Uzkrauta Latvijas vēsturē lielākā pārtikas kviešu krava eksportam un piedzīvots postošākais kailsals, kas iznīcināja 90 procentus ziemas kviešu sējumu. Tādus «amerikāņu kalniņus» piedzīvojuši lauksaimniecības kooperatīva «Latraps» graudkopji aizvadītajā gadā.
Pērn 1. septembrī «Latraps» pabeidza kraut Latvijas vēsturē lielāko pārtikas kviešu kravu – 75 000 tonnu nedēļas laikā tika ielādēti kuģī eksportam uz Irānu. Ar nokulto ziemāju daudzumu milzu kuģi aizpildīt būtu sarežģīti, bet «Latraps» izlāpījās, nepieciešamais graudu daudzums novākts vasarāju laukos, steidzot graudus izkaltēt un nogādāt ostā.
Lai gan maizes klēts Zemgales pamati pēc kailsala, kurš šo reģionu skāra visspēcīgāk, bija pamatīgi sašķobījušies, tos ātri vien izdevās atkal nostiprināt. Par spīti dabas ļaunajam jokam, «Latraps» ģenerāldirektors Edgars Ruža aizvadīto periodu nebūt nevērtē kā finansiāli sliktāko.
Anomālija pēc anomālijas
«Latraps» pagājušajā finanšu gadā, kas uzņēmumam ilgst no 1. jūlija līdz 30. jūnijam, strādāja ar 18 procentu apgrozījuma un 62 procentu peļņas kritumu, kas sakņojas neveiksmīgajā ražā un par 25 procentiem zemākajās graudu cenās biržā. Ziemājus nācās pārsēt ne tikai Zemgalē, kamēr citās valstīs globālā tirgus konkurenti piedzīvoja rekordražas. «Latraps» peļņa sarāvās līdz 2,022 miljoniem eiro. Iepriekšējā finanšu gadā tā bija uzlēkusi līdz 5,342 miljoniem eiro.
«Tomēr uzskatu, ka rādītāji ir gana labi. Lauksaimniecība ir lauksaimniecība – izdošanās ir atkarīga no tā, cik no lauka Dieviņš iedos. Ja salīdzinām ar 2012./2013. gadu, protams, apgrozījuma cipari ir būtiski mazāki. Vietā būtu atzīmēt, ka 2012./2013. gads bija īsta anomālija pozitīvā nozīmē. Tad piedzīvojām, var teikt, neloģisku un iracionālu apgrozījuma lēcienu. Pirmkārt, togad Latvijā nokūla graudu rekordražu un vienlaicīgi pasaules graudu cenas bija rekordaugstā līmenī. Saliekot to visu kopā, veidojās milzīgs apgrozījums. Nākamajā gadā raža bija būtiski mazāka, turklāt graudu cena nokrita,» akcentē E.Ruža.
Pēc pagājušās ziemas pārbaudījumiem dažām Zemgales saimniecībām ir pielikts punkts. Pašlaik notiek vairāki maksātnespējas procesi, atklāj E.Ruža. «No mūsu biedriem tādi ir diviem, bet patiesībā tur ir citas problēmas – ne tik daudz runa ir par tīri lauksaimniecisko ražošanu, bet, tieši otrādi, par anomālo 2012. gadu ar milzīgajām cenām un ražām, kas daudziem drusku samaitāja domāšanu. Kurš pārinvestējās, kurš atļāvās kaut ko vairāk, nekā varēja atļauties. Tās ir pamata problēmas. Jā, pēc pagājušās ziemas bija jāpārsēj lauki, bet tā ir lauksaimniecība – ar šādu iznākumu jārēķinās visiem. Jā, graudu raža ir būtiski mazāka nekā iepriekšējos gados, bet joprojām tā ir normāla raža, taču cenas ir būtiski augstākas, nekā tās bija, piemēram, 2010. gadā. Tā ka nav notikusi katastrofa, pat ja izejvielas kļuvušas dārgākas,» norāda E.Ruža.
Ja lauksaimnieks kādu laiku dzīvojis labāk un jau pieradis pie augstākiem ieņēmumiem, viņam ir ļoti grūti nolēkt lejā un, protams, tajā mirklī atskan raudāšana un vaimanāšana, «Latraps» ģenerāldirektors runā vairāk par lauksaimnieku personīgo labklājību.
Peļņa apmierina
«Kā kooperatīvs jau pēc būtības neesam uz peļņu orientēts uzņēmums, mūsu pamata misija un jēga ir nodrošināt saviem biedriem labākos ražošanas nosacījumus jau uzreiz caur cenām, nevis izveidot peļņu un pēc tam kaut ko no tās maksāt ārā. Mūsu idejiskā bāze ar to atšķiras, tāpēc peļņas kritums, ko piedzīvojām, nav nozīmīgs. Peļņas rādītāji ir būtiski vien tik daudz, lai mēs varētu rentabli strādāt un izpildīt banku prasības, lai būtu pietiekamas kapitāla rezerves, lai uzņēmums būtu stabils un drošs. Cipars par iepriekšējo periodu mūs pilnībā apmierina, augstāki mums nav nepieciešami. Peļņas rādītāji kritās līdz ar graudu cenu samazinājumu, protams, apgrozījums arī bija mazāks,» stāsta E.Ruža.
Uz ziemāju neražas fona par 15 procentiem palielinājās «Latraps» rapšu eļļas un biodīzeļdegvielas ražošanas un realizācijas apjomi. Kā skaidro E.Ruža, nozare pakāpeniski stabilizējas un apjomi palielinās gadu no gada. Iekārtas regulāri tiek uzlabotas, jaudas aug. «Beidzot degvielas tirgotāju kompānijas sākušas piejaukt biodīzeļdegvielu. Latvija gan gluži vēl nepilda Eiropas prasības par piecu procentu piemaisījumu. Diezgan atpaliekam, tomēr ar katru gadu piejaukums palielinās. Piemēram, Latvijā ziemas periodā biodegviela netiek maisīta klāt, jo pastāv uzskats, ka biodegviela ziemā nav laba. Tikmēr Zviedrijā Latvijas ražotāja «Bio-Venta» biodīzeļdegviela tiek tirgota lielos apjomos visu cauru ziemu. Kaut kā mūsu valstī izveidojies viedoklis, ka biodegviela nav laba mašīnai. Tas jau aizgājis līdz kurioziem – ja mašīnai ir mīksta riepa, tad arī noteikti biodegviela vainīga!» sašutis E.Ruža. «Latraps» vadītājs gan uzskata, ka pārējās Latvijā tirgotās degvielas kvalitāte ir visai zema, tādēļ bieži vien jebkuru problēmu pieraksta par bubuli padarītajai biodīzeļdegvielai.
Apdrošina bailīgi
Mazāk aizvadītās ziemas cietsirdību izjuta zemnieki, kas bija apdrošinājuši sējumus. Var teikt, ka sējumu apdrošināšana pie mums vēl ir jauna tēma zemniekiem, uzskata E.Ruža. Tikai pirms diviem gadiem sākusies, bet iepriekšējā pieredze lauksaimniekiem nav bijusi pārāk pozitīva. Apdrošinātāji vairāk skatījušies, kā pašiem nopelnīt, nevis, kā izmaksāt kompensācijas, norāda E.Ruža.
«Pašlaik apdrošināšana, ko mēs pārstāvam, ir pašu zemnieku izveidota, tiesa gan, Vācijā. Tagad mūsu zemnieki, kas apdrošinās, automātiski kļūst par apdrošināšanas kooperatīva biedriem. Tādējādi apdrošināšana strādā tās izveidotāju zemnieku labā. Jebkurā gadījumā ziemas riski Latvijā ir lieli, līdz ar to polises cena augsta. Liela daļa no zemniekiem parēķina, ka labāk viņi paši uzkrāj graudu sēklas rezervi, un, ja pavasarī nākas pārsēt, tad arī dara to. Tik traki, kā nepārziemoja pagājušajā gadā, vēsturiski nekad nav bijis,» uzsver E.Ruža.
«Ja skatāmies pēc lauksaimnieku skaita, statistiski neviens Latvijā nevar pateikt, cik procentu Latvijā ir apdrošinājuši savus sējumus. Statistiski ir 80 000 lauksaimnieku, bet mēs uzskatām, ka ražojošu ir vien 4000. Savukārt, vērtējot pēc platībām mūsu kooperatīvā, apdrošināti ir aptuveni 10 procenti sējumu. Pašlaik cilvēki tikai sāk novērtēt apdrošināšanu un ticēt, ka tā ir kaut ko vērta,» atzīst E.Ruža.
Atsakās no alus
Pirms gada Staļģenes ciema nomalē ierūcās «Latraps» jaunās iesalnīcas motori, noslēdzoties pirmās kārtas būvniecībai un sākoties gaišā Pilzenes tipa iesala ražošanai. Investīcijas iesalnīcas projektā ir ap trīs miljoniem eiro, tajā skaitā miljons eiro no ES struktūrfondiem. Iesalnīcas vīzija «Latraps» attīstījusies 20 gadu, bet lielo investīciju dēļ tās realizēšana dzīvē kavējās. «Par iesalnīcas atdevi, paredzu, ka varēsim runāt pēc gadiem trim,» norāda E.Ruža. «Pirms apspriežam iespējamo peļņu no šā projekta, ir jāiekaro tirgi, jāpierāda, ka esi labāks nekā iepriekšējie piegādātāji. Tam visam vajadzīgs laiks. Gada laikā esam sasnieguši gaidīto kvalitāti, alus miežus zemnieki šogad izaudzējuši ļoti labus. Var teikt, ka ar katru dienu rezultāti ir iepriecinošāki, līdz ar to esam apmierināti un optimistiski noskaņoti,» uzsver E.Ruža.
Atsauksmes no aldariem arī esot pozitīvas, līdz ar to iesalnīcu 2015. gadā plānots noslogot vismaz 80 procentu apmērā. Pašlaik iekārtas darbojas ar 50 procentu jaudu. Iesalnīcas klienti ir pašmāju alus darītavas, ārvalstu aldariem Jelgavas novada iesals netiks piedāvāts. «Mūs interesē tikai, ja tā var teikt, augstākā plaukta alus ražotāji,» uz tiekšanos ražot nišas produktu piesātinātajā iesala tirgū Eiropā norāda E.Ruža.
Līdz ar iesalnīcu populārāka kļuvusi alus miežu audzēšana «Latraps» biedru vidū, ar alus miežiem kooperatīvs nodrošina gan sevi, gan spēj eksportēt.
Iesalnīcas pirmais darbības gads sev līdzi nesis arī kādu vilšanos – iecere par eksperimentālo alus darītavu atlikta. «Nu jau var teikt, ka pavisam esam likvidējuši šo vīziju. Nonācām pie secinājuma, ka tas būtu jādara privātbiznesam, nevis jāuzkrauj lielam kooperatīvam, tādējādi apaugot ar utīm,» komentē E.Ruža.
Runās, kad nokuls
«Latraps» eksportē apmēram 80 procentus iepirkto graudu. Eksporta ceļi aizvadītajā periodā īpaši nav mainījušies, bet ir labi iestaigāti 14 gadu garumā – Dienvideiropa, Ziemeļāfrika, Tuvie Austrumi, pērn pāris labības sūtījumu ceļojuši arī uz Dienvidāfrikas Republiku. «Tā kā mēs uz turieni tirgojam caur lielajiem globālajiem treideriem, nevaram teikt, ka šie tirgi būtu mūsu pašu iekaroti,» paskaidro E.Ruža.
Savukārt modes kliedzienam bioloģiskajai produkcijai «Latraps» vēl neseko – bioloģiskos graudus «Latraps» biedri neaudzē. «Mūsu zemniekiem līdz šim nav radusies interese. Es ticu, ka tā varētu būt niša Latvijas lauksaimniecības nozares biznesā, bet pašlaik nekādas aktivitātes nav,» paskaidro E.Ruža.
Ražas prognozi 2015. gadam «Latraps» vadītājs atsakās sniegt. «Priekšā vēl ir visa ziema. Tuvākie mēneši būs absolūti izšķiroši un noteiks, kādi pavasari sagaidīs ziemāji. Vēl pagājušajā nedēļā viss izskatījās ļoti iepriecinoši, jo uzsniga sniedziņš, pieķēra sals, izsaldēja pietiekami, lai graudi apturētu dzīvības procesus un būtu gatavi ziemošanai. Plusi un lietus sniegu nokausēs, bet, uznākot lielam salam, var atkārtoties pagājušā gada scenārijs. Lauksaimniecībā visas prognozes ir kā skurstenī,» sarunu rezumē E.Ruža. «Kamēr nav nokults, tikmēr pāragri runāt par ražu. Bet pašlaik vēl ziemāji izskatās ļoti labi.» ◆
