“Ar Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas teātra studijas audzēkņiem gatavojam apjomīgu uzvedumu par bermontiādi, kuru izrādīsim 13. novembrī pulksten 14 Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā. Esam daudz ko pārrunājuši, izstudējuši literatūru, dziedam strēlnieku dziesmas. Esam ieguldījuši lielu darbu,” stāsta uzveduma režisore Elīna Apsīte.
Par bermontiādi tagad daudz tiek runāts, jo kopš viena no Latvijas Brīvības cīņu nozīmīgākajiem posmiem pagājuši 100 gadi, taču liela daļa cilvēku neatšķir Pirmo pasaules karu no Latvijas Neatkarības kara (Brīvības cīņām). Mūsu uzvedums būs par Neatkarības karu un dažādām tā norisēm. Mēs pētījām Brīvības cīņu dalībnieku liecības, dienasgrāmatas, un mums bija svarīgs tieši cilvēka klātesamības moments,” atklāj E.Apsīte.
Kā piemērus viņa min rakstnieces Ivandes Kaijas dienasgrāmatu. Latvijas Brīvības cīņu laikā (1919–1920) viņa organizēja tā saukto “Zelta fondu”, kurā daudzas sievietes ziedoja savas ģimenes dārglietas. Tāpat atmiņās par Latvijas Brīvības cīņām dalījies rakstnieks Kārlis Skalbe, bet dziedātājs, režisors, vokālais pedagogs un rakstnieks Mariss Vētra (kurš tad vēl nebija operdziedātājs), 17 gadu vecumā iesaistījās Brīvības cīņās. E.Apsīte uzsver, ka kopā ar Spīdolas ģimnāzijas bērniem šajā uzvedumā cenšas saprast, kā tajā laikā jutās cīnītāji, vienkāršie cilvēki, bērni, jo cīnīties devās arī 14 gadu veci jaunieši.
“Par to laiku, līdzīgi kā par trešo atmodu, var teikt, ka brīvība mums tika uzdāvināta. Latviešiem nebija tādu resursu, lai izcīnītu brīvību, Bermonta karaspēks fiziski bija daudz stiprāks. Tad kas ir tas fantastiskais spēks, kas rodas latviešos, kad viņi nonāk krīzes situācijā, liek saņemties un cīnīties?” vaicā režisore, atbildes uz šo jautājumu meklējot izrādē. Viņasprāt, ir svarīgi par šīm tēmām runāt ar jauniešiem, jo mūsu jaunieši ir gudri un patriotiski. Arī vecāka gadagājuma cilvēkiem, noskatoties izrādi, būs par ko padomāt. Pēc uzveduma muzejs apmeklētājus aicinās uz sarunām.
