Valsts attīstības finanšu institūcija «Altum» darbosies kā tirgus ekonomikas nepilnību novērsējs, mazā biznesa un specifisku valsts programmu attīstītājs, nevis kā konkurents komercbankām.
To intervijā stāsta valsts akciju sabiedrības «Latvijas attīstības finanšu institūcija «Altum»» valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko. Viņš norāda, ka pavasarī pilnībā noslēdzies jaunā, specifiskā uzņēmuma izveides process, kurā tika apvienota SIA «Latvijas Garantiju aģentūra», valsts akciju sabiedrības «Lauku attīstības fonds» un «Latvijas attīstības finanšu institūcija «Altum»». Ir pieņemts un stājies spēkā (1. martā) Attīstības finanšu institūcijas likums. Septiņu gadu laikā jaunās akciju sabiedrības devums tirgus nepilnību novēršanai būs 607 miljoni eiro.
– Kāda ir pašreizējā situācija ar «Altum»?
Latvijā ir īstenots tāds pats process, kāds savulaik noticis vecajās ES dalībvalstīs, kur vairākas attīstību veicinošas finanšu iestādes tika koncentrētas vienā. Tagad viss ir vienviet – kredītgarantijas (lauksaimniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, daudzdzīvokļu māju siltināšanai, jaunajām ģimenēm), eksporta kredītu garantijas, kredīti (biznesa uzsācējiem, mikrouzņēmumiem, MVU), izaugsmes riska kapitāls, mezanīna aizdevumi (kad pašu kapitāls nepietiekams). Iespējamo atbalstu var saņemt biznesa uzsācēji, mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, lauksaimnieki – lielākoties tie ir tie, kuriem nav kredītpieredzes un kurus (vai kādas specifiskas aktivitātes) objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ nevēlas kreditēt komercabankas. «Altum» ir tirgus nepilnību novērsējs finanšu pieejamībā dzīvotspējīgiem projektiem. «Altum» koncentrējies tieši uz finanšu instrumentiem, kas ļauj akumulēt un vairākkārt izmantot uzņēmējdarbības atbalstam paredzētos finanšu resursus. Veidojas sava veida pieaugošas «sniega bumbas» efekts, kur katrs atbalstam izmantotais eiro ļauj piesaistīt privātos līdzekļus arvien augošā apjomā. Atbalstam tiek izmantota gan iepriekšējā ES plānošanas perioda, gan arī jaunā 2014.–2020. gada perioda nauda. Ņemot vērā atbalstam izmantoto līdzekļu mērķtiecīguma izvērtējumu ES un nacionālā līmenī, finanšu instrumentu daļa struktūrfondos ir augoša, taču arvien no kopējā «katla» nav tā lielākā. Jaunajā ES plānošanas periodā orientējamies uz struktūrfondu līdzekļiem uzņēmējdarbībai finanšu instrumentu veidā 126 miljonu eiro apmērā. Tā kā daļu naudas plānots izmantot riska, paaugstināto izdevumu segumam, piesaistot papildu naudu, šajā periodā «sniega bumbas» pamats – «Altum» jaunajās programmās piedāvātie finanšu instrumenti – kopā būs 607 miljoni eiro. Protams, šī nauda nav dāvanas, tie ir atmaksājami līdzekļi, tāpēc svarīga ir tās saņēmēju uzraudzīšana līdz pilnīgai līdzekļu atmaksai.
– Kāda ir «Altum» vieta finanšu pakalpojumu sektorā?
Neesam konkurenti komercbankām, apdrošināšanas sabiedrībām. «Altum» nav arī komercbankas darbības licences. «Altum» īpašnieka – valsts – mērķis nav gūt maksimāli lielāku iespējamo peļņu, kā tas pieņemts privātbiznesā, bet gan stimulēt ekonomikas izaugsmi, novēršot tirgus kļūdas un nepilnības. Piemēram, komercbankām ir nauda, taču nav pārliecības par to, ka šo naudu drīkstētu aizdot biznesa uzsācējiem vai citos riskantos segmentos, jo tas automātiski prasītu veidot uzkrājumus nedrošiem parādiem. «Altum» pilda finanšu tirgus papildinātāja lomu, paplašinot uzņēmēju – gan aizņēmēju, gan aizdevēju – iespējas. Sākot jebkuru programmu, tiek veikta tirgus nepilnību analīze, izvērtējot, kur brīvais tirgus nenodrošina finanšu pieejamību, kāds tas būtu nepieciešams. Tāpēc arī dažādos uzņēmuma dzīves ciklos ir piedāvāts dažāda veida atbalsts. Piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšanai ir sēklas kapitāla fondi, agrīnā izaugsmes un paplašināšanās fāzē esošajiem – starta un mikrokredītu programma. Tiem seko riska kapitāla fondi, aizdevumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lielākiem jau tas izpaužas kā nepietiekami nodrošināti aizdevumi, mezanīna aizdevumi, kredītu un eksporta garantijas. Kopumā pašlaik aktīvas ir 15 programmas dažādām dzīves situācijām. Apvienojot trīs iestādes vienā, tika pārņemtas saistības 390 miljonu eiro apmērā, kas ietver aptuveni 6000 aizdevumu un 1000 garantiju un ap 150 ieguldījumus riska kapitālā. Taču visi ir atbalsta instrumenti tiem, kuriem komercbanku kredīti, līzingi un faktoringi nav pieejami, nevis visiem visos gadījumos, ja ir labs projekts. Ieviešot programmas, cieši sadarbojamies ar komercbankām, tomēr ir arī tādas programmas (mikrokredīti, kur vispirms jāiegulda liels darbs konsultācijās), kurās «Altum» kredītus izsniedz tieši savos klientu apkalpošanas centros.
– Vai tas nozīmē, ka visi «Altum» pakalpojumi pieejami tikai Rīgā?
«Altum» ir deviņi reģionālie centri un vēl 15 konsultāciju biroji, kas kopā veido 24 vienības visā Latvijā, kur var ne tikai iegūt informāciju par «Altum» programmām, bet arī risināt jautājumus par atbalsta saņemšanu. Reģionālajos centros ir iespējas slēgt līgumus par iesaistīšanos konkrētā programmā. Protams, ir virkne programmu, kuras realizējam kopā ar partneriem, piemēram, kurās nodrošinām garantijas, bet reālu aizdevumu izsniedz komercbankas. Šādā situācijā informācija noteikti būs komercbankās. Piemēram, mājokļu galvojumu programma ģimenēm ar bērniem, kurā sadarbībā ar bankām «Citadele», SEB, «Swedbank», «Nordea» jau izsniegtas vairāk nekā 200 hipotekāro kredītu garantijas. Līdzīgi tas notiek arī ar riska kapitāla ieguldījumiem, kur programmu ietvaros projektus izvērtē un finansējumu piešķir riska kapitāla kompānijas.
– Vai tā nav zināma komercbanku dublēšana?
Bankas un riska kapitālistus «Altum» nedublēs. Diemžēl jāapbēdina tie uzņēmēji, kuri cerēja, ka «Altum» mērķis ir izteikt alternatīvu – labākas kredītu likmes nekā komercbankas piedāvājumā. Tā kā «Altum» faktiski strādā ar nodokļu maksātāju (arī komercbanku) naudu, nebūtu pareizi, ja attīstības finanšu institūcija no tirgus spiestu laukā tos, kuri šos resursus ir ģenerējuši. Mērķis ir finanšu tirgus un līdz ar to visas ekonomikas paplašināšana, nevis privāto tirgus dalībnieku darbības sašaurināšana vai izstumšana no spēles, aizvietojot ar valsts aktivitātēm.
– Bet iepriekšējā formācijā valsts akciju sabiedrība «Latvijas Hipotēku un zemes banka» vienlaikus pildīja gan attīstības, gan komercbankas funkcijas!
Jā, tā bija. Latvijas Hipotēku un zemes bankai (LHZB) bija komercbankas darbības licence, stingri grāmatvediski nodalīts valsts atbalsta programmu realizācijas un komercdarbības segments. Pēc aktīviem tā bija pat ceturtā vai piektā lielākā banka Latvijā un komercdarbības segmentā reāli konkurēja ar komercbankām. Daudzus šobrīd plaši izplatītus banku pakalpojumus Latvijā pirmā aizsāka LHZB, piemēram, hipotekāro kredītu izsniegšanu, ķīlu zīmju emisiju, lauksaimnieku kreditēšanu utt. Jāņem vērā, ka LHZB ar savu komercdaļu pelnīja naudu, kura tika izmantota tā laika attīstības programmu ieviešanas nodrošināšanai. «Altum» savā mantojumā saņēma LHZB tā dēvēto attīstības daļu (segmentu) ar visiem izsniegtajiem kredītiem, savukārt LHZB komercdaļa tika pārdota «Swedbank», daļa kredītportfeļa Rietumu bankai, bet pensiju ieguldījumu fondu plāni – SEB.
– Vai šāda tipa finanšu iestādi valsts nevarēja saglabāt, it īpaši, ja no attīstības daļas izaugušie uzņēmēji labprāt turpināja sadarbību ar bankas komercdaļu?
Tas bija konceptuāls politisks lēmums. Ir grūti atbildēt, kā būtu, ja būtu. Saprotu uzņēmējus, kuriem pēc bankas pārveides par valsts attīstības finanšu iestādi bija jāpielāgojas noteiktām pārmaiņām, nokļūstot citā bankā. Tomēr Eiropas Komisijai bija viedoklis, ka valstij nevajag darboties komercbanku sektorā un vienlaikus kā finanšu sektora tirgus nepilnību novērsējai.
– Bet Latvijas valstij šajā laikā atkal radās komercbanka!
Jā, pārņemot grūtībās nonākušo «Parex» un to sadalot tā dēvētājā labajā un sliktajā, Latvijas valstij atkal piederēja komercbanka, kura nu ir pārdota. Protams, teorētiski tajā brīdī varēja būt arī citādi risinājumi, piemēram, LHZB komercdaļu pievienot «Citadelei» vai otrādi, «Parex» pievienot LHZB un pēc tam atdalīt attīstības daļu.
– Vai «Altum» vairāk spēj palīdzēt uzņēmējiem, nekā iepriekš spēja Hipotēku banka?
«Altum» ir tikai valdības apstiprinātas atbalsta programmas, taču to skaits un kopējais apjoms ir ievērojami lielāks, nekā bija LHZB laikos. Protams, veidojot programmas, ir diskusijas par aktuālajiem valsts atbalsta virzieniem, novirzāmā finansējuma apmēru noteiktai jomai vai mērķgrupai, kā arī kritērijiem to saņēmējiem. Šobrīd var teikt, ka «Altum» ir plašāks un mērķtiecīgāks piedāvāto programmu un finanšu instrumentu klāsts, nekā tas bija LHZB laikos. Tad nebija ne eksporta garantiju, ne tik izvērstas uzņēmumu kredītu garantiju sistēmas, ne riska kapitāla instrumentu.
– Aizdotā nauda ir jāatmaksā. Vai augsta riska projektos netiek pazaudētas pārāk ievērojamas summas?
Protams, augsta riska darījumos vienmēr ir lielāks risks neatgūt aizdoto, tomēr izveidotā sistēma ļauj izvairīties no būtiska aizdotā neatgūšanas riska. Sākot programmas, tiek paredzēti līdzekļi, lai segtu sagaidāmos zaudējumus no paaugstinātajiem riskiem vai izdevumiem, kas arī padara šīs aktivitātes par valsts atbalsta, nevis komercaktivitātēm. Ir projekti, kuros aizņēmēji nav atdevuši to naudu, kuru vēl aizlienēja LHZB. Ar tiem strādā kredītu piedzinēji – izmantojam komercķīlas, garantijas. Tāpat kā jebkura komercbanka, arī šos aktīvus cenšamies pārdot. Realizējot ķīlas, iegūtā nauda paliek «Altum» rīcībā un tiek izmantota atbalsta programmu finansēšanai. ◆
