Jau rakstījām, ka pagājušajā nedēļā akciju sabiedrības «Latvijas keramika» produkcija tika rādīta norvēģiem.
Jau rakstījām, ka pagājušajā nedēļā akciju sabiedrības «Latvijas keramika» produkcija tika rādīta norvēģiem. Tagad uzņēmuma pārstāve viceprezidente Vizma Tumšā no izstādes ir atgriezusies un komentē ziemeļzemē piedzīvoto.
Latvijas dienu izstādē «Expo Latvija» Norvēģijā, kas bija sarīkota Oslo, ar saviem ražojumiem piedalījās 17 Latvijas uzņēmumu, tostarp arī pazīstamie «Dzintars», «Lauma», Valmieras Stikla šķiedras rūpnīca, Brocēnu Keramika un citi. Jelgavu pārstāvējām mēs un «Larelini». Uzreiz pateikšu, ka izstādes laiks un vieta nebija no veiksmīgākajiem. Norvēģijā sabiedriskās aktivitātes jau ir pierimušas Ziemassvētku gaidās, tādēļ izstāžu zāli, kas atrodas ārpus Oslo, apmeklēja mazāk interesentu, nekā varējām gaidīt. Taču tas nenozīmē, ka mājās atgriezāmies neko neguvuši: vēl līdz Ziemassvētkiem mēs saņemsim ievērojamus norvēģu pasūtījumus. Galvenokārt viņi pieprasa mūsu ražotās vāzes, puķupodus un galda traukus. Ieguvums ir arī pārliecība, ka mūsu produkcija ir konkurētspējīga gan ar savu kvalitāti, gan dizainu. Un, tā teikt, trešais zaķis, kam esam trāpījuši, ir «Latvijas keramikas» vārda skandēšana. Rietumniekiem piemīt kāre iegādāties tikai labas un pazīstamas firmas preci. Vācu porcelāns, angļu, dāņu ar simtgadēs spodrinātu marku… Mums pat vēl nav ko spodrināt krūzītei apakša bez firmas zīmītes. Un tomēr mēs neesam gluži sveši. Pateicoties sadarbības partnerim dāņu vairumtirdzniecības firmai «Ove Larsens» , mūsu ražojumi jau ir izgājuši Skandināvijas tirgū. Gadus sešus puķupodus no mums pērk neliela firmiņa no Trondheimas Norvēģijas ziemeļos. Pavisam nesen pirms ne-dēļas uz Norvēģiju aizgāja liels galda trauku sūtījums. Pastāvīgi mēs saņemam uzaicinājumus uz izstādēm Krievijā, kur mūsu produkciju pazīst vēl no Savienības laikiem. Nesen uz turieni aizgāja liels plaša sortimenta preču sūtījums. Tas bija jau otrais kopš uzņēmuma privatizācijas.
Latvijas ražojumu izstāde Oslo bija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pirmais mēģinājums iekarot rietumu tirgu. Un, kā sacīja Latvijas vēstnieks Norvēģijā Valdis Krastiņš, doties tieši bagātās Norvēģijas tirgū ir liela drosme un panākums.
Izstāžu zālē Latvijas uzņēmumiem stendi nebija sevišķi lieli seši līdz deviņi kvadrātmetri. Lielākus iekārtot neļauj uzņēmēju trūcīgās finanses. Izstāžu rīkošana vispār ir ārkārtīgi dārga lieta, tāpēc ne jau katrs, kam ir tāda vēlēšanās, tajās tiek. Mazliet cerīgas notis gan ir «pasviedis» Guntars Krasts, savulaik solīdams, ka valdība palīdzēs vietējiem rūpniekiem iziet rietumu tirgos. Mēs tādēļ drusciņ ceram, ka valdība varētu segt arī daļu šīs izstādes izdevumu.
Vakar «Skonto» izstāžu zālē sākās Ziemassvētku gadatirgus, kur mēs piedalāmies kā ražotāji un arī paši esam savas produkcijas realizētāji. Līdz ar to mēs izrādām un realizējam savu preci, kā arī izzinām pieprasījumu pēc tās.
Vispār es gribu teikt, ka mūsu uzņēmums attīstās un pamazām atjauninās. Kolektīvā ienāk jauni ļaudis. Viņi zina, kas ir mārketings un menedžments, īsteno stratēģiskos plānus, ieviešot jaunas tehnoloģijas un meklējot jaunus kontaktus, kā arī jaunus noieta tirgus. Mūsu uzņēmumā un abās filiālēs Kuldīgā un Rēzeknē ar darbu nodrošinām 422 cilvēkus. Tas taču nav maz. Un ir taču arī pārliecība par uzņēmuma augsmi.
