Agnese Leiburga
«Man šķiet, ka ar aktīvu iesaistīšanos un praktiskiem pasākumiem ir izdevies pašvaldību un apkārtējos iedzīvotājus pietuvināt Eiropai un Eiropu mums. Esam kā Eiropas Savienības vēstniecība Jelgavā,» sarunā ar «Ziņām», stāstot par desmit gados paveikto, atzīst «Europe Direct» informācijas centra Jelgavā vadītāja Tabita Šķerberga.
– Cik sen Jelgavā «Europe Direct» informācijas centrs darbojas?
Kopš 2005. gada. Faktiski centra pastāvēšana sadalāma trīs lielākos posmos. Pirmajos gados, Latvija nesen bija iestājusies Eiropas Savienībā (ES), mēs vairāk strādājām informācijas izplatīšanas jomā. Centāmies izglītot cilvēkus par dažādām institūcijām, valstīm, projektiem ES. Arī pašlaik saglabājas informēšanas funkcija, bet vairs ne tik izteikti kā tolaik.
– Kas ir «Europe Direct»?
«Europe Direct» ir Eiropas Komisijas informācijas centru tīkls, kas darbojas visās ES dalībvalstīs, lai sniegtu bezmaksas informāciju ikvienam iedzīvotājam par ES darbības jomām, kā arī aicinātu iesaistīties tajā notiekošajos procesos un izmantot iespējas, ko sniedz dalība ES. Savukārt Eiropas Komisijai ar informācijas centru palīdzību ir iespēja uzzināt, ko par ES zina un domā iedzīvotāji reģionos.
– Cik šādu centru ir?
Latvijā ir deviņi «Europe Direct» informācijas centri – Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Rēzeknē, Valmierā un Gulbenē. Divi no tiem – Jelgavā un Rēzeknē – ir pašvaldībās, pārējie – bibliotēkās un Tirdzniecības un rūpniecības kamerās. Centri izveidoti tā, lai būtu pārklāta visa Latvijas teritorija.
– No kā atkarīgs, kur šie centri atrodas?
To izvēlas Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā. Kad iesniegts projekts par informācijas centra izveidi, viņi izvērtē, vai to atbalstīt.
– Kāpēc Jelgavā centrs ir pašvaldībā?
Tas tolaik bija gudrs novada pašvaldības lēmums šajā projektā iesaistīties. Centru izveidoja Jelgavas rajona Padome ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu. Sākuma periodā, protams, bija meklējumi, kā labāk un efektīvāk strādāt. Daudz strādājām ar jaunatni, skolām, LLU studentiem, jo viņi bija ļoti atvērti dažādām aktivitātēm. Latvija nesen bija iestājusies ES, un bija ļoti daudz informatīvo materiālu par savienību un tās dalībvalstīm.
– Pieminējāt, ka «Europe Direct» centra pastāvēšana iedalāma vairākos posmos.
Pirmais posms bija no 2005. līdz 2008. gadam, kad, kā sacīju, strādājām, lai informētu sabiedrību. Otrais posms – no 2009. līdz 2012. gadam. Tas vairāk bija izvērtēšanas laiks, kad bija jāsaprot, vai pašvaldībai arī turpmāk vajag iesaistīties šajā projektā, vai centrs vispār ir nepieciešams. Tas bija arī reģionālās reformas laiks, un bija mazliet dilemma, vai un kā strādāt turpmāk. Savukārt pēc tam, tuvojoties trešajam periodam – no 2013. līdz 2017. gadam –, jau vairs nebija šaubu, ka iesāktais jāturpina.
Jelgavas pašvaldība ir viena no retajām, kas visos trijos posmos ieguvusi atbalstu informācijas centram. Bija arī tādi ES informācijas punkti, kas tālāku finansējumu neieguva.
– Katrā periodā jāiesniedz jauns iesniegums, lai turpinātu centra darbību?
Jā, katrā ciklā jāraksta centra darbības pamatojums. Nevis vienkārši jāuzskaita, kā mēs rīkosim dažādus pasākumus, bet ciešā saistībā ar Eiropas Komisijas komunikācijas prioritātēm un aktualitātēm Latvijā kā vienā no dalībvalstīm.
«Europe Direct» informācijas centram ir lielas iespējas ar informāciju sasniegt sabiedrību. Izveidojusies laba sadarbība ar vietējiem novada iedzīvotājiem, bibliotēkām, skolām, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, nevalstiskajām organizācijām.
– Cik plaša ir teritorija, ko «Europe Direct» informācijas centrs Jelgavā aptver?
Zemgalē mēs esam vienīgie. Savos projektos esam sadarbojušies arī ar Bauskas un Dobeles novadu iedzīvotājiem, bet pārsvarā tomēr strādājam Jelgavā un novadā.
Katrai vietai, kurā atrodas «Europe Direct» centri, ir savas priekšrocības. Centros, kas darbojas bibliotēkās, pluss ir apmeklētāju plūsma – tur ik dienas nāk daudz cilvēku. Uz pašvaldību iedzīvotāji parasti dodas noteiktos gadījumos, piemēram, kārtot kādus dokumentus, bet mums savukārt ir iespējama plaša sadarbība ar dažādām iestādēm, pagastu pārvaldēm un vietējiem iedzīvotājiem. Tirdzniecības un rūpniecības kameras mērķa grupa ir uzņēmēji.
– Kā notiek sadarbība ar iedzīvotājiem, vai viņiem kaut ko izsaka «Europe Direct» informācijas centrs?
Gadu gaitā esam centušies un arī atraduši praktiskākus veidus, kā sabiedrību informēt un iesaistīt ES norisēs. Mēs daudz strādājam ar novada iedzīvotājiem, un tie ir lauku cilvēki, kam vislabāk patīk praktiskas lietas. Piemēram, jau piekto gadu aprīļa beigās organizējam koku stādīšanas akciju, kas skolēniem ļoti patīk. Vienlaicīgi cenšamies šajos pasākumos bērnus iepazīstināt ar bioloģisko daudzveidību, iemācīt kaut ko noderīgu un praktisku. Var jau stāstīt par klimata pārmaiņām, CO2 izmešiem, tomēr tas ikdienā nešķiet būtiski, bet, ja viņš iestāda koku, tad arī pats aizdomājas par šiem jautājumiem. Tas ļauj vairāk saprast globālas lietas caur vietējo prizmu.
– Iedzīvojušās arī upju tīrīšanas talkas, kuru organizēšanā piedalāties.
Jā, tā izveidojusies par ļoti labu tradīciju un apliecina «Europe Direct» centra un pašvaldības veiksmīgo sadarbību, jo tā ļauj piesaistīt aktivitātēm dažādas iedzīvotāju grupas. Upju tīrīšanas talkas novadā sākām cita projekta īstenošanas laikā. Toreiz uzaicinājām kā lektoru uzstāties hidrobiologu Andri Urtānu, un tā aizsākās mūsu sadarbība. Mēs saprotam, ka tie simts metri, ko iztīrām kādā upē, globāli neko nemaina, bet tie palīdz mainīt mūsu un sabiedrības domāšanu un uztveri. Pavasarī organizēsim informatīvu semināru pašvaldības pārstāvjiem un interesentiem, ko upju tīrīšanas labā var darīt regulāri, ne tikai kampaņveidā.
– Kādās aktivitātēs vēl iesaistāties?
Neesam atmetuši arī informatīvo funkciju, arvien braucam uz skolām un stāstām par dažādām tēmām. Eiropas dienā parasti runājam par valstu dažādību, kas ir ļoti interesanta tēma. Daudz strādājam ar novada senioriem, organizējam un atbalstām viņu aktivitātes. Jau daudzus gadus organizējam Ziemassvētku pasākumu un apbalvojam aktīvākos seniorus. ES katram gadam ir sava tematika – ir bijis senioriem veltīts gads, brīvprātīgā darba un Eiropas pilsoņu gads, un tas palīdz iesaistīt plašu interesentu loku, turklāt ir vienojoši visām ES valstīm.
2015. gads ir veltīts attīstības sadarbības tēmai, kas vairāk vērsta uz Eiropas palīdzību trešās pasaules valstīm. Formulējums varbūt sabiedrībai nav pārāk pazīstams, bet centīsimies, kā ierasts, piemeklēt kādu praktiskāku aspektu. Patiesībā jau esam to izdarījuši, aicinot stāstīt par šo tēmu tos, kas ir bijuši brīvprātīgā darbā ārpus ES. Nesen Jelgavas novadā viesojās ukraiņu bērnu grupa, kuriem organizējām vizīti Eiropas mājā. Šis gads Latvijai nozīmīgs arī kā ES Padomes prezidējošai valstij.
– Cik sen strādājat «Europe Direct» informācijas centrā?
2006. gadā sāku Jelgavas novada pašvaldībā strādāt kā tūrisma speciālists, bet drīz vien līdztekus iesaistījos arī centra darbībā.
– Vai iedzīvotājiem ir skaidrs, kas ir «Europe Direct» centrā strādājošie un kur rodas finansējums?
Tiesa, pat, ja cilvēki ir dzirdējuši par «Europe Direct», ne vienmēr ir skaidrs, kā tas viss tapis, no kurienes nāk finansējums. Ja centrs atrodas bibliotēkā, tad aktivitātes īsteno tās darbinieki, ja pašvaldībā, kā pie mums, tad tajā strādājošie, mūsu gadījumā – Attīstības nodaļas speciālisti.
Centrs ir viens no pašvaldības projektiem, tikai ļoti ilglaicīgs, stabils. Tā finansējums līdzvērtīgās daļās nodrošina Eiropas Komisija un Jelgavas novada pašvaldība kā uzturošā iestāde. Pirmajā periodā uz projektu par informācijas centriem Latvijā bija pieteikušās arī dažas nevalstiskās organizācijas, bet tieši finansējuma dēļ vēlāk vairs nepretendēja uz darba turpināšanu, jo nevarēja nodrošināt līdzfinansējumu.
– Vai finansējums visās pilsētās ir vienāds?
Nē, minimums ir 12 000 eiro gadā no Eiropas Komisijas ar tikpat lielu līdzfinansējumu no uzturošās iestādes. Lielākais – 20 000 eiro.
– Kā desmit gadu laikā mainījusies sabiedrības informētība par jūsu centru?
Ļoti mainījusies, atpazīstamība ir krietni uzlabojusies. Sākotnēji pašiem bija jāatgādina par sevi, jāpiesakās, tagad mūs aicina, interesējas, lai saņemtu informatīvos materiālus. Katru gadu piedalāmies Jelgavas novada svētkos. Grāmatu svētkos cilvēki jau pieraduši un meklē mūs, lai piedalītos viktorīnās. Svētku apmeklētājiem, īpaši bērniem un jauniešiem, ļoti patīk atbildēt uz dažādiem jautājumiem par Eiropu, tādēļ vienmēr cenšamies sagatavot kaut ko jaunu un interesantu.
– Kādas ir cilvēku zināšanas šajā jomā?
Seniori, kas daudz lasa avīzes un skatās ziņas, ir ļoti informēti. Jaunieši vairāk pārzina jomas, kas viņus interesē, zina par projektu iespējām. Jelgavas novadā ir aktīva Jauniešu padome ar pārstāvjiem pagastos. ◆
