Aptuveni divi miljoni latu – tādu summu Roberta Ķīļa vadītā Izglītības un zinātnes ministrija paredzējusi novirzīt karjeras konsultācijām izglītības iestādēs, lai jauniešiem palīdzētu izvēlēties nākotnes profesiju. Mūsu puses pedagogi un nodarbinātības speciālisti to vērtē atzinīgi – vēl joprojām ir daudz 9. un 12. klašu skolēnu, kuri nezina, par ko dzīvē kļūt. Tas savukārt draud ar drīzu nokļūšanu bezdarbnieku rindās.
«Mans tētis ir ārsts. Mamma – medmāsiņa. Tāpēc līdz pat 10. klasei biju pilnībā pārliecināta, ka arī es būšu mediķe. Taču, aizpildot karjeras testus, atklājās, ka man piemērotāka vadīšana. Tas bija milzīgs pārsteigums. Sāku par to domāt un sapratu, ka man tiešām patīk plānot un organizēt. Tāpēc stāšos Rīgas Biznesa skolā,» savu karjeras izvēli atklāj Jelgavas 4. vidusskolas 12. klases skolniece Renāte Bergmane.Daudzi nezina, par ko kļūtArī Renātes skolasbiedres Elizabete Pavlovska un Kintija Ozola jau skaidri zina, par ko dzīvē gribētu kļūt. Elizabete savu profesionālo ikdienu vēlas saistīt ar kultūras jomu, uz to pamudinājusi viņas ģimene. Meitenes tētis ir režisors, profesija zināma «no iekšienes», un arī karjeras izvēles testi apstiprinājuši, ka Elizabete dodas pareizajā virzienā. Savukārt Kintija nolēmusi kļūt par vēstures skolotāju. Taču, lai arī mācību gads strauji tuvojas noslēgumam, deviņi no 41 Jelgavas 4. vidusskolas topošā absolventa aptaujas anketā par karjeras izvēli ierakstījuši «nezinu». 9. klašu grupā no 71 skolēna izvēli nav izdarījuši 17.Audzinātāji nav profesionāli konsultantiIzglītības iestādes direktora vietniece audzināšanas darbā Sanita Baltiņa stāsta, ka patlaban karjeras konsultēšanas darbs skolā pamatā ir uz klašu audzinātāju pleciem. Stundu plānā atvēlēts laiks, lai ar jauniešiem runātu par šīm tēmām, ko katrs pedagogs cenšas darīt saskaņā ar savu izpratni. Labāk veicas tiem, kuri savulaik piedalījušies Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā «Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā». Tā laikā notikušas mācības, kā arī izglītības iestādes ieguvušas dažādus materiālus. Jelgavas 4. vidusskola sadarbojas arī ar kādu karjeras konsultāciju biroju Rīgā. Taču ar to nepietiek, lai jauniešus ievirzītu viņiem vispiemērotākajā profesijā.«Klašu audzinātāji tomēr nav profesionāli karjeras konsultanti. Tāpēc tā ir laba ideja ieviest šo pakalpojumu skolā. Tāda ir arī ārzemju pieredze – karjeras konsultants darbojas kā atbalsta personāls, kurš prot pētīt skolēnus un ieteikt viņiem vislabāko,» vērtē S.Baltiņa.Internets var maldinātIdeju atbalsta arī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiāles karjeras konsultante Marika Matvejeva. Līdz apvienošanai ar NVA viņa darbojusies Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūrā.«Sākumā nodarbinātības aģentūrā strādājām arī ar skolēniem. Taču patlaban konsultējam pamatā bezdarbniekus. Redzam, ka daudziem ir nepabeigta izglītība. Tāpēc, lai jaunieši nenonāktu pie mums, būtu ļoti labi, ka arī skolā strādātu karjeras konsultants,» pārliecināta M.Matvejeva. Viņa min, ka katrā izglītības iestādē konsultants nav obligāts. Varētu organizēt tādu kā centru, kura speciālisti apkalpotu vairākas skolas. Taču palīdzībai noteikti vajadzētu būt profesionālai.«Karjeras testu iespējams aizpildīt arī internetā. Taču neprecīza interpretācija var aizvest uz nepareizā ceļa. Ar jaunieti jāveido ilgstoša saruna, jo pastāv daudz ārēju apstākļu, kas ietekmē karjeras izvēli. Ar vēlmi apgūt konkrētu profesiju vien nepietiek,» norāda karjeras konsultante.Interese par studijām pietiekama Kopš 2007. gada šo kvalifikāciju iespējams iegūt Latvijas Lauksaimniecības universitātes maģistra studiju programmā «Karjeras konsultants», kas vēl piecās augstskolās Latvijā tapusi ar ESF atbalstu. LLU Studiju daļas galvenā speciāliste Rasma Veinberga stāsta – kaut arī budžeta vietas šo gadu laikā samazinājušās pat uz pusi (2007. gadā uzņemti 47 studenti (17 budžeta vietas), pērn – desmit studenti (astoņas budžeta vietas), interese par programmu ir pietiekama un jārīko konkurss. Jāpiebilst, ka projekts, kura laikā izstrādāta un licencēta šī studiju programma, kā arī skolas ieguvušas informatīvus materiālus, risinājās no 2005. līdz 2008. gadam. Tā izmaksas – 1,6 miljoni latu.
