Latvijas valdība plāno, ka no 2014. gada 1. janvāra norēķinos izmantosim eiro, tātad būsim eirozonas pilntiesīgi dalībnieki. Iedzīvotāju vidū dominē viedoklis, ka pašlaik nebūt nav tas izdevīgākais brīdis atteikties no nacionālās valūtas. Vecākās paaudzes ļaudīm Latvijā šī būs jau piektā vai pat sestā naudas maiņas reize. Politiķi bez mitas stāsta, cik tas nepieciešams un ko ar to iegūsim. Kā katrai lietai, arī valūtas maiņai ir savas pozitīvās un negatīvās puses. Ikviens cenšas atbildēt uz jautājumu, kurš no tā iegūs un kurš zaudēs. Iespējams, šo diskusiju būtu mazāk, ja pašlaik mēs neatrastos tik komplicētā ekonomiskā situācijā. Atbildēt uz jautājumu, vai nāksies dzīvot vēl pieticīgāk, lai sniegtu palīdzību Dienvideiropai, nav viegli. Daudzi analītiķi teic, ka stāšanās eirozonā salīdzināma ar kāpšanu uz «Titānika», jau iepriekš zinot par tā likteni, bet baņķieri apgalvo, ka, neiestājoties eirozonā, mēs paliksim aiz lielā kuģa borta mazā glābšanas laiviņā. Jāatzīst, ka eiro nav nekāds stabilitātes garants. Visu izšķir prasme saimniekot. «H+K Research» pētījums
Eiro nav vainīgs, ka Eiropā ir krīzePar eiro ieviešanas aspektiem atmiņās un pārdomās dalās Valgas mērs Kalevs Harks. Viņš viennozīmīgi ir eiro ieviešanas atbalstītājs Igaunijā un iesaka to darīt arī Latvijā.Vispirms notika sagatavošanās darbi. Veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās jau divus gadus pirms eiro ieviešanas cenas paralēli tika norādītas gan kronās, gan krietni mazākā šriftā arī eiro. Vislielākais darbs, protams, bija saistīts ar kases aparātu pārprogrammēšanu.Cenu celšanās ir likumsakarīga«Pārorientēties nebija viegli. Visiem Igaunijas iedzīvotājiem pa pastu nosūtīja mazus vienkārši lietojamus kalkulatorus, ar kuriem bija ātri un ērti uzzināt cenu vienā vai otrā valūtā. Tiesa, man tā arī negadījās redzēt, ka šos kalkulatorus kāds izmantotu,» smaida K.Harks. Tolaik viens eiro maksāja 15,6466 kronas. Galvā to precīzi izrēķināt nav vienkārši.Pirms eiro ieviešanas Igaunijā bija daudz runu par to, vai un kā mainīsies cenas. Bija bažas, ka cenas palielināsies. Valdība solīja, ka tā nenotiks. Notika pat īpaša valdības rīkota kampaņa «Eiro cenas necels», taču laiks parādīja, ka tās tomēr palielinājās diezgan jūtami. K.Harks uzskata, ka tas notika ne tikai naudas maiņas dēļ. «Mēs zinām, ka pirms naudas maiņas daudzi ražojošie un servisa uzņēmumi savas cenas turēja ļoti zemā līmenī. Arī darba atalgojums Igaunijā, tāpat kā Latvijā, bija zems. Cenu celšanās bija tikai laika jautājums, un uzņēmēji to saprata,» atceras Valgas mērs.Eiro banknotes nav vainīgasTolaik vēl neviens neko nezināja par Grieķijas, Portugāles un citu valstu finansiālajām problēmām. Uzņēmējiem bija pārliecība par eiro stabilitāti, arī iedzīvotāji nešaubījās, ka Igaunija, pievienojoties eirozonai, būs tikai ieguvēja un dzīves līmenis augs straujāk. Eiro nav vainīgs, ka tā nenotiek. Vainīga ir visa Eiropas ekonomiskā sistēma kopumā. To var salīdzināt ar savienoto trauku likumu. Ja naudai, pakalpojumiem un darbaspēka kustībai nav robežu, tad visu laiku notiek izlīdzināšanās jeb balansēšanas process. «Tas ir grūti un sarežģīti, taču ar eiro ir labāk. Ceļoties preču cenām, mums ir vairāk resursu darba algu celšanai. Atceramies, cik zemas tās Igaunijā bija pirms trijiem gadiem,» komentē Valgas mērs. Viņš piebilst, ka Igaunijā nav mazums arī tādu, kuri joprojām uzskata, ka eiro ieviešana ir kļūda. Vecos cilvēkus, kuri uzskata, ka ar kronām bija vienkāršāk, var saprast. Viņi bija apraduši ar nacionālo naudu. Ir arī cilvēku grupa, kas savas valūtas neesamību emocionāli uztver kā valstiskuma daļēju zaudēšanu.Jāveido kopīgs tirgusValgas uzņēmēji gaida, ka arī Valka nokļūs eiroaprites zonā. Norēķini kļūs vienkāršāki. «Piemēram, mums jau sen ir iecere par kopējas autobusa maršruta līnijas ieviešanu. Biļetes vienkāršāk lietot vienotā norēķinu sistēmā. It kā sīkums, tomēr šādu sīkumu ir daudz. Valgai un Valkai jāveido kopīgs preču un pakalpojumu tirgus. Tam jābūt vienlīdz ērti pieejamam abām pilsētas daļām,» nešaubās K.Harks. Viņš uzskata, ka vieglāk izdzīvot varēsim tikai kā vienota pilsēta. Ja to nepratīsim, mūs sagaida lēna krišana lejup. Uz jautājumu, vai valstī kopumā pašreizējā ekonomiskajā situācijā nav mazinājusies uzticība eiro, Valgas mērs atbild, ka medijos šos jautājumus cilā daudz, tāpēc, iespējams, nedaudz ir palielinājušās šaubas par eiro nākotni. Domājoši cilvēki zina, ka gan igauņu krona, gan lats jau sen bija piesaistīts eiro. Tiklīdz krīt eiro kurss, tam nekavējoties seko mūsu nacionālās valūtas. «Mēs nedzīvojam šķirti. Piemēram, ja kaut kādas ekonomiskās klizmas skars Vāciju, to sajutīsim arī mēs. Eirozona pārdzīvo ekonomiskas likstas. Nauda ne pie kā nav vainojama. Jautājums ir, kā pārvarēt krīzi,» pauž K.Harks. Viņš nav mierā, ka vairākas valstis tērēja ievērojami vairāk, nekā spēja nopelnīt. Mērs uzskata, ka baltiešiem nav jāmāca dzīvot citi, taču mums ir pieredze, kā pārvarēt krīzes izraisītās grūtības. Atbalsta ekonomisti un politiķiValgas apriņķa laikraksta «Valgamaalane» redaktors Jāns Rapps no eiro ieviešanas laika pirms diviem gadiem vislabāk atceras valdības rīkoto reklāmkampaņu par to, ka cenas nepalielināsies, taču pats tam nemaz neticējis. Uzņēmēji krasi pacēla izstrādājumu un pakalpojumu cenas īsi pirms eiro ieviešanas«Manā privātajā dzīvē kopš eiro ieviešanas praktiski nekas nav mainījies. Ģimenes man nav. Izdevumi nav palielinājušies, arī alga nav mainījusies. Visvairāk cenu pieaugumu jutu jau tieši pirms naudas maiņas. Daudzas lietas kļuva ievērojami dārgākas. Pašlaik varu atļauties ne vairāk kā agrāk, norēķinoties ar kronām, taču arī ne mazāk,» komentē J. Rapps.Viņš diezgan daudz ceļo, tāpēc, no šāda viedokļa raugoties, eiro ir izdevīgs. Jāns domā, ka arī latvieši šajā ziņā gūs daudz priekšrocību, jo nevajadzēs izmantot nekādus naudas maiņas kantorus. Savā ikdienas darbā redaktors pārliecinās, ka eiro ieviešanu vispozitīvāk vērtē ar ekonomiku un politiku saistītās aprindas. Tas lielos mērogos ir labi valstij un tās ekonomikas veicināšanai. Lielai valūtai ir mazāka varbūtība, ka to vajadzēs devalvēt. J.Rapps novērojis, ka pamazām aizvien vairāk cilvēku Igaunijā atbalsta pāreju uz eiro. Procesa sākumā daudzi emocionāli iebilda pret jauno naudu, jo uz Igaunijas nacionālās valūtas bija tautā labi pazīstami cilvēki. Valdīja viedoklis, ka tā bija skaista nauda. Nu šīs runas pieklusušas, un skeptiķi pārliecinājušies, ka eiro praktiskajā lietošanā ir ērtāks.Protams, arī tagad ir diezgan daudz cilvēku, kuri pāriešanu uz eiro sauc par lielu kļūdu. «Tā ir taisnība, ka tautai jāsastopas ar cenu celšanos. Vidusmēra cilvēka algas kāpums nekādi netiek līdzi cenu kāpumam, un tas viennozīmīgi saistāms ar pāriešanu uz eiro. Man un man tuvo cilvēku lokam būtu izdevīgi, ja arī Latvijā, tostarp Valkā, varētu norēķināties ar eiro. Mums tā būtu ērtāk,» uzskata J.Rapps. Ikdiena palikusi tāda, kāda bijaValgā aptaujātie pensionāri lielākoties atzina, ka eiro nauda viņu dzīves līmeni nav cēlusi, bet ar esošo situāciju viņi ir samierinājušies, jo to nevarot mainīt.Pensionārs Ulo Eriass uzskata, ka labāk bijis saņemt pensiju Igaunijas kronās. «Pensijas lielumā nekas nemainījās. Kāda tā bija kronās, tāda palika arī pēc eiro ieviešanas. Tomēr daudzas preces kļuva dārgākas. Agrāk arī latvieši nāca daudz ko pirkt Igaunijā, bet tagad cenu starpība palikusi tikai dažām preču grupām. Es pensijā saņemu apmēram 350 eiro, kas mūsu valstī jau uzskatāma par diezgan normālu pensiju. Taču, tā kā lielāki kļuvuši vairāki maksājumi, tad ar šo summu var tikai iztikt līdz nākamajai pensijai. Daudz naudas jāizdod par dzīvokli. Vislabāk klājas tiem pensionāriem, kuri dzīvo divatā un abi saņem šādu pensiju,» skaidro U.Eriass.Viņš atceras, ka pirmajos mēnešos pēc eiro ieviešanas bijis ļoti grūti saprast, vai prece, ko nolēmis pirkt, ir dārga vai lēta. «Redzu, cik eiro tā vai cita manta maksā, bet nesaprotu, vai tas ir dārgāk vai lētāk. Labi, ka uz cenu zīmēm vēl bija uzrakstīta preces vērtība Igaunijas kronās. Salīdzinot abas cenas, varēju izvēlēties lētāko. Arī tagad, kaut pagājuši divi gadi, joprojām veikalos vispirms izrēķinu, cik izvēlētā lieta maksātu kronās, un tikai tad to pērku. Laiku tas, protams, prasa, bet tad zinu, ka neesmu pārmaksājis,» stāsta pensionārs.Tagad pie tā visa jau pierasts un īpaši nav par ko žēloties. Tāda ir dzīve, un tādai tai jāpielāgojas.Pensionāri Olevs un Rudīte Valgā dzīvo trīsistabu dzīvoklī, un abiem kopā no pensijas ienākumi mēnesī ir 630 eiro. Arī Rudīte atzīst, ka dzīve pēc eiro ieviešanas kļuvusi dārgāka. Tagad eiro maciņā ir mazāk kā agrāk kronu, tādēļ jaunā nauda ātrāk izbeidzas. Pensionāre piekrīt, ka, iespējams, arī tādēļ daļa preču gluži psiholoģiski šķiet dārgākas, tomēr ir produkti, kas patiešām tagad vairāk maksā. Pēc eiro ieviešanas pensionāru ģimene gaļu Igaunijā tikpat kā nepērk, jo, pārrēķinot latos, agrāko trīs četru latu vietā tagad kilograms labas gaļas maksā septiņi astoņi eiro. Vienīgi piena produkti ir lētāki. Pensionāre atceras, ka agrāk, sagaidot nākamo pensiju, vēl bijis diezgan daudz kronu no iepriekšējās, bet tagad gandrīz nekas nepaliek pāri. Paši iztikt varot, bet mazbērniem grūtāk palīdzēt. Vieglāk bija dzīvot ar kronāmUzņēmēji un tirgotāji Valgā pirms diviem gadiem eiro ieviešanu Igaunijā atceras bez īpašas sajūsmas, jo vēl pirms kronu nomaiņas ar jauno naudu sapratuši, ka dzīve kļūs dārgāka.Valgā pāris simtu metru aiz Latvijas un Igaunijas robežas atrodas privātā kafejnīca – picērija «Riia», kas tulkojumā no igauņu valodas nozīmē mūsu galvaspilsētas Rīgas nosaukumu. Algas nemainījās, bet cenas cēlāsKafejnīcas pārdevēja Enne Koroļova skaidro, ka nosaukums «Riia» nav gluži izvēlēts pircēju pievilināšanai no Latvijas, bet tādēļ, ka pie robežas kafejnīcas tuvumā sākas Valkas galvenā iela – Rīgas iela. Uz jautājumu, ar kādām jūtām savulaik tirdzniecības darbinieki uzņēma eiro ieviešanu, E.Koroļova atbild – ar nekādām. «Sajūsmas un prieka nebija, jo algas palika tādas pašas, kādas bija, bet precēm cenas cēlās. Savukārt pirms eiro ieviešanas mums solīja, ka cenas nemainīsies, bet vēlāk izrādījās – esam apmānīti. Intereses dēļ vairākām precēm noteikto vērtību eiro pārrēķinājām Igaunijas kronās, lai uzzinātu, cik to vajadzētu attiecīgās mantas iegādei, un dažkārt pat bijām pārsteigti par starpību, kas neliecināja par labu eiro,» stāsta pārdevēja.Viņa piebilst, ka tirdzniecības darbiniekiem atšķirībā no citās jomās strādājošajiem klāt nāca arī apjomīgs papildu darbs, lai eiro cenrāžiem pielāgotu kases aparātus. Dažviet šajā jomā strādājošie neesot gulējuši pat divas diennaktis. Tagad pagājis krietns laiks un daudz kas no eiro ieviešanas laika piemirsies. Laika gaitā vairāk nolīdzinājušās arī cenas Igaunijā un Latvijā, tomēr E.Koroļova joprojām atzīst, ka labāk bijis dzīvot ar Igaunijas kronām. «Tagad dažas valstis, piemēram, Somija, kurā arī ieviesa eiro, jau domā, vai nevajadzētu atgriezties pie savas nacionālās valūtas – somu markas –, jo daudzi sākuši domāt, vai eiro ieviešana nav bijusi kļūda. Somi savu iepriekšējo naudu ir saglabājuši, bet Igaunija kronas iznīcināja. Tad jādzīvo tā, kā ir,» secina kafejnīcas darbiniece. Ērtāk veikt norēķinus ārvalstīsArī Valgas uzņēmējs Aivars Ķīkulis atzīst, ka pēc eiro ieviešanas naudas tēriņš ir palielinājies. Viņš Valgā izveidojis autoservisa darbnīcu. «Izdevumi kļuvuši lielāki, tomēr dārdzība nav tik liela, lai mēs steigtos preces iegādāties citās valstīs. Piemēram, tagad Latvijā un Igaunijā preču cenas ir apmēram vienādas. Var piekrist tam, ka pēc eiro ieviešanas mums ērtāk ir veikt norēķinus ārvalstīs. Nekavē valūtas maiņa, var labāk pārskatīt un pārzināt finansiālo situāciju,» apliecina A.Ķīkulis. Uzņēmējs Igaunijā dzīvo no 1982. gada. Pirms tam viņš strādāja Ukrainā, bet dzimtas saknes meklējamas Kārķos. «Man Igaunijā dzīvo daudz radinieku un paziņu. Tādēļ nolēmu savu uzņēmējdarbību veidot Valgā. Es īsti nepārzinu Latvijas nodokļu sistēmu un nosacījumus uzņēmējdarbībai, tādēļ nevaru spriest, vai Igaunijā biznesu ir ekonomiski izdevīgāk veidot. Taču te ir daudz labāka sociālā joma, pieejamāki un kvalitatīvāki medicīniskie pakalpojumi, un tas viss man lika izšķirties par labu dzīvei un darbam Igaunijā,» apliecina A.Ķīkulis. Makā – gan lati, gan eiroMamma, tev makā ir lati vai eiro? – tā itin bieži valcēnietei Sandrai jautā viņas desmit gadu vecā meita Valērija. Meitene ir jau pieradusi, ka mammai un tētim algu maksā Eiropas Savienības vienotajā valūtā eiro, tāpēc ģimene pārsvarā iepērkas kaimiņpilsētas Valgas veikalos.Tā iznācis, ka gan Sandra, gan arī ģimenes galva Valērijs strādā Valgā. Sandra jau sešus gadus ir Valgas slimnīcas Terapijas nodaļas medicīnas māsa, kā arī reizi nedēļā pavadone pacientiem, kurus no Valgas nogādā Tartu, Veru, Vilandes vai Hāpsalu ārstniecības iestādēs. Valcēniete apguvusi arī igauņu valodu. Dienās, kad slimnīcā Sandrai nav maiņas, viņa veic neatliekamās medicīniskās māsas pienākumus Latvijas pusē – Valkā. Savukārt Valērijs jau piecus gadus iztiku pelna metālapstrādes uzņēmumā, kur igauņu valodas zināšanas nav nepieciešamas. Kopš laika, kad Igaunijā ieviesa eiro, ģimenes budžeta lielāko daļu veido eiro. Ir arī ienākumi latos no Sandras darba algas ātrajā palīdzībā. Atceroties pirms diviem gadiem piedzīvotās sajūtas, pirmajā brīdī šķitis, ka mēneša darba alga ir būtiski samazinājusies. Proti, līdz eiro ieviešanai alga saņemta vairākos tūkstošos Igaunijas kronu, bet pēc pārmaiņām – dažos simtos eiro. Tomēr latvieši pārmaiņas uztvēruši kā pašas par sevi saprotamas, jo bija un ir pārliecinājušies, ka Igaunijā, salīdzinot ar Latviju, dzīves līmenis tomēr ir daudz augstāks. Kā piemēru viņi min sociālās garantijas, ko saņem Igaunijā strādājošie, kuri godīgi maksā visus nodokļus. Igauņi maksā nodokli slimokasei. Sandra stāsta: ja nodokļu maksātājam jāārstējas slimnīcā, viņam diena izmaksā tikai eiro un 60 centu (aptuveni 1,12 latu). Visas ārstnieciskās manipulācijas un medikamenti ir bez maksas, jo par to jau ir samaksāts nodoklis. Salīdzinot ar Latviju, viena diena Vidzemes slimnīcā Valmierā maksā 9,50 latu. Regulāri iepērkoties kaimiņpilsētas Valgas veikalos, Sandra un Valērijs izrēķinājuši, ka Igaunijā vairākiem pārtikas produktiem arī pēc eiro ieviešanas ir zemākas cenas nekā Latvijas veikalos. Valcēnieši Valgā iegādājas maizi, piena produktus, kafiju, kas ir lētāka nekā Latvijā. Valērijs gan atzīstas, ka viņi vairs īpaši neskatās, kur kas lētāks, jo jau pieraduši, ka Igaunijas bankas kartē ir eiro. Ģimene veikalos uz cenu zīmēm vairs nepēta arī norādīto cenu kronās, jo uzskata, ka tas tikai maisa galvu. Joprojām Igaunijas lielākajās pilsētās, piemēram, Tartu, veikalos preču cenas ir gan eiro, gan kronās. Arī uz pirkuma čekiem norādīta ne tikai samaksātā summa eiro, bet arī kronās. Sandra uzskata, ka cenas kronās ir nepieciešamas vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem naudas reforma tomēr sagādāja lielākas galvassāpes un pārdzīvojumus. Par to viņa ir pārliecinājusies, runājoties ar saviem aprūpējamiem pacientiem Valgas slimnīcā. No stāstītā uzzinājusi, ka igauņu pensionāri ne tikai cenas pārrēķina kronās, bet arī latos, lai salīdzinātu cenu starpību. Tas tāpēc, ka no laika gala igauņi, iepērkoties Latvijā, salīdzināja cenas. Un arī latvieši, iepērkoties Igaunijā, darīja to pašu.
