Turpinās aktīvas diskusijas par valdības plāniem Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecības finansējuma papildināšanai izmantot 2,5 procentu paaugstinājumu maksai par elektroenerģiju.
Turpinās aktīvas diskusijas par valdības plāniem Nacionālās bibliotēkas ēkas celtniecības finansējuma papildināšanai izmantot 2,5 procentu paaugstinājumu maksai par elektroenerģiju. «Zemgales Ziņas» uzklausīja Jelgavas uzņēmumu un iestāžu vadītāju domas.
Lielākie elektroenerģijas patērētāji Jelgavas elektrotīklu rajonā juridisko personu vidū ir Latvijas Dzelzceļa struktūras, Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības uzņēmums, Siltumtīklu uzņēmums, pilsētas slimnīca, Skolu valde, SIA «Gneiss» Kalnciemā, Jelgavas Mašīnbūves rūpnīca, firma «Berling», Jelgavas tipogrāfija. Trešo daļu veido iedzīvotāju patēriņš.
Elektrotīklu rajona vadītājs Aigars Grīnofs atzīst, ka šāds solis pašlaik automātiski un mākslīgi palielinās visas cenas, jo kopumā atskaitījumi veido nopietnas summas. Visvairāk galarezultāts ietekmēs iedzīvotāju jau tā plānos maciņus, un viņi būs tie, kam būs jāmaksā dubulti: gan paaugstinājums par savu elektroenerģijas patēriņu, gan augstākas cenas par pakalpojumiem un patēriņa precēm.
Bibliotēka liecina par valsts potenciālu, kas savukārt ir iespēja attīstībā pakāpties augstāk. Diemžēl Latvija pagaidām savā attīstībā nav pārvarējusi ekonomisko lūzumu.
Jelgavas Ūdensvada un kanalizācijas saimniecības uzņēmuma direktors Jānis Laizāns:
– Katrs jebkura pakalpojuma tarifa paaugstinājums arī mums liek domāt par to, kā izgrozīties. Uzņēmumam patlaban galvenais ir sistēmu rehabilitācijas projekts un izmaksas ir stingri jo stingri saplānotas. Taču kredītdevējiem mēs nevarēsim attaisnoties, ja elektroenerģijas cenu palielinājuma dēļ radīsies kredīta atmaksas grūtības. Būs precīzi jāizrēķina, ko tas nozīmē. Sākotnējās aplēses liecina, ka mērķa atskaitījumam gadā aizies apmēram desmit tūkstošu latu. Mēnesī par elektroenerģiju maksājam 16 līdz 18 tūkstošu latu.
Komunālās saimniecības uzņēmums nav ražotājs. Mums noteikts tarifs un no tā jādzīvo. Tā kā lielāko daļu iekārtu darbina tieši elektrība, šo izmaksu īpatsvars tarifā ir samērā liels. Turklāt jāpiedalās sistēmu rehabilitācijas projektā: jāiegulda uzņēmuma līdzekļi, jāņem un jāatmaksā kredīts. Tāpēc noteikti vērsīsimies Domē.
Ja ierosme tiks akceptēta, sekas noteikti būs jūtamas. Turklāt iedzīvotāji maksās dubulti: gan procentus no dzīvoklī vai mājā patērētā elektroenerģijas apjoma, gan segs atskaitījuma procentu rezultātā palielinājušās siltuma un citu pakalpojumu izmaksas.
Firmas «Berling» direktors Ošers Kurlands:
– Esmu simtprocentīgi pret. Ja premjers Šķēle grib, lai maksā no savām firmām vai lai izveido fondu, uz kuru katrs, kas vēlas, brīvprātīgi var pārskaitīt līdzekļus. Neapmierina, ka ārzemniekiem pārdod uzņēmumus par kapeikām, bet no valsts uzņēmumiem un iedzīvotājiem iekasē naudu jaunas ēkas celtniecībai. Šim nolūkam varēja izmantot VEF, kur vienkopus ir daudz ēku diezgan labā stāvoklī. Lai sakārto šos korpusus, un viss būs kārtībā. Domāju, ka šāds solis atkal slēpj kādu afēru un tikai vēlāk uzzināsim – kāds atkal iebāzis savā kabatā lielu naudu.
Akciju sabiedrības «Jelgavas maiznieks» valdes priekšsēdētājs Andris Brizgo:
– Pievienojos kopējai ražotāju izteiktajai nostājai: palielinoties enerģijas izmaksām, augs izdevumi par saražotās produkcijas vienību. Tas viennozīmīgi ir gājiens cenu paaugstināšanas virzienā. Šodien nevaru pateikt, vai palielināsim maizes cenu. Tas atkarīgs no kopējā izdevumu īpatsvara palielināšanās. Domāju, sekos arī koleģiāls Latvijas Maiznieku biedrības lēmums.
Elektroenerģijas īpatsvars «Jelgavas maiznieka» izstrādājumu ražošanā nav tik liels, jo galvenokārt izmantojam gāzi. Ar elektrību darbojas tikai viena krāsns, tāpēc nepiederam pie lielākajiem patērētājiem. Bet arī maizes cenas palielinājums par vienu santīmu ir ļoti daudz.
Jelgavas Skolu valdes priekšsēdētāja Gunta Auza:
– Esmu par bibliotēkas celtniecību, bet piedāvātais finansēšanas mehānisms nav piemērots. Drīzāk atbalstītu, ka to nesaista ar elektroenerģiju, bet saista ar kādu noteiktu summu. Piemēram, nosaka, ka cilvēks bibliotēkai maksā latu mēnesī. Neņemos spriest par robežu, no kuras atskaitījumus varētu sākt. Tas gan nedrīkstētu skart tos, kam ir mazas pensijas un algas. Šie ļaudis varētu būt tikai brīvprātīgi ziedotāji. Pati maksātu, bet izglītības iestādēm tas ir neiespējami.
Mani uztrauc, ka atskaitījumi sadārdzinās izglītību. Elektroenerģijas patēriņa izmaksas mēnesī ir ļoti dažādas. Tumšajos ziemas un rudens mēnešos tās sasniedz 12 līdz 13 tūkstošu latu. Šī un papildu atskaitījumu daļa gulsies uz pašvaldības pleciem. Un ne tikai izglītībā, bet arī citās sfērās.
Uztrauc tas, ka šis nebūs sadārdzinājums tikai vienā virzienā. Mājās maksāšu par elektroenerģiju dārgāk, skolas maksās vairāk, dārgāka kļūs apkure un ūdens, vecāki maksās vairāk par bērnu pusdienām skolā. Sadārdzināsies preces un pakalpojumi, tātad visa dzīve kopumā, tāpēc principiem būtu jābūt citiem. Varbūt tomēr valstī var atrast līdzekļus, ko iekasēt godīgi. Gribētu arī, lai atbildīgās institūcijas visai valstij un iedzīvotājiem parādītu, cik naudas saņemts un kur tā izlietota. Cilvēkus padara niknus fakts, ja viņi to nezina, tāpēc atskaišu mehānismam jābūt perfektam.
Jelgavas tipogrāfijas direktors Juris Sīlis:
– Kopumā šo ideju kā tādu vērtēju negatīvi. Tas, ka bibliotēka jābūvē un līdzekļi ir jāatrod un valdība par to domā, ir labi. Bet tas, ka smagāks paliek jau tā nopietnais izmaksu slogs, nav pareizi. Pieļauju, ka šo soli vajadzēja spert no otras puses, vispirms aptaujājot uzņēmējus, vai viņi to atbalsta. Šim nolūkam ir dažādu nozaru un uzņēmēju asociācijas. Ja lēmums būtu pieņemts ar konsultāciju palīdzību, varbūt attieksme būtu citāda. Vienkārši nostādot fakta priekšā, neko citu kā tikai negācijas nevar sagaidīt.
Tipogrāfijas darbība no tā neapstāsies, un tas pārāk būtiski situāciju neietekmēs. Neesam lielākie elektroenerģijas patērētāji, vidēji mēnesī tūkstoti pusotru maksājam. Ja sadārdzinājums ir 2,5 procenti, papildus būs jāmaksā 25, nākotnē – maksimums 50 latu mēnesī. Tas nav nāvējoši. Bet viss sastāv no sīkām vienībām. Un, kad visu garo sīkumu ķēdīti sasummē, nav viegli. Papildu slogu uzlikšana pozitīvas emocijas nevar izraisīt. No gada sākuma samazinājusies darba devēja daļa sociālā nodokļa maksājumos. Tas nozīmē atbalstu un virzību uz labo pusi, bet ar izmaiņām citos maksājumos atkal tiekam atmesti atpakaļ. Nesen runāju ar kādu angli, kurš strādā Latvijā, bet nodokļus maksā Anglijai, jo tā viņam ir izdevīgāk. Tas par kaut ko liecina.
Lielajiem elektroenerģijas patērētājiem šie atskaitījumi sagādās lielākas problēmas. Paskatoties uz to plašāk, jāatzīst, ka tieši lielajiem ražotājiem, kas elektroenerģiju patērē visvairāk, patlaban iet visgrūtāk. Rūpniecība valstī ir visvājākā vieta. Un papildu slogs nozīmē vēl lielākas grūtības.
Ārzemēs vairāk tiek praktizēta iezīmētā nodokļu daļa. Teiksim, ienākumu nodoklim iezīmē zināmu daļu, ko novirzīt kā mērķfinansējumu. Tas varbūt iedarbotos, un daļa, iespējams, ja aicinātu, attiecīgo nodokli maksātu vairāk. Grūti spriest, varbūt tas būtu pieņemamāk.
