Pieminot mūžībā aizgājušo skolotāju, filoloģi, rakstnieci un dzejnieci Guntu Micāni, Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas nozaru abonementā apskatāma viņas grāmatu izstāde.
G.Micāne ir dzimusi Jelgavā, taču, pēc pašas vārdiem, viņas dvēsele veidojusies tēva vecāku mājās Valkas rajonā.
G.Micāne par sevi teikusi: «Mani stiprības vārdi dažādos dzīves periodos bija dažādi. Septiņdesmitajos gados es dienu sāku un beidzu ar domu: «Izturēt un saglabāt spēkus nākamiem laikiem.» Astoņdesmitajos gados es arvien atgriezos pie Raiņa vārdiem: «Ļauj sevim pāri darīt, jo tu liels,/Un sevi neaizstāvi, jo tu stiprs,/Un citu nesamin, jo tu to spēj,/Bet pacel citu, un tu celsies pats.» Taču visam mūžam mani cauri veda brīnišķīgā krievu rakstnieka K.Paustovska vārdi: «Taisnība tomēr ir baltajam sniegam, kaut arī tas krīt uz melnas, melnas zemes.».»
Izstādē vienkopus apskatāmi daudzi G.Micānes darbi – «Lielās blēņas», «Še, kur līgo priežu meži…», «Rija», «Prieka pilna sirds», «Gājputnu laiks» un daudzi citi. G.Micānes pirmā grāmata «Grēksūdze vējam» iznāca 1995. gadā. Viņa publicējusi ap 100 rakstu Latvijas presē, arī Kanādas un ASV presē. Kā skolotāja G.Micāne Jelgavā strādājusi Sanatorijas internātskolā un Mūzikas vidusskolā. Bērnu un jauniešu centrā «Junda» cittautiešu bērniem mācījusi latviešu valodu. ◆
