Vakar rajona Padomes zālē notika 1991.gada barikāžu dalībnieku atmiņu sarīkojums, kura gaitā apbalvojumus saņēma 30 cīnītāju no četriem pagastiem – Lielplatones, Valgundes, Vilces un Elejas.
Vakar rajona Padomes zālē notika 1991.gada barikāžu dalībnieku atmiņu sarīkojums, kura gaitā apbalvojumus saņēma 30 cīnītāju no četriem pagastiem – Lielplatones, Valgundes, Vilces un Elejas.
Atklājot sarīkojumu, rajona Padomes priekšsēdētājs Daumants Olte 1991. gada barikāžu cīņas salīdzināja ar 1917.gada cīņām par Latvijas neatkarību Tad latviešu strēlnieki brīvību izcīnīja ieročiem rokās, bet to vīru, kuri cīnījās uz barikādēm, vienīgie ieroči bija viņu karstās sirdis un ticība savai valstij.
–-Tāpat kā mēs katru gadu pieminam Ziemassvētku kaujas Tīreļpurvā, vajag atcerēties arī barikāžu laiku, lai neaizmirstu, ko nozīmē tautas neatkarība. Kaut arī pašreiz mēs nedzīvojam tā, kā jūs to sapņojāt, sēdēdami pie ugunskuriem, arī šobrīd tautai visvairāk nepieciešama vienotība, nevis šķelšanās, – D.Olte barikāžu dalībniekiem vēlēja spēku, veselību un atrast savu vietu dzīvē.
Barikāžu dalībniekiem no Jelgavas pateicās 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta atklātā fonda prezidents Renārs Zaļais. Šī sabiedriskā organizācija tika dibināta pēc to bijušo Bauskas milicijas darbinieku ierosmes, kuri piedalījās Iekšlietu Ministrijas aizstāvēšanā. Tās darbības mērķis nav tikai piemiņas zīmju pasniegšana, bet arī tā laika atmiņu saglabāšana, jo diemžēl mūsu valstī ir spēki, kuri vēlas šos notikumus aizmirst. Arī skolu vēstures mācību grāmatās par barikāžu laiku var atrast informāciju tikai trīs teikumu vai puslappuses apjomā. Tāpēc, kā uzsvēra fonda prezidents, par šo mūsu valsts vēstures posmu vairāk ir jāstāsta jaunatnei, kas ir atsaucīga klausītāja.
Pasniedzot piemiņas zīmes, R.Zaļais atgādināja, ka tas nav apbalvojums, bet vienkārši pateicība cilvēkiem par viņu drosmi. Fonda prezidents izteica cerību, ka ar deputātu atbalstu šī piemiņas zīme varētu arī kļūt par valstiski atzītu apbalvojumu.
Skaudrās un ļoti dārgās atmiņās ar klātesošajiem dalījās Astrīda Kroģere, tolaik bijusī rajona Padomes priekšsēdētāja, kura atradās notikumu epicentrā. Divu stundu laikā apzvanot visus pagastus, tika noorganizētas 125 vienības, kuras devās aizstāvēt Rīgu.
– Mēs bijām pirmie Latvijā, kuri ieradās tik lielā skaitā. Neviens neteica: es nebraukšu. Tie, kuri nevarēja aizbraukt, palīdzēja ar pārtiku, nomainīja uz barikādēm esošos. Simtiem, tūkstošiem cilvēku ar autobusiem brauca aizstāvēt Latviju.
Kroģeres kundze izteica cerību, ka uz barikāžu atceres desmito gadadienu sanāks kopā desmitiem un simtiem cilvēku un atkal tiks iedegti atmiņu ugunskuri.
Elejas pagasta Padomes priekšsēdētājs Leonīds Koindži-Ogli, uzrunājot savus cīņu biedrus, atzina, ka barikāžu laika paaudze ir laimīga, jo piedzīvoja tādu vienotības, ideālistisku sapņu laiku, kāda vairs nav.
– Ar šodienas acīm raugoties, briesmas nemaz nebija tik mazas. Dievs mums stāvēja klāt, ka iztikām bez lieliem upuriem. Tagad būtu jāturpina visu barikāžu dalībnieku apzināšana.
