Brīdī, kad dienas atkal kļūst īsākas un naktis iestiepjas aizvien garākas, saulgrieži izdziedāti pie ugunskura un sameklēti papardes ziedā, uz sarunu aicinām jaunieti, kas vasaras svētkus šogad pavadījusi sev pavisam neierasti – ar jaunatklājējas kompasu rokās.
“Cilvēka dabā ir baidīties no nezināmā”
Krista Anna Beļajevskova ir Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolniece, kas nu jau lepni iesoļojusi vidusskolas pēdējā klasē. Par nākotnes plāniem Krista teic, ka agrāk domājusi dzīvi saistīt ar politiku, taču, laikam ejot, pamanījusi savā raksturā jaunas šķautnes, kas šobrīd liek nosvērties vairāk uz kādu ar vides aizsardzību un vides problēmu risināšanu saistītu jomu. Pēdējā laikā dzīve viņu savedusi kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem, un tas licis citādi uzlūkot tik ierastas lietas, kā, piemēram, plastmasas izmantošanu ikdienā vai gaļas lietošanu uzturā. Pārdomas un apjausma pēc tam, kad ilgāku laiku tikusi vākta informācija par apkārt notiekošo, arī pamudinājusi Kristu pievienoties biedrībai “Dzīvnieku brīvība”.
Nolēmusi vairs vienkārši nestāvēt malā un aktīvi darboties biedrībā, meitene izaicinājusi sevi vasaras saulgriežos organizēt pasākumu, kurā pulcēt cilvēkus, kas jau ir pievērsušies veģetāram un vegānam uzturam, kā arī tos, kuriem šis dzīvesveids vēl ir atklāšanas stadijā: “Vasaras saulgrieži ir brīdis, kad daba piedzīvo savu spēcīgāko uzplaukumu, un kāpēc gan lai to nesasaistītu ar šobrīd tik aktuālo vegānisma tēmu.” “Vegjāņi”, kas notika 21. jūnijā Lastādijas (Maskavas priekšpilsētas Rīgā senais nosaukums) pagalmā, ir tāds kā ikgadējā vegānfestivāla (šogad tas norisināsies 24. augustā Esplanādē) ieskaņas pasākums. Meitene atzīst, ka “Vegjāņi” bijis pirmais tik liela mēroga pasākums, kura organizēšanā viņa piedalījusies, un tas prasījis ne mazums pūļu, pacietības un izturības.
Uz jautājumu, vai nebiedē cilvēku dažādie viedokļi par “mūsdienu modes kliedzienu”, kā bieži dzirdam sakām par veģetāro un vegānisko dzīvesveidu, Krista atbild lakoniski: “Ne gluži!” – un atzīst, ka viss jau prasa laiku un ar cilvēkiem ir jārunā, jāskaidro un jāiepazīstina ar inovācijām. “Cilvēka dabā ir baidīties no jaunā un nezināmā.”
Ģimenei šašliks, pašai – “sojšliks”
Pēdējie divi gadi Kristai bijuši pilni atklājumu un izaicinājumu. Un, ja esot jāatbild uz jautājumu, kā ģimene uztvērusi viņas dzīvesveida maiņu, Krista smej: “Tikpat negaidīti kā pirms gada to, ka es nolēmu pieteikties vienam no cīņas mākslas veidiem – karatē, kurā šobrīd esmu ieguvusi sarkano jostu.” Viņa atzīst, ka vecāki gandrīz vienmēr ir atvērti jaunām idejām un dzīves pārmaiņām, kā arī gatavi atbalstīt jebkuros apstākļos. Krista no vecākiem iemācījusies pieiet dažādām dzīves situācijām no dažādiem skatpunktiem un ar humoru.
Tuvākajā nākotnē viņas plānos ietilpst beidzot iestāties kādā korī, jo dziedāšana vienmēr bijis aicinājums, kurš diemžēl aizņemtības dēļ vēl nav piepildījies. Arī pagājušā gada XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, kuros meitene darbojusies kā brīvprātīgā, bijis kā katalizators šai idejai. “Tik spēcīgu saviļņojumu, kādu guvu Mežaparkā, koru izpildījumā klausoties dziesmu “Lec, saulīte!”, nezinu, vai jelkad spēšu izdzēst no savas atmiņas un sajūtām. Tik ļoti gribējās iekļauties, stāvēt līdzās un dziedāt.” Krista atzīst, ka tas bijis kā atspēriena punkts domai pievienoties korim, jo nākamgad taču ir Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki.” “Kas zina, varbūt sapnis piepildīsies,” viltīgi teic Krista.
Līgo vakaru jauniete pavadījusi ģimenes lokā Elejas pagastā. Bija Jāņu ugunskurs, Līgo dziesmas un, protams, šašliks – mammai, tētim un māsai, bet Kristai – “sojšliks”. Pašas marinēts!
Visiem “Ziņu” lasītājiem jauniete atgādina: “Komforta zona ir tavs lielākais ienaidnieks – pat tad, ja tev ir bail, turpini iet uz priekšu!”
