«Latvenergo» prezidents Kārlis Miķelsons ar Dienvidu elektrisko tīklu vadību un struktūrvienību otrdien Jelgavā pārrunāja aktuālos ikdienas jautājumus un nākamā gada perspektīvos plānus.
«Latvenergo» prezidents Kārlis Miķelsons ar Dienvidu elektrisko tīklu vadību un struktūrvienību otrdien Jelgavā pārrunāja aktuālos ikdienas jautājumus un nākamā gada perspektīvos plānus.
Tīklu uzturēšana, elektroenerģijas realizācijas apjomu palielināšana un zudumu samazināšana ir trīs «vaļi», uz ko līdzšinējā darbībā balstījies energoapgādes uzņēmums. DET direktors Ivars Spirģis norāda, ka šajā ziņā vērojami arī zināmi sasniegumi. Šogad pēc vairākiem gadiem palielinājies elektroenerģijas realizācijas apjoms. DET apkalpes zonā pieaugums sasniedz septiņus procentus. Visvairāk – par 14 procentiem – tas audzis rūpniecisko patērēju grupā. Patēriņš palielinājies arī iedzīvotāju un komercpatērētāju (tirdzniecība, pakalpojumi) grupā, taču lauksaimniecībā tas turpina kristies.
Elektroenerģijas zudumi DET apkalpes zonā šogad samazinājušies par vienu procentu. Bet kopš 1996. gada kopējo zudumu līmenis no 23 procentiem krities līdz 12. Tas lielā mērā saistāms ar uzskaites sakārtošanu, kam pēdējos gados pievērsta lielākā uzmanība. Taču rudens vētras, kad nolauzti ap tūkstoš balstu, apliecinājušas, ka šajā laikā ir pasliktinājies sadales tīklu stāvoklis. Tā ir joma, kam turpmāk pievēršama lielāka uzmanība. Energouzņēmums kopumā no nākamā gada investīciju budžeta apmēram pusi plāno izlietot sadales tīklu uzlabošanai.
Investīciju budžetu «Latvenergo» plāno saglabāt šā gada apjomā – ap 60 miljoniem latu. Salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto tas ir par 20 miljoniem mazāk. K.Miķelsons norāda, ka tas saistāms ar pagaidām regulatora neatbalstīto elektroenerģijas tarifu paaugstināšanu. Šāda lēmuma sekas nebūs jūtamas uzreiz, bet varētu atstāt iespaidu pēc vairākiem gadiem. Jelgavas tīklu rajonā nākamgad lieli investīciju objekti nav paredzēti.
