Abām savienībām ir zināma līdzība: Padomju Savienībā bija 15 republiku, Eiropas Savienībā ir 15 dalībvalstu.
Abām savienībām ir zināma līdzība: Padomju Savienībā bija 15 republiku, Eiropas Savienībā ir 15 dalībvalstu. Abas pastāvējušas vismaz 50 gadu (PSRS mūžs bija 69 gadi, ES pastāv 52 gadus). Abu veidojumu sastāvdaļas apjoztas ar ārējo robežu, ir centrālais budžets, ekonomiskos jautājumus izlemj centrā, ir vienota valūta, kā arī centrālā banka, karogā ir dzeltena zvaigznīte. Tomēr līdztekus karoga krāsai atšķirību ir daudz vairāk nekā kopīgā.
1. Iestāšanās
Latvijas pievienošana PSRS 1940. gadā bija militāra okupācija, kurai sekoja dekoratīvs Augstākās padomes lēmums. Iestāšanās ES ir dalībvalstu tautu izvēle, ko pauž vai nu ar vēlēta parlamenta lēmumu, vai arī tā ir izteikta visas tautas nobalsošanā. Iestāšanās ES notiek brīvprātīgi, pamatojoties uz tautas nobalsošanas rezultātiem, turklāt pastāv nosacījumi, kas ļauj vairāku gadu gaitā pirms iestāšanās novērtēt dalības ieguvumus un riskus.
2. Izstāšanās
PSRS Konstitūcijā bija paredzēta izstāšanās iespēja, taču izstāties nevarēja. Turpretim ES pamatlīgumos nav paredzēta izstāšanās iespēja, taču izstāties var (Grenlande izstājās 1985. gadā). ES balstās uz brīvprātības un demokrātijas principiem, tādēļ, ja kādas valsts pilsoņu vairākums izlemtu, ka dalība ES kaitē viņu interesēm, nekas nedrīkstētu viņus aizkavēt to pamest. ES Konvents ierosinājis ES konstitucionālajā līgumā iekļaut pantu par dalībvalstu brīvprātīgu izstāšanos.
3. Simboli
Atšķiras karoga krāsa. Būtiskākā atšķirība izpaužas galvenā simbola zvaigznes izmantošanā. PSRS karogā bija viena zvaigzne un proletariāta diktatūru simbolizējošais āmurs un sirpis. Turklāt katras bijušās PSRS republikas karogā bija jāiekļauj šie simboli. ES ir viens zili zvaigžņotais karogs, kas simbolizē nevis varu, bet pilnību un harmoniju – 12 apustuļu, 12 stundu dienā un 12 – naktī, 12 mēnešu gadā un 12 zodiaka zīmju. Katras dalībvalsts karogā nav nekādas vienojošas zīmes.
Svētku dienās PSRS iekārtas laikā pie visām ēkām līdzās republikas karogam bija jāizkar arī PSRS karogs. ES neprasa ES karogu lietot valsts svētkos līdztekus valsts karogam.
4. Savienība
Kaut abu veidojumu nosaukumā ir vārds «savienība», PSRS bija federācija, bet ES ir konfederācija. Tas nozīmē, ka ES dalībvalstis saglabā savu suverenitāti, pastāvīgos valsts varas institūtus, tiesu sistēmu un likumdošanu. Turpretim federācijā suverenitāte pieder centrālajai valsts varai, kā tas ir ASV un Krievijā.
5. Galvaspilsēta
PSRS bija viena galvaspilsēta, bet ES tādas nav, vadošās institūcijas atrodas Briselē, Strasbūrā un Luksemburgā, bet dažādās aģentūras – katrā dalībvalstī.
6. Valoda
PSRS bija viena oficiālā valoda – krievu valoda. ES nav oficiālās valodas, ES pieņem un respektē visu dalībvalstu valodas, tās ir oficiālās ES valodas un tiek izmantotas institūciju darbā.
7. Nauda
Visām PSRS republikām bija viena valūta – rublis. Pašreizējām 15 ES dalībvalstīm ir iespēja, vai nu saglabāt savu nacionālo valūtu vai pieņemt vienoto valūtu – eiro. Lielbritānija, Dānija un Zviedrija izvēlējās saglabāt savu valūtu, pārējās dalībvalstis pievienojās eirozonai. Tiesa, jaunajām dalībvalstīm referendumā, kurā balsos par pievienošanos ES, jālemj arī par pievienošanos eirozonai.
8. Nodokļi
PSRS bija viena nodokļu sistēma, nodokļus iekasēja centrālajā budžetā. ES katrai valstij ir sava nodokļu sistēma, savs budžets, nodokļus iekasē katra nacionālā valsts. Ikviena valsts veic noteiktas iemaksas ES budžetā, kas nedrīkst būt lielākas par 1,27% no iekšzemes kopprodukta, bet faktiski tās nepārsniedz 1,04%.
9. Sociālie jautājumi
PSRS sociālos jautājumus lēma centralizēti un iedzīvotājiem deva vienādas sociālās garantijas neatkarīgi no tā, cik savienotā republika vai cilvēks bija iemaksājis centrālajā budžetā (izņēmums bija CK nomenklatūras pensionāri). ES sociālie jautājumi paliek katras dalībvalsts pārziņā un risināmi atkarībā no tās iespējām. Latvijai kā trūcīgākajai valstij šī patstāvība ES sastāvā būtu vissāpīgākā.
10. Karaspēks
PSRS bija vienoti bruņotie spēki un nebija iedomājami kādi republikas pakļautībā esoši militārie formējumi. ES neapvieno un nekomandē valstu nacionālās armijas. Vienīgais izņēmums: ES veido 60 000 vīru lielu ātrās reaģēšanas karaspēku krīzes situācijām, tas nodarbotos ar miera uzturēšanu politiski nestabilajos reģionos. Arī to veido no nacionālo valstu armiju daļām, un ES spēku atrašanās kādā dalībvalstī bez tās parlamenta piekrišanas nav iespējama.
11. Tiesībaizsardzības institūcijas
PSRS bija vienota milicija un centrālajai varai pakļauta tiesa un prokuratūra. ES katrai valstij ir savas tiesībaizsardzības institūcijas: policija, tiesu sistēma. Eiropols sadarbībā ar nacionālo valstu policiju galvenokārt apkaro smagus starptautiskus noziegumus.
12. Robežas
Kā bijušās PSRS, tā ES pazīme ir kopīga ārējā robeža, taču ES robežas katrā nacionālajā valstī apsargā tās robežsardze, bet PSRS tās sargāja Valsts drošības komitejai pakļauts karaspēks.
13. Ekonomika
PSRS bija centralizēta plānveida ekonomika, stingra kapitāla, darbaspēka, preču un pakalpojumu kustības kontrole. ES vienotā ekonomiskā telpa funkcionē pēc tirgus ekonomikas principiem. ES panākusi brīvu kapitāla, darbaspēka, preču un pakalpojumu kustību, vadošais ekonomikas dzinulis ES ir konkurence.
14. Īpašums
Zeme un ražošanas līdzekļi PSRS bija valsts īpašums, kas skaitījās «visas tautas īpašums», bet faktiski to pārvaldīja komunistiskās partijas nomenklatūra. Turpretim ES ekonomikas attīstība balstās uz iniciatīvu un privātīpašumu.
15. Ideoloģija, valsts iekārta
PSRS bija raksturīga totalitāra valsts ar komunisma ideoloģiju, visās republikās tika izveidota identiska valsts iekārta. Republikās pastāvēja formāls parlamentārisms. PSRS demokrātija bija dekoratīva – Augstākā padome tika ievēlēta pēc vienpartijas saraksta. ES valda demokrātija, liberālisms, katra valsts pati veido savu valsts iekārtu. ES ir valstis, kurās pastāv konstitucionāla monarhija, prezidentālas un parlamentāras republikas. ES parlamentā tiek ievēlēti dažādu partiju pārstāvji, arī to, kuras vēršas pret pašu ES ideju. Turklāt ES augstākās lēmējinstitūcijas vadību ik pēc sešiem mēnešiem pārņem kāda dalībvalsts, tātad arī Latvija pusgadu vadīs ES.
16. Iespēja ietekmēt lēmumu
ES pārvaldē būtisku jautājumu lemšanā ikvienai dalībvalstij ir veto tiesības, un visi jautājumi tiek izlemti vienojoties. Turpretim PSRS ar savienoto republiku interesēm varēja nerēķināties.
17. Subsidiaritāte
Subsidiaritātes princips regulē kompetenču sadalījumu starp centru un dalībvalstīm. ES lemj vienīgi tad, ja dalībvalstis saviem spēkiem nespēj pilnībā sasniegt izvirzītos mērķus. Turpretim Padomju Savienība republiku līmenī iespēju lemt atstāja tikai mazāk nozīmīgos jautājumus.
18. Cilvēka pamattiesības
PSRS tika ierobežota vārda brīvība, iespējas brīvi pārvietoties, pastāvēja cenzūra un represīvais mehānisms vārda brīvības apspiešanai, bija aizliegts izdot citādus uzskatus paudošus laikrakstus. ES ir iespēja brīvi paust viedokli.
19. Sabiedrība
PSRS visas sabiedriskās organizācijas vadīja Komunistiskā partija. Nepieļaujama bija cilvēku brīva pulcēšanās organizācijās, kas pauda citādus uzskatus. Piketi un streiki netika pieļauti. ES pastāv ne tikai pulcēšanās brīvība, bet pilsoniskas sabiedrības attīstība (pilsoņu iesaistīšana pārvaldē un sabiedriskajā dzīvē) tiek veicināta.
20. Intereses
PSRS plānveida ražošana bija vērsta uz iedzīvotāju elementāro vajadzību apmierināšanu, nedomājot par sekām ilgākā laikā. ES politika vērsta uz tās iedzīvotāju – patērētāju interešu aizstāvēšanu. Tieši patērētāju veselības saglabāšanas nolūkā ir noteikti pārtikas un vides standarti. ES politikā tiek noteiktas zemākas cenas precēm, atvērtas robežas, ļauts izpausties brīvai konkurencei, kā arī novērsts uzņēmumu monopolstāvoklis.
Atšķirības meklēja Ivars Bušmanis un Sandra Eglīte,Saeimas ESIC
