Inese Priedīte: «Tagad bērni sēž iekšā un vecāki brīnās, kāpēc bērnam mugura šķība un sirsniņa sāp. Kā var nesāpēt, ja sēž caurām dienām sakumpis pie telefona vai datora!».
Mazais ķipars, sākot bērnudārznieka gaitas, vairāk slimo un dzīvojas pa mājām nekā apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi. Kāpēc tā? Tas ir jautājums, ko paši sev, ģimenes ārstam un bērnudārzam uzdod vecāki. Neizpratni vēl lielāku dara interesantie slimību nosaukumi, piemēram, Koksaki vīruss, Epšteina-Barra vīruss. Kur palikušas parastās vējbakas, cūciņas un masaliņas?
Visas mūsdienu bērnu slimības bijušas arī iepriekš, un nekas jauns mediķiem tas nav. Pediatre ar 40 gadu darba pieredzi Inese Priedīte skaidro, ka mūsdienās slimības izraisa vīrusu infekcijas, nevis bakteriālās infekcijas. «Vīrusu infekcijas ir dažnedažādas, visas nemaz nevar nosaukt. Pat caureju tagad izraisa vīruss, nevis kā kādreiz, kad bija dizentērija un salmoneloze. Bērniem pamatā ir vīrusu infekcijas, pieaugušajiem tas ir nedaudz citādi,» teic I.Priedīte.
Visvairāk bērni slimo, tieši sākot bērnudārza gaitas, apstiprina pediatre. «Visiem vecākiem savā sirdī jāpieņem tas, ka mazie bērnudārzā pirmo gadu slimos daudz. Imunitāte veidojas slimojot. Citādi tā nevar izveidoties. Nav taisnība mammām, kuras saka, ka bērns slimo, jo viņam nav imunitātes. Par iesnām, klepu un temperatūru nevajadzētu briesmīgi satraukties. Tas viss ir jāpārslimo,» pārliecināta I.Priedīte.
Bērniem bērnudārzā jāslimo
Jebkurš no vecākiem vēlas, lai bērns slimotu pēc iespējas mazāk, tādēļ meklē veidus, kā viņu pasargāt. «Ar savu lielo pieredzi varu teikt, ka ļoti svarīga ir rūdīšanās. Brīnumzāļu nav. Jo vairāk bērns būs svaigā gaisā, vasarā peldēsies, staigās basām kājām, skries, lēks un ies mežā, jo ātrāk kļūs stiprāks. Jo vairāk tiks turēts istabā, nebūs iespējas sportot, jo vairāk slimos. Tā ir mana simtprocentīga pārliecība. Zāles neko nedos! Līdzēt var tikai rūdīšana,» saka I.Priedīte. Viņa ir pārliecināta, ka pēc iespējas vairāk jāuzturas laukā neatkarīgi no laika apstākļiem. «Varbūt kādam liksies skarbi, bet ar bērnu jāiet ārā arī tad, ja ir iesnas, klepus un maza temperatūra. Nekas bērnam nenotiek. Vai, nelaižot ārā, kļūst labāk? Nē, tāpat slimos,» teic I.Priedīte. Pediatre arī uzsver – bērni nevēlas un nedzer pietiekamā daudzumā ūdeni. Tieši nepietiekami uzņemtā šķidruma dēļ reizumis mazie nonāk slimnīcā, kur šķidrumu ievada intravenozi.
Vecās jaunā veidolā
Strādājot slimnīcas bērnu nodaļā, pediatre I.Priedīte novērojusi, ka šoruden ļoti daudziem bērniem ir klepus, augsta temperatūra, pneimonija jeb plaušu karsonis, arī vīrusu infekcijas, kam raksturīga caureja un vemšana. «Aktuāla ir herpes vīrusa infekcija, kas ir ļoti lipīga, gluži kā konjuktivīts. Tā ir vīrusa izraisīta infekcija, nevis bakteriāla. Tomēr maldīgs ir uzskats, ka vecākiem šī slimība nepielīp. Jauni vecāki var iegūt daudzas bērnu infekcijas, jo šī vecāku paaudze bērnībā nav izslimojusi minētās vīrusu infekcijas. Arī ar vējbakām bērni slimo. Reti, bet slimo. Vējbakas nav pilnībā izskaustas. Arī Epšteina-Barra vīruss nav nekas jauns, tā ir vecu vecā infekcija. Vien agrāk tā slēpās aiz angīnas un netika ņemtas analīzes tās noteikšanai. Tagad analīzes ņem un infekcija tiek atrasta. Kā saka – kas meklē, tas atrod. Daudzas slimības ir senas un bijušas visos laikos. Tās varbūt vairs nav izplatītas tādā mērā kā kādreiz, bet nekur nepazūd,» stāsta I.Priedīte.
Vējbakas arī vakcinētiem
Pirmsskolas izglītības iestādes medmāsa Ludmila Stricka teic, ka bērni slimo gan ar jaunām un nedzirdētām slimībām, gan ar ierastām. Piemēram, šogad pirmo reizi bērnudārzā bērni slimo ar vīrusa infekciju, kam raksturīga augsta temperatūra un izsitumi. «Ir arī slimības, kuras bērniem ir gadu no gada. Katru rudeni aktuāls ir vēdera vīruss, arī iesnas un klepus. Ja salīdzina situāciju pirms pieciem gadiem, var teikt, ka tagad bērni ar klepu slimo ilgāk – vajadzīgs lielāks laiks, lai izārstētos,» stāsta L.Stricka.
Tomēr maldīgs ir uzskats, ka bērni nesirgst ar vējbakām, masaliņām un cūciņām. «Vējbakas nav izzudušas, un ik gadu ir pāris gadījumu. Turklāt ar vējbakām slimo pat vakcinēti bērni. Piemēram, pagājušajā gadā mūsu bērnudārzā vējbakas bija pieciem vakcinētiem mazuļiem. Jāteic gan, ka vakcinētie tās izslimoja vieglāk. Savukārt ar masaliņām pērn slimoja divi bērni. Pirms trīs gadiem vienam bija epidēmiskais parotīts jeb tā sauktās cūciņas. Trīs gadi – tas nav nemaz tik sen. Kā būs šogad, vēl nezinām, jo nav sācies slimībai raksturīgais laiks,» stāsta L.Stricka.
Bērnudārzā slimības izplatās ātri – ja saslimst viens, ātri vien sāk slimot arī pārējie. Diemžēl ne visi vecāki ir apzinīgi, nereti uz dārziņu tiek vesti sasirguši bērni, tādējādi veicinot slimības tālāku izplatību. «Tā ir cīņa. Esmu runājusi ar vecākiem, bet tas atkārtojas atkal un atkal. Ja bērnam ir šķidra vēdera izeja, pāris dienas vajadzētu padzīvot mājās. Taču tā vietā iedod zāles un ved uz bērnudārzu, bet simptomi neizzūd. Es saprotu, ka vecākiem ir jāstrādā. Ir vecāki, kuri reaģē akūti un sāk ārstēt uzreiz, nevis iekavēti. Tad arī ārstēšanās laiks ir īsāks,» saka L.Stricka.
Šoruden slimo mazāk
Akūts slimošanas laiks vēl nav sācies, teic ģimenes ārste Lidija Jukse. Pērn bērni sākuši slimot agrāk un slimojuši ļoti ilgi – līdz pat šā gada jūnijam. «Citos rudeņos slimoja vairāk, jo temperatūras kontrasti bija lielāki. Šogad agri sāka kurināt un bērni ir samērā veseli. Kādam ir klepus, iesnas, taču tie ir tikai daži gadījumi. Pagājušajā gadā bērnudārzā masveidā slimoja ar vēdera vīrusiem – viena infekcija beidzās, un jau sākās nākamā. Bija arī daudz konjuktivīta gadījumu, kas kādreiz bija pavisam reti. Gadās, ka kāds saslimst arī ar vējbakām, bet pirms dažiem gadiem bija pat garā klepus slimnieks. Pirmsskolas izglītības iestādēs slimības izplatās ātri, savukārt skolas vecuma bērni ir veselīgāki un slimo mazāk,» saka L.Jukse.
Tomēr nemaz tik veseli mūsdienu bērni nav, un kā galvenās problēmas L.Jukse min stājas nepilnības un nepilnvērtīgu uzturu. «Runāju ar kādu pavāri, kura atzina, ka bērni ir ļoti izvēlīgi un visu nemaz neēd. Visticamāk, ēd tikai to, ko mājās dod. Vajadzētu ēst pilnvērtīgāk, nevis tikai saldumus. Otrkārt, aktīvi jādarbojas arī pēc mācību stundām, nevis laiks jāpavada pie televizora. Augumā maziem bērniem vajadzētu polivitamīnu kursu,» iesaka ģimenes ārste.
Trūkst svaiga gaisa un kustību
Mūsdienu bērnu veselības stāvoklis ir daudz sliktāks nekā bērniem pirms vairākiem gadiem. Bērnudārza medmāsa ar 17 gadu pieredzi atzīst – bērniem ir vāja imunitāte. «Turklāt nepamatoti bieži tiek dotas zāles. Es kā mediķe uzskatu, ka vispirms jāmēģina ārstēties ar dabiskām metodēm un medikamenti jādod vien galējas nepieciešamības gadījumā. Jā, ar dabiskām metodēm ārstējot, efekts nav tūlītējs un ārstēšanās prasa ilgāku laiku. Otrkārt, bērniem trūkst fizisku aktivitāšu un svaiga gaisa. Viņi protestē, ja liek ģērbties un iet ārā. Ir vēl kāda nianse – ne visus bērnus vecāki saģērbj atbilstoši laika apstākļiem,» saka L.Stricka. Ir vecāki, kuri rīkojas pavisam pretēji: ģērbj mazos pārāk biezās drēbēs, pašā rudens sākumā kājās ziemas zābaki un mugurā bieza virsjaka. «Nav nepiemērotu laika apstākļu, bet ir nepiemērots apģērbs. Gribu aicināt vecākus ģērbt bērnus atbilstoši laika apstākļiem. Pastaigāties vajag doties neatkarīgi no tā, kāds laiks ir ārā,» atgādina medmāsa.
Arī I.Priedīte atzīst, ka bērniem trūkst svaiga gaisa un fizisku aktivitāšu, tāpēc veselība ir trauslāka. «Cilvēkiem trūkst dzīves gudrības, ko vajag un nevajag darīt, vien domā – ar mani tas nekad nenotiks. It sevišķi jauni cilvēki dzīvo uz riska robežas. Ja padomātu, varētu ļoti daudz darīt savas veselības labā. Tikai negribas, jo cilvēks pēc dabas ir slinks. Vecākiem vajadzētu paskaitīt, cik daudz kopā ar bērniem ir būts svaigā gaisā. Konkrēti – cik stundas. Nedrīkst atrunāties ar aizņemtību darbā, visos laikos cilvēki ir ļoti smagi strādājuši. Taču tagad bērni sēž iekšā un vecāki brīnās, kāpēc bērnam mugura šķība un sirsniņa sāp. Kā var nesāpēt, ja sēž caurām dienām sakumpis pie telefona vai datora! Visas vainas sākas agrāk. Tomēr gribas ticēt, ka cilvēki kļūs prātīgāki. Sapratīs, ka bez naudas un tehnoloģijām ir arī cita dzīve. Iemācīsies cits ar citu sarunāties,» pārliecināta I.Priedīte.
◆ Augsta temperatūra un pūslīšveidīgas pumpas ir šobrīd aktuālā herpes vīrusa pazīmes. Izskats ir ļoti līdzīgs vējbakām, vienīgā atšķirība – vējbakas sākas no ausīm un galvas un nekad nav uz plaukstām, bet šis vīruss ir uz plaukstām un pēdām.
◆ Epšteina-Barra vīrusa pirmās pazīmes ir iekaisums, sāpes kaklā un palielināti limfmezgli. Var būt paaugstināta ķermeņa temperatūra. Daļai inficēto šīs slimības pazīmes mēdz būt vāji izteiktas un paliek pat nepamanītas, taču, ja ir novājināta imunitāte, var būt limfomas risks, palielināties liesa vai aknas un parādīties novirzes aknu funkcionālajos testos.
◆ Koksaki vīruss pārsvarā izraisa vieglas formas saslimšanas – temperatūru, izsitumus, herpes, angīnas un mutes un nagu sērgas simptomus.
www.slimibas.lv
