Rīt 1. septembris – vairāk darba ziedu tirgotājiem, ceļu policistiem, bet vislielākā «šūmēšanās», protams, ir tajās mājās, kurās ir bērni, kuriem sākas vai atsākas skola. Kāda būs dēlam vai meitai jaunā klases audzinātāja? Vai izdosies motivēt bērnu nopietnām mācībām? Kā šogad varēs saskaņot mūzikas skolas un deju pulciņa nodarbības, kas pērn iekrita vienā laikā? Kā klāsies radu bērniem – jaunajiem studentiem? Tad vēl tēriņi mācību līdzekļu iegādei… Žurnāls «Ir» izrēķinājis, ka viena pirmklasnieka palaišanai uz skolu vecākiem jātērē vairāk nekā pusotra simta latu. Šis rēķins gan liekas pārspīlēts – taupīgu vecāku tēriņi skolas vajadzībām liekas pieticīgāki. Nav jau katru gadu jāpērk jauna skolas soma, var noderēt arī vecāko bērnu lietotie apavi. Jelgavā maznodrošināto ģimenēm skolēna mācību lietu iegādei tiek piešķirtas dāvanu kartes četrdesmit latu vērtībā, Jelgavas un Ozolnieku novados – divdesmit latu vērtībā. Kā atzīst kāds daudzbērnu ģimenes galva, pilsētā ar šo pabalstu iztikt var. Taču izglītības tāpat kā zvaigžņu ceļš jau nekad nevar beigties. Līdz senioru klasei cilvēks meklē iespējas ko jaunu apgūt, meklē cilvēkus, no kuriem varētu mācīties. Taču tas parasti jau ir kā starp citu – starp darbiem, pienākumiem un ģimenes rūpēm, atvēlot tikai kādu brītiņu sev. Skolas un studiju gadi ir īpaši ar to, ka cilvēkam tiek dots daudz laika sev, savai pilnveidošanai un izaugsmei. Kaut nu mēs, vecāki, kopā ar skolotājiem spētu to bērniem un jauniešiem likt pie sirds!
