Iedzīvotāju iespēja un banku misija vēl pērn bija sadarbībā ar klientiem palīdzēt realizēt viņu idejas un sapņus un celt labklājību. Taču statistika ir skarba – gada laikā dubultojies to cilvēku skaits, kas kavē kredītmaksājumus. Pašlaik katra septītā Latvijas iedzīvotāja sapņi pārvērtušies murgā, bet labklājības vietā viņiem draud palikšana bez mājokļa un iespaidīgi parādi līdz mūža beigām.
Šovasar vairāk nekā 323 300 privātpersonu kavējušas dažādu aizņēmumu (maksājuma karšu, patēriņa, hipotekāro un citu kredītu) atmaksu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas informācija. Līdz ar parādnieku skaita palielināšanos agresīvākas aizdevumu piedziņā kļuvušas arī bankas. Tās apgalvo, ka klientus bez mājokļa atstāt negrasās, tomēr reālā aina atklājas pavisam cita. Piemēram, jelgavniece Diāna (vārds mainīts) jau saņēmusi no bankas brīdinājuma vēstuli ar aicinājumu atbrīvot dzīvokli, savukārt Ineses hipotekārā kredīta procentu likme no 1,2 procentiem pirms trim gadiem nu palielināta līdz sešām reizēm. Latvijas Kredītņēmēju apvienībā (LAKRA), kurā abas vērsušās pēc palīdzības, sola – ja tiks pieņemts tās izstrādātais Krīzes likuma projekts, desmitiem tūkstoši krīzē cietušo cilvēku varēs atgriezties normālā dzīvē un tiks novērsta draudošā sociālā katastrofa. Patlaban apvienība vāc parakstus likuma atbalstam.Piekrīti likmei vai atdod kredītuJelgavniece Inese pirms trim gadiem noskatīja dzīvokli vienā no jauno projektu mājokļiem. Stabila alga un neliels bizness kā papildu ienākums un reizē galvojums bija garants kredīta ņemšanai. Inese pieļāva, ka «treknie gadi» reiz var kļūt liesāki, tādēļ uzticējās Hipotēku bankai, jo valsts kredītiestāde grūtākus laikus varētu pārciest stabilāk. Uz 30 gadiem ņemtā kredīta ikmēneša maksājums toreiz bija 170 latu, visus maksājumus viņa līdz šim veikusi akurāti. Tā kā pēdējos mēnešos būtiski nokritušās Euribor jeb starpbanku procentu likmes, Ineses kredīta maksājumam vajadzētu sarukt līdz 120 latiem, tomēr tā vietā viņas ikmēneša maksājums par 120 latiem palielinājās. Iemesls – līgumā iekļauts punkts, ka banka ik pēc trim gadiem var mainīt procentu likmi. To arī Hipotēku banka izdarījusi, procentus no 1,2 sākumā palielinot līdz 6,2 pašlaik. «Nauda tirgū kļuvusi dārga, turklāt pasliktinājušies jūsu uzņēmuma rādītāji,» tā šo rīcību pamatojusi banka. Taču Inese to uzskata par absurdu, jo bankai, sevišķi, ja tā pieder valstij, būtu jādara viss iespējamais, lai kredītņēmējs nenonāktu vēl lielākās grūtībās. Bankas Inesei sniegtā atbilde – vai nu piekrītat jaunajai likmei, vai arī uzreiz samaksājiet visu kredītu. Riskanti arī regulārie maksātāji?Bankā tāpat kā jebkurā uzņēmumā pakalpojuma cenas, piemēram, procentu likmes, ir atkarīgas no izmaksām, skaidro Hipotēku bankas pārstāve Baiba Ābelniece. «Tā kā pašlaik banka tirgū resursus aizņemas dārgāk nekā iepriekš, arī klientam aizņemties ir dārgāk un aizdevumi tiek pārcenoti,» saka B.Ābelniece, taču piebilst – jo labāks klients, jo mazāks jaunais izcenojums.Procentu kāpumu ietekmējot maksāšanas disciplīna, ķīlas nodrošinājums un kredītvēsture, taču Ineses gadījumā redzams – kaut kliente maksājumus veikusi bez kavējumiem, procentu likme palielināta seškārtīgi. Uz to banka atbild: «Procentu likmi paaugstinām tikai līguma ietvaros.» Inesi tas sarūgtina, jo bankas tiesības ir neierobežotas, bet klients tikpat kā neko nevar ietekmēt.Bez dzīvokļa, bet ar saistībām līdz mūža beigāmDiāna savai ģimenei atrast plašāku mājokli nolēma pirms diviem gadiem, jo trijatā divistabu dzīvoklī šķita par šauru. Kādā no «vecajiem projektiem» viņa nolūkoja piemērotu dzīvokli, un 58 000 latu aizdevumu piekrita dot Aizkraukles banka (AB). Citai kredītiestādei ieķīlāja esošo divistabu dzīvokli, lai saņemtu aizdevumu pirmajai iemaksai. Sieviete gan piebilst, ka jau sākumā vēlējusies veco mitekli pārdot, iegūstot daļu līdzekļu kredīta atmaksai, taču īstais brīdis nokavēts un tagad dzīvokļa vērtība kritusies.Kaut arī jau sākumā ikmēneša maksājums bankai pārsniedza 400 latu, tas raizes nesagādāja, jo bija gan labs darbs, gan alga. Viss sašķobījās pērnruden, kad līdz ar ienākumu ievērojamu samazinājumu Diāna vērsās bankā, meklējot problēmas risinājumu. Tas arī tika rasts – uz laiku atlika kredīta pamatsummas maksājumus. Taču raizes tas nemazināja, jo saskaņā ar viņas kredīta atdošanas grafiku pirmajos gados lielāko daļu aizdevuma atmaksas veido procentu maksājumi. Šā gada sākumā Diānai piedzima mazulis, viņa devās bērna kopšanas atvaļinājumā un kredītu maksāja neregulāri. Tā dēļ tika pārslēgts līgums, kredīts no 58 000 latu izauga līdz 64 000, procentu likme no pieciem sākumā kāpusi līdz 13 patlaban. Tādējādi kopumā ar procentiem viņas saistības pret banku sasniegušas ap 100 000 latu. «Par tādu naudu taču māju varētu uzcelt,» tagad secina Diāna. Tā kā saistības viņa pilda neregulāri un iekrājusi prāvu nesamaksātā summu, no AB saņēmusi prasību nekavējoties atlīdzināt parādu un atbrīvot par kredītu pirkto dzīvokli. Tālākā bankas rīcība ir paredzama – pret sievieti tiks sākta tiesvedība, un dzīvoklis izsolē pārdots. Par iegūto summu (dzīvokļa tirgus vērtība nokritusies līdz 10 – 12 tūkstošiem latu) banka daļēji segs Diānas aizņēmumu, savukārt pārējo daļu sieviete bankai maksās varbūt visu atlikušo mūžu, turklāt, visticamāk, paliekot bez abiem mājokļiem. Cer uz Krīzes likumuUz jautājumu, kā kredītņēmējiem risināt problēmas, bankas atbild līdzīgi: banka savu iespēju robežās risina katra klienta problēmu individuāli; ik situācijā tā var piedāvāt izskatīt jautājumu par dažu aizdevuma līguma nosacījumu maiņu; aicinājums klientiem nākt un meklēt risinājumus kopā. Tomēr Ineses un Diānas piemēri rāda, ka sadarbībai ar banku rezultāts ir nevis kredītņēmēja sloga mazināšana, bet gan gluži pretēji – tā palielināšana, jo procentu likmes augušas un kredīta pamatsumma palielināta. Tā kā valsts nav sākusi sniegt reālu palīdzību grūtībās nonākušajiem kredītu ņēmējiem, bet juristus abas sievietes algot nevar atļauties, viņas kļuvušas par LAKRA biedrēm. Šī organizācija, gan prasot gadā no privātpersonas 12 latu biedra naudu, piedāvā bezmaksas juridiskās un maksātnespējas konsultācijas, kā arī psihologa un citu speciālistu palīdzību. Apvienības pārstāve Vineta Sprugaine stāsta, ka ar LAKRA sagatavoto likumprojektu tiktu noteikts ekonomiskās krīzes periods līdz 2013. gada 1. janvārim, šajā laikā aizliedzot bankām piedzīt parādus un nosakot virkni citu pasākumu, kas aizstāvētu kredītņēmējus. Likums paredzētu, ka aizdevējs nevar mēnesī prasīt vairāk par 40 procentiem no kredītņēmēja ienākumiem, banka nedrīkst pieprasīt no klienta segt starpību starp izsniegto kredītu un īpašuma tagadējo vērtību, ja tā kritusies par vairāk nekā 30 procentiem. Iedzīvotāju parakstus kopā ar likumprojektu plānots iesniegt Valsts prezidentam. Jelgavnieku aktivitāte gan pagaidām bijusi neliela – līdz šim savākti daži desmiti parakstu. Jurista viedoklisDiāna Rasa, Kredītņēmēju apvienības juriste Ja banka par klienta parādsaistībām izstāsta viņa radiniekiem, darba devējam, kolēģiem vai vienkārši paziņām, tāda rīcība uzskatāma par kaunināšanu un emocionālu iespaidošanu, kas robežojas ar goda un cieņas aizskārumu. Šādus faktus pret banku gan varētu būt grūti pierādīt. Taču tas liecina, ka valstī noplūst informācija. Klients tādos gadījumos ir tiesīgs vērsties pie patērētāju tiesību sargiem ar sūdzību, ka netiek ievērots līgums, kā arī lūgt policiju izvērtēt, vai dati par radiem un kolēģiem iegūti likumīgi. Kredītmaksājumu kavētāju skaits2007. gada beigās – 150 000 (katrs 15. Latvijas iedzīvotājs)2009. gada 30. jūnijā – 323 312 (katrs 7. iedzīvotājs)UZZIŅAIJelgavā parakstīties par Krīzes likuma projektu var Zirgu ielā 12 – 59 (ieeja puspagrabā no mājas gala). Darba laiks: pirmdienās no pulksten 19 līdz 21 un ceturtdienās no pulksten 10 līdz 12.
