Tā nosprieda Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagasta firma «Fito AL» un jau otro gadu nodarbojas ar rapša audzēšanu.
Tā nosprieda Jelgavas rajona Jaunsvirlaukas pagasta firma «Fito AL» un jau otro gadu nodarbojas ar rapša audzēšanu. Pērn šā gada ražai tā apsēja 50 hektāru ziemas rapša un izaudzēja vasaras rapša sēklu 120 hektāros. Šogad vasaras rapsis iesēts nedaudz lielākā platībā.
Šīs kultūras audzēšanas pieredzē ar «Ziņu» lasītājiem dalās firmas agronoms Elmārs Avotiņš.
Vajadzīga speciāla sējmašīna
Pieredzējušais agronoms atzina, ka rapša audzēšana nebūt nav tik viegla, kā daži varbūt iedomājas. Pirmkārt ir kārtīgi jāsastrādā augsne, lai mazajai rapša sēkliņai nebūtu grūti uzdīgt. Svarīga ir agra sēja: ziemas rapsis jāsēj no 10. līdz 15. augustam, vasaras – ap 20. aprīli. Bet galvenais – vajadzīga sējmašīna, kurai var noregulēt mazu izsējas normu – sešus līdz septiņus kilogramus uz hektāru. Padomju laikā ražotajām sējmašīnām to nevar izdarīt, tāpēc pagājušajā gadā vajadzējis izsēt no desmit līdz divpadsmit kilogramiem sēklas hektārā. Šogad iegādātas divas jaunas dāņu sējmašīnas «Nordsten».
Rapša audzēšanu sadārdzina arī dārgās ķimikālijas – herbicīdi nezāļu apkarošanai un to miglošanas izdevumi. Pērn, «pateicoties» slapjajai vasarai, nezāles augušas uz nebēdu, tādēļ pirms rapša novākšanas bijis jālieto reglons, lai sējumus atlapotu. Bīstams rapša kaitēklis ir krustziežu spīdulis, kas bojā rapša pumpurus, līdz ar to rapsim nobirst ziedi un vairs neveidojas pākstis, nenogatavojas sēklas. Spīduļu attīstībai labvēlīgā gadā tie var iznīcināt līdz pat 80 procentiem ražas. Šogad pavasaris ir auksts un naktis vēsas, tāpēc šis kaitēklis vēl nav aktīvs, bet, naktīm paliekot siltākām, tas var uzsākt savus posta darbus.
Rūpnīca izvirza stingras prasības
Svarīgs posms rapša audzēšanā ir sēklu kaltēšana un tīrīšana. Firma «Fito AL» rapša kaltēšanai izmanto šahtveida graudu kalti, kur izaudzēto ražu izdodoties izkaltēt ļoti labi.
Akciju sabiedrība «Liepājas Eļļas ekstrakcijas rūpnīca» rapša audzētājiem, arī «Fito AL», ar kuriem noslēgti līgumi, izvirza stingras prasības. Galvenā ir tā, ka mitrumam jābūt astoņiem procentiem. Var būt arī mazāk, bet vairāk gan ne. Audzētāji nereti domājot, ka rapsis, kam mitrums ir no 10 līdz 12 procentiem, esot gana sauss (graudiem mitruma standarts ir 13 procentu). Prasībām neatbilstošu rapsi rūpnīca nepieņems, un var gadīties, ka krava jāved atpakaļ uz mājām. Agronoms lēš, ka transports izmaksā dārgi: vedot ar automašīnu «KamAZ» ar piekabi, vidēji no 35 līdz 40 santīmiem pa kilometru. Tā kā līdz Liepājai ir 200 kilometru, tad iznāk 70 latu, vēl klāt nodokļi, un rezultātā – apaļš simtiņš.
Audzēt vai neaudzēt – jāizlemj katram pašam
Tā agronoms atbildēja uz jautājumu, vai rapsi audzēt ir izdevīgi un vai viņš to iesaka darīt arī citiem zemniekiem. Rapsi viņš raksturo kā rentablu kultūru, raža gan ir divas reizes mazāka nekā graudiem, toties cena – divreiz augstāka. Rapsis ir ideāls mēslojums un augsnes ielabotājs, pēc tā labi aug ziemāji, cukurbietes un citas kultūras. Daži speciālisti gan apgalvojot, ka, pēc rapša audzējot cukurbietes, var tikt pārnēsāta nematode. Bet Latvijā tā nav plaši izplatīta un par to nevajadzētu īpaši raizēties. Pagājušajā lietainajā vasarā vasaras rapsis maz sakrita veldrē, kaut arī bija izaudzis gandrīz cilvēka augumā. No ziemas rapša var iegūt par 20 līdz 40 procentiem lielāku ražu, bet to stipri ietekmē ziemošanas apstākļi.
