Apvienība «Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (TB/LNNK) pēdējās divās Saeimās pārstāvēta vien ar dažiem deputātiem, taču tā allaž strādājusi valdībā un ilgstoši bijusi pie svarīgu jomu stūres. «Tēvzemiešu» vārds saistīts ar vairākiem skaļiem skandāliem, viņi pat labāk nekā daudzi mācējuši ienesīgos valsts amatos virzīt savējos, pieverot acis uz tādu kritēriju kā profesionālā atbilstība. Glābjoties no straujā popularitātes krituma, līdzīgi kā citas partijas viņi meklēja sabiedrotos, kas galu galā izrādījās nacionālajos jautājumos radikālāk noskaņotais un jauniešu veidotais spēks «Visu Latvijai!» (VL). To pārstāv arī Zemgales saraksta līderis iepriekš politikā maz zināmais Imants Parādnieks. Augustā aptaujas rādīja, ka par apvienību balsotu nedaudz vairāk kā pieci procenti iedzīvotāju.
Ziedu laiki «tēvzemiešiem» bija no 1998. līdz 2002. gadam, kad Saeimā iegūtas 17 vietas. 8. Saeimā vairs bija tikai septiņas, bet 9. TB/LNNK sāka darbu ar deviņām vietām. No deviņiem līdz četriemTaču pašlaik, četrus gadus vēlāk, Saeimā ir tikai četri «tēvzemieši». Divi Saeimā ievēlētie TB/LNNK deputāti – Anna Seile un Gunārs Laicāns – pirms pāris gadiem Ģirta Valda Kristovska vadībā aizgāja uz jaunveidoto «Pilsonisko savienību». Pēc vēlēšanu rezultātu viltošanas skandāla Kubulos, kas arī iedragāja partijas tēlu, mandātu zaudēja Juris Boldāns, savukārt viņa vietā nākusī valodniece Janīna Kursīte arī pameta «tēvzemiešus» un pievienojās «Pilsoniskajai savienībai». Visbeidzot jūlija sākumā, kad «tēvzemieši» apvienojās ar VL, daudziem par pārsteigumu partiju pameta tās ilggadējais biedrs komponists Imants Kalniņš, kurš nu jau pievienojies Zaļo un Zemnieku savienībai (ZZS). Biedru aiziešana «tēvzemiešiem» draudēja ar frakcijas izjukšanu, jo tai vajadzīgi vismaz pieci deputāti, taču izglāba Saeimas vecākais deputāts Visvaldis Lācis – viņš savukārt pameta ZZS un pievienojās VL, kas nu ar TB/LNNK veido vienu frakciju. Ar «Saskaņas centru» kopā neiešotLielajiem politiskajiem spēkiem sadaloties divās nometnēs, proti, apvienībās «Par labu Latviju» un «Vienotību», līdzīgs solis bija jāsper arī «tēvzemiešiem», taču TB/LNNK un VL apvienojās vien tad, kad ne vienai, ne otrai neizdevās vienoties par iekļaušanos «Vienotībā». Partijas priekšsēdētājs Roberts Zīle sākotnēji neslēpa, ka neredz sevi par vadītāju politiskajam spēkam, kurā ir arī VL, tomēr vēlāk piekrita par tādu kļūt. R.Zīle ir arī vienīgais partijas vadītājs, kas aktīvu darbu šajā amatā savieno ar Eiropas Parlamenta deputāta krēslu. Tā kā likums ievēlēšanas gadījumā liktu atkāpties no amata Briselē, R.Zīle vēlēšanās nestartē. VL!-TB/LNNK ir vienīgais politiskais spēks, kas sola neiet vienā valdībā ar «Saskaņas centru». Programmā partija sola panākt, lai darbu var iegūt arī cilvēki bez krievu valodas zināšanām, un strādāt, lai «latvieši pārbrauktu no svešuma un aizbrauktu nelojāli cittautieši». Tikmēr darbā nacionālie principi tik ļoti neizpaužas – piemēram, satiksmes ministrs Kaspars Gerhards pirms pāris nedēļām atteicās raidījumā runāt krieviski, taču iepriekš to allaž esot darījis. Savukārt jelgavnieks Jurijs Strods jau tagad strādā vienā koalīcijā ar «Saskaņas centra» pārstāvjiem Jelgavas Domē. Politologi ir norādījuši, ka vēlētājus varētu piesaistīt apvienības patriotisko spārnu pārstāvošais VL, kas līdz šim, startējot vienatnē, nav spējis iekļūt Saeimā. Amatos liek savējosTB/LNNK bijusi iesaistīta vairākos politiskos skandālos, kas krietni pabojājusi tās reputāciju. Piemēram, tā sauktajā Lemberga stipendiātu sarakstā bija norāde uz «Zvaigznīšu brīdi», ar ko, iespējams, bija domāta TB/LNNK, vairāki tās deputāti šajā lietā arī devās liecināt uz prokuratūru. Savukārt partijas bijušais priekšsēdis kādreizējā valsts otrā augstākā amatpersona Jānis Straume ar iesauku Batjka figurēja Jūrmalas mēra kukuļošanas lietas telefonsarunās, pēc kā netika ievēlēts 9. Saeimā. Viņa gadījumā skaidri iezīmējas «tēvzemiešu» māka iebīdīt labi atalgotos amatos savējos. J.Straume, kurš pēc izglītības ir ārsts, pērn bijis valdes loceklis Rīgas brīvostas pārvaldē, padomes loceklis lidostā «Rīga» un «Latvijas autoceļu uzturētājā», kur gadā nopelnījis kopā vairāk nekā 36 tūkstošus latu. Lidostas valdē iecelts arī partijas priekšvēlēšanu kampaņu veidotājs Jānis Ķuzulis. Labi apmaksātus amatus vairākos valsts uzņēmumos ieguvis arī «tēvzemietis» Emīls Jakrins, kura tēvs gadiem bijis viens no lielākajiem TB/LNNK ziedotājiem. «Visu Latvijai!» – TB/LNNK Zemgales vēlēšanu apgabala kandidāti1. Imants Parādnieks (1968), «Visu Latvijai!». Uzņēmējs, hokeja kluba «AGNI» valdes priekšsēdētājs, «Visu Latvijai!» valdes līdzpriekšsēdētājs. Vidējā izglītība. I.Parādniekam ir 621 tūkstoti latu lielas parādsaistības, vairāk nekā pusmiljonu latu viņš ir aizdevis, 12,7 tūkstošus latu glabā skaidrā naudā. 2. Kaspars Gerhards (1969), TB/LNNK. Satiksmes ministrs, iepriekš bijis Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs. Augstākā izglītība ekonomikā. Preses uzmanības lokā iekļuvis, par sava biroja vadītāju pieņemot gados jauno Emīlu Jakrinu, kura tēvs Leons Jakrins ir viens no lielākajiem TB/LNNK sponsoriem. Nesen ministra vārds tika saistīts ar skandālu par «Air Baltic» zīmola pārdošanu Bertoltam Flikam – lai gan B.Fliks apgalvoja, ka ministrs par šo darījumu zināja, K.Gerhards to noliedza. Iepriekš viņš aizstāvējis B.Flika tiesības saņemt vairāk nekā 20 tūkstošu latu lielu mēnešalgu no nacionālās aviokompānijas. 3. Jānis Sils (1980), «Visu Latvijai!». Augstākā izglītība. «Maksimuss Latvija» valdes priekšsēdētājs. Bijis grupas «Klubs 415» aktīvists, tagad tas pārveidots par biedrību «Latviešu nacionālistu klubs». Iepriekš bijis viens no aizrautīgākajiem eiroskeptiķiem.4. Juris Dobelis (1940), TB/LNNK. Saeimas deputāts kopš 1995. gada, bijis Augstākās Padomes deputāts. 1994. gada oktobrī bija starp tiem 360 sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem, kas parakstīja un iesniedza premjeram Mārim Gailim lūgumu mainīt drošības līdzekli reketā apsūdzētajam Ivanam Haritonovam. 2007. gadā J.Dobeli pēc viņa vēlēšanās iecēla par vadītāju Saeimas komisijai, kas pēc Lato Lapsas grāmatas «Tiesāšanās kā ķēķis» iznākšanas pētīja iespējamās nelikumīgās darbības tiesu sistēmā. Komisijas darbs ieilga uz diviem gadiem, un tās rezultāts bija vien astoņu lappušu garš ziņojums ar vispārīgiem ieteikumiem tiesu varas darbības uzlabošanai. J.Dobelis bija viens no deputātiem, kas liecināja Ģenerālprokuratūrā tā sauktajā Lemberga stipendiātu lietā saistībā ar Saeimas deputātu saņemtajiem nelegālajiem maksājumiem no Ventspils uzņēmumu «melnās kases». Ģenerālprokurors J.Maizītis gan norādīja, ka nopratināšana vēl nenozīmē, ka minētie deputāti būtu pieņēmuši neatļautus maksājumus. J.Dobelis vairākkārt pievērsis uzmanību ar deputāta statusam neatbilstošiem izteikumiem no tribīnes, piemēram, nesen viņš paziņoja: «Nāvi okupantiem!» Ienākumu deklarācijās nekad nav uzrādījis ne uzkrājumus, ne parādsaistības, viņam nepieder transporta līdzekļi un nekustamais īpašums, līdz ar to secināms, ka visu nopelnīto attiecīgo gadu laikā viņš iztērējis.5. Jenss Zvirgzdgrauds (1971), «Visu Latvijai!». Pats kandidāts skaidro, ka audzis dzimtas īpašumā Kokneses novadā, taču vietējais laikraksts «Staburags» raksta, ka koknesieši šādu cilvēku nepazīst. Odenses (Dienviddānija) Universitātē ieguvis maģistra grādu sabiedriskajās zinātnēs, strādā ES Reģionu komitejā Briselē. 6. Raitis Ābelnieks (1963), TB/LNNK. Vēsturnieks, Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja speciālists, Bauskas novada Domes deputāts. Aktīvi darbojas Latvijas Muzeju biedrībā. Viens no retajiem, kura sniegtajā informācijā Centrālajai vēlēšanu komitejai nav norādīti nedz naudas uzkrājumi, nedz aizdevumi, kredīti vai vērtspapīri. 7. Jānis Zalaks (1987), «Visu Latvijai!». Zemnieku saimniecības īpašnieks, pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība komercdarbībā.8. Jurijs Strods (1961), TB/LNNK. Bankas «Citadele» («Parex bankas») Jelgavas filiāles pārvaldnieks. Jelgavas Domes deputāts (kopš 2001. gada), pirms tam bijis Jelgavas pilsētas izpilddirektors. 2006. gada novembrī kļuva par ekonomikas ministru Aigara Kalvīša (Tautas partija) valdībā, taču pēc nepilna gada, kura laikā saņēma arī kritiku par vāju darbu, amatu atstāja, kā iemeslu minot personīgus apstākļus. Šogad jūlijā sacīja, ka Saeimas vēlēšanās nekandidēs šo pašu apstākļu dēļ, tomēr šo lēmumu ir mainījis. Jelgavas Domē strādā ZZS vadītajā koalīcijā, kurā ir arī divi «Saskaņas centra» deputāti. 9. Māris Kaminskis (1972), «Visu Latvijai!». Agronoms, beidzis LLU. Vecumnieku novada Valles pagasta zemnieku saimniecības «Dzērves» īpašnieks, vienlaikus saimniecības vadītājs Rīgas pašvaldības aģentūrā «Rīgas dārzi un parki». Uzrādījis parādsaistības 19 824 latus, kopējie uzkrājumi – 20 tūkstoši latu. 2009. gadā 20 tūkstošus latu ziedojis partijai «Visu Latvijai!».10. Jānis Tomelis (1969), TB/LNNK. Lektors Rīgas Stradiņa universitātē, maģistra grāds politoloģijā.11. Mārtiņš Eglītis (1968). Valdes loceklis vieglo automašīnu transportēšanas uzņēmumā «Kurbads un Ko». Plašāka informācija par kandidāta līdzšinējo darbu un pieredzi publiski nav pieejama.12. Agra Zaķe (1951), TB/LNNK. Iecavas vidusskolas direktore, Iecavas novada Domes priekšsēdētāja vietniece.13. Gints Audzītis (1965), «Visu Latvijai!». Jēkabpils novada Domes deputāts, Zasas kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītājs. Domē ir viens no dažiem deputātiem, kuri mēdz sēdēs uzdot jautājumus, arī neērtus, atļaujas atsevišķos balsojumos atturēties vai balsot pretēji vairākumam.14. Ralfs Birķis (1963), TB/LNNK. Praktizējošs acu ārsts. Dzīvo Jūrmalā, kur viņam pieder zeme, māja un divi dzīvokļi. Rīgā ārsta īpašumā ir garāža, brauc ar 2009. gada automašīnu «Škoda Octavia».15. Modris Vanags (1963), «Visu Latvijai». Uzņēmējs metālapstrādes jomā. Augstākā izglītība – inženieris. 16. Juris Krievs (1956), TB/LNNK. Iecavas novada Domes deputāts. Celtnieks ar vidējo speciālo izglītību, SIA «Union Asphalttechnik» izpilddirektors. «Bauskas Dzīve» rakstījusi, ka balsojis par Iecavas Domes priekšpagalma dārgajai rekonstrukcijai ņemamo kredītu, kad darbu veicējs bija viņa vadītais uzņēmums. 17. Juris Bogdanovičs (1955), TB/LNNK. LLU ieguvis inženiera izglītību. Kā darbavietu norādījis Latvijas Automobiļu federāciju. Būdams TB/LNNK Rīgas domnieks, 2007. gadā atklāti runājis par viedokļu šķelšanos partijā. Bija to 950 cilvēku vidū, kuri parakstīja aicinājumu uz tautas sapulci «Par tiesisku Latviju! Par godīgu politiku!», kas notika Doma laukumā. 18. Dace Kalniņa (1986), «Visu Latvijai!» Studente, bakalaura grāds dabas zinātnēs.
