā dzīvē.
Haralds Smilga, LLU profesors, ŪZZI nodaļas vadītājs:
Cilvēks ar zemgaliešu stabilitāti. Ja ko dara, tad paveic līdz galam.
