Pirms dažām nedēļām Zalcburgā notika ar lauku attīstību saistīto Eiropas valstu zinātnieku un politiķu konference «Lauku politikas perspektīvas paplašinātā Eiropā».
Pirms dažām nedēļām Zalcburgā notika ar lauku attīstību saistīto Eiropas valstu zinātnieku un politiķu konference “Lauku politikas perspektīvas paplašinātā Eiropā.”
Tajā piedalījās arī Latvijas Lauksaimniecības un Meža zinātņu akadēmijas prezidente Baiba Rivža. Lūk, ko par saviem iespaidiem viņa pastāstīja “Ziņu” lasītājiem.
“Uz šo pasākumu braucu ar lielu interesi. Tā bija kā turpinājums Korkas konferencei, kura 1996. gadā notika Īrijā un kurā tika runāts par lauku attīstības perspektīvu līdz 2006. gadam. Zalcburgas konferenci, kur dalībnieki diskutēja par nākamajiem desmit gadiem Eiropas laukos, atklāja un noslēdza ES komisārs lauku lietās doktors Francs Fišlers. Starp citu, viņš pie mums universitātē jau ir uzstājies ar lekciju un sola ierasties nākamgad aprīlī uz konferenci “Ekonomikas zinātne lauku attīstībā”. Konferencē Zalcburgā tika uzsvērti četri lauku politikas perspektīvie virzieni. Pirmais – pasaulē konkurētspējīgas lauksaimniecības modernizācija. Otrais – jau Korkas konferencē deklarētā laucinieku nodarbošanās dažādošana. Trešais – ES tā sauktās “Līderu” atbalsta programmas sekmes (ar 2004. gada maiju, kad Latvija iestāsies ES, tā būs pieejama arī mums). Ceturtais – birokrātisko procedūru vienkāršošana ES atbalsta saņemšanai.
Es pieteicos apakšsesijā, kur apskatīja laucinieku nodarbošanos, kas nav saistīta ar lauku darbiem. Ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā daudzas zemnieku saimniecības nav tik lielas, lai nodrošinātu pietiekamus ienākumus ar lauksaimniecisko ražošanu. Pēc apspriedēm mums piedāvāja doties nelielā ekskursijā uz austriešu zemnieku saimniecībām, kurām vismaz viens ienākumu avots ir lauku tūrisms. Šajā ziņā austriešiem ir zināma specializācija. Vieni orientējas uz viesiem, kas ir ar maziem bērniem, otri – uz tiem, kurus interesē jāšanas sports vai velosipēdi. Pie trešajiem brauc vecāki cilvēki, kas grib meditēt klusumā un mierā. Viesnīcām visā pasaulē, novērtējot to servisu, piešķir no vienas līdz piecām zvaigznēm, bet lauku tūrisma mītnes Austrijā godalgo ar rozēm – arī no vienas līdz piecām. Es biju trīs rožu saimniecībā, kuru apsaimnieko viena ģimene. Tai pieder 14 hektāru zemes, četras govis. Viesus divos divistabu dzīvoklīšos uzņem 180 dienu gadā. Galvenokārt viņi orientējas uz tūristiem ar bērniem.
Viņiem izveidotas spēļu lietas, kur rāpties. Turklāt no saimniecības teritorijā augošā meža izgatavots tūkstošiem spēļu klucīšu, no kuriem var būvēt pat pilis. Saimnieku trīs dēli prot muzicēt un to darīja kopā ar viesiem. Ja gribat, varat pasūtīt pusdienas pie saimnieces, ja ne, var gatavot paši, var iet uz krodziņu. Cena šajā viesu namā ir desmit eiro no personas dienā. Tas ir pat lētāk nekā dažā mūsu zemnieku saimniecībā. Austrijā šāda viesošanās laukos ir ļoti populāra. Cilvēki internetā paskatās piedāvājumus, pasūta – un aiziet. Savukārt zemniekiem viesu uzņēmējiem ir asociācija, kur viņi mācās uzlabot darbu, apvienojas kopīgiem pasākumiem, kā arī skatās, lai kāds asociācijas dalībnieks nenolaiž cenas.
Kāds cits austrietis savās vectēva dzirnavās ar ES atbalstu izveidojis izglītojošu tehnikas muzeju. Tajā apskatāmas enerģētikas lietas – kā tās attīstījušās un kādas tām ir perspektīvas.
Konferencē īpašu vērību pievērsu ES atbalstīto projektu paraugiem. Ekonomikas fakultātes studenti ir iztulkojuši vairākus šo laukiem netradicionālo projektu aprakstus, un mēs tos savās nodarbībās analizējam. Minēšu dažus.
Portugāle izrādīja divus šādus interesantus projektus. Viens bija Astronomijas un dabas parka izveidošana Konstancijas municipalitātē, kas ir devis piecas jaunas darbavietas. Tas domāts vaļas brīžiem skolēniem un citiem interesentiem. Tur ir iespēja tikt pie teleskopa, vērot apkārtējo dabu. Šis projekts izmaksājis 262 tūkstošus eiro, no kuriem 148 tūkstošus devusi ES “Leader” programma. Cits portugāliešu projekts bija par svaigo augļu kaitēkļa “Ceratis capatita” ierobežošanu Madeiras salās Atlantijas okeānā. Šī muša ik gadu madeiriešiem radīja zaudējumus ap četriem miljoniem eiro. Projekts tika realizēts no 1993. līdz 2001. gadam.
Somijas ziemeļos Sondakilas pašvaldība sadarbībā ar Lapzemes Universitāti ierosināja projektu tūrisma un amatniecības veicināšanai. Tas paredzēja ziemeļbriežu kaulu pārstrādi un izmantošanu porcelāna ražošanā. No šā materiāla tika izveidoti jauni interesanti trauki ar māksliniecisku vērtību. Vairāki somu rādītie projekti saistīti ar Karēliju. Piemēram, ES atbalstu saņēmusi Erki Pajanena 23 hektāru zemnieku saimniecība, kas atrodas uz pašas Krievijas robežas un nodarbojas ar lopkopību. Daļa tās zemes ir tuvu putnu ligzdošanas vietām, tādēļ E.Pajanens nolēma trīs hektāros saimniekot ekoloģiski tīri. Savukārt cits ES “Leader” projekta atbalstītais karēlietis Oija savu liellopu biznesu nomainīja pret viesu māju makšķerniekiem, autokrosistiem un motorkamanu braucējiem.
Nākamvasar tradicionālā lauksaimnieku izstāde “Vecauce 2004” arī būs veltīta Latvijas lauku iespēju dažādībai.
