«Esmu absolūta ansambļa fane. Ansamblim ir plašs un dažāds repertuārs, un Guntra kā ļoti prasmīga vadītāja prot izvēlēties repertuāru tā, lai parādītu visskaistāko, ko meitenes var. Man liekas, ansamblis var dziedāt visu – gan tautasdziesmas, gan sakrālo mūziku. Tāpat viņas piedalās arī teātra izrādēs – režisore Lūcija Ņefedova cenšas izmantot visus Zaļenieku kolektīvus, cik vien spēj. Viņas mums ir ļoti daudzpusīgas. Tas ir kolektīvs, uz kuru vienmēr var paļauties un kurš nekad neatteiks – vienmēr visos pasākumos būs klāt, kaut nepilnā sastāvā. Domāju, kolektīvs var būt laimīgs, ka tam ir tāda vadītāja kā Guntra, kura nekad neliegs savu padomu un pie kuras vienmēr atgriežas arī bērni,» tikai labākos vārdus par Zaļenieku pagasta sieviešu vokālo ansambli «Zaļā krūze» teic pagasta kultūras darba vadītāja Zita Krūmiņa.
Lai balss neierūsē
Lai gan kolektīvs ar šādu nosaukumu darbojas kopš 2013. gada, vokālā ansambļa saknes stiepjas līdz pat tālajam 1975. gada rudenim, kad radās Zaļenieku pagasta kultūras nama ansamblis. Ansambli savulaik vadījusi gan Ruta Karlsone, gan Ilze Amatniece, gan Dace Pakārkle, Zaļenieku pusē mācījusi dziedāt arī Zita Kurševa, Uldis Neibergs un vēl citi, taču šobrīd vadību pār 11 dāmu lielo pulciņu uzņēmusies Guntra Minkevica. Uz Zaļeniekiem viņa atnākusi, režisores L.Ņefedovas mudināta iemācīt dziedāt amatierteātra aktieriem, kuru vidū bijušas arī «Zaļās krūzes» dziedātājas. Un tā arī palikusi šeit strādāt gan ar dāmām, gan bērniem «Zaļguntiņās» un «Zaļumiņos».
«Viņas ir tādas pacietīgas – ja mainās vadītājs, nākas pielāgoties. Dzīvē mēs katrs dziedam, bet, ja pastāvīgi dziedam vismaz reizi nedēļā, tad balss neierūsē un kaut ko jaunu iemācīties ir viegli. Katrs vadītājs jau māca apmēram tā, kā ir pareizi, tāpēc man tagad ļoti liels prieks klausīties. Es tad vienmēr nodomāju, ka apakšā druscītiņ ir arī mans darbiņš,» par savām meitenēm lepna R.Karlsone.Visas kā viena dāmas atzīst – mūzikas un dziesmas mīlestība viņām ir dziļi sirdī. Visu dzīvi dzied Ruta Arāja, kura Zaļeniekos gan ir ienācēja, jo šeit ģimene atguvusi māju. Ruta daudzus gadus dziedājusi Rīgā pie Jāņa Zirņa, kā saka G.Minkevica, «glaunos koros». Vadītāja apbrīno arī Rutas mērķtiecību uz mēģinājumiem braukt ar velosipēdu, ziemā atslēpot vai pat nākt kājām veselus septiņus kilometrus. «Bet Anniņu neviena no mums nevar pārspēt!» tā Ruta, atgādinot, ka kolektīvā dziedājusi arī kundze, kura vairāk nekā 70 gados uz mēģinājumiem minās ar velosipēdu. Mūzika sirdī arī dziedāšanas skolotājai Lāsmai Kaulai, kas oficiāli nodziedājusi veselus 47 gadus. Savukārt Guntu Biti, kura ansamblī dzied kopš 2003. gada, R.Karlsone slavē kā izcilu solisti, kas balsi noturēs blakus pat veselam korim. Ligija Kovaļevska, kura nāk no Latgales puses, ar dziesmu sirdī dzīvo kopš skolas gadiem, un kolēģes uzteic viņas dzejnieces talantu.
Savukārt pirmo soprānu Ilzi Freibergu vadītāja G.Minkevica mīļi nosauc par «zelta gabaliņu», kurš pamatīgu izbīli sagādājis pagājušajā skatē, jo palikusi bez balss. Nez kā viss būtu beidzies, ja ne dakterīte Ilze Strazdiņa, kura zinājusi īstās zāles, kā vārdamāsai atdot balsi. Interesanti, bet Ilzei kolektīvā ir arī uzvārda māsa – Līga Strazdiņa –, kura dzimusi tajā pašā gadā tikai ar nedēļas atšķirību, taču radniecība abas nesaista. Ļoti mīļas «Zaļās krūzes» meitenēm ir arī ciemošanās dienā klāt neesošās Irēna Zaķīte, no pašiem ansambļa pirmsākumiem kolektīvā dziedošā farmaceite un vietējās aptiekas darbiniece Aija Reble, Antra Freiberga un Anete Auziņa.
No ansambļa līdz dziedošajām aktrisēm
Savulaik kolektīvā bijis arī pa kādam kungam, taču dzīve vieš savas korekcijas, un šobrīd tajā dzied tikai dāmas. Z.Krūmiņa teic – vīriem tomēr pirmā prioritāte ir darbs un ģimenes nodrošināšana, tāpēc viņus pierunāt nav tas vieglākais darbs.
«Zaļās krūzes» dāmas vienmēr kopā atzīmē jubilejas, ja ir kas lielāks svinams, tad uzaicina viena vai otra. Meitenes bijušas arī pie Rutas uz pirti. Kā tradīcija izveidojušās Lūgšanu brokastis Zaļenieku baznīcā, kur pulcējas baznīcas pārstāvji, pagasta ļaudis, uzņēmēji. Deviņdesmito gadu juku laikos, kad pagastā zuda pieprasījums pēc ansambļa, kādu reizi tas uzstājās baznīcā draudzes vecākā Zelta kāzās. Tad arī kolektīva Aija nākusi ar iniciatīvu turpināt dziedāt dievnamā (Aija, Ligija un Gunta arī pašlaik ir aktīvas baznīcas ļaužu vidū). Lai gan ansamblis dzied baznīcas dziesmas, ar tām uzstājies Latvijas dievnamos (vienas no spilgtākajām atmiņām sagādājis koncerts Daugavpilī), lielā mērā tas ir brīvprātīgs pasākums un par baznīcas ansambli sevi vairs nesauc. Tāpat dāmas labprāt dodas izbraukumos.
G.Minkevica nosmaida – meitenes jau kļuvušas par dziedošajām aktrisēm, jo ansambļa pūrā ir arī dalība L.Ņefedovas iestudētajās izrādēs – gan «Meldermeitiņā» un «Brīnumzālītē», gan «Sievietes, sievietes». Priekšā arī dalība amatierteātru skatē kopā ar Zaļenieku teātri, bet pēc tam ansambļu skate.
