Guntis Žeivots: Ozolniekos viena no prioritātēm ir pašvaldības ceļu sakārtošana.
Ozolnieku novada pašvaldības Saimniecības daļas vadītājs Guntis Žeivots ir sava novada patriots, kurš novērtē katru paveikto darbu tā sakopšanā. Sarunā ar «Ziņām» viņš stāsta par Saimniecības daļas pienākumiem un iecerēm.
– Saimniecības daļa pašvaldībā laikam saņem visvairāk atsauksmju no iedzīvotājiem, jo ikviens ir saistīts ar tās darbu?
Jā, nenoliedzami. Kādreiz mums bija ražošanas sanāksmes un lielākā ķidāšana vienmēr tika tieši Saimniecības nodaļai. Man gan ne visai patīk, ka cilvēki vairāk redz sliktās, nevis labās lietas. Ja ierauga kaut ko sliktu, uzreiz ceļ trauksmi un dusmojas, bet par labu reti paslavē.
– Kādas jomas pašvaldībā ir Saimniecības daļas pārziņā?
Jomu ir diezgan daudz. Viena no redzamākajām ir teritorijas sakopšana – pļaušana, koku, krūmu kopšana, lapu grābšana, sniega tīrīšana. Pašvaldības pārziņā ir arī aptuveni 300 dzīvokļu, par kuriem jāuzņemas apsaimniekošanas rūpes. Tāpat atkritumu saimniecība ir ļoti plaša joma, meliorācija. Protams, vēl ir ceļi, kam, lai pilnībā visi būtu sakārtoti, vajadzētu miljonus. Ceļiem piešķirtās valsts naudas pietiek vien tik daudz, lai tos uzturētu braucamus. Mani pašu ļoti priecē, kā izdevies sakopt Ozolnieku dīķa apkārtni – izveidotas ietves, rotaļu laukumi bērniem.
– Pērn vasarā izskanēja, ka pie Ozolnieku dīķa bija problēmas ar nesavāktiem atkritumiem?
Tādas sūdzības tiešām bija, lai gan izvietotas 40 atkritumu urnas un kārtīgie cilvēki jau papūlas nevajadzīgo iemest miskastē.
– Varbūt tas tāpēc, ka vasarās tur atpūšas ļoti daudz cilvēku?
Ozolnieku dīķa apkārtnes kapacitāte gan ir ļoti liela, lai uzņemtu daudz atpūtnieku. Vasaras sezonā arī sistemātiski ņemam ūdens paraugus, lai noteiktu tā kvalitāti, un parasti nekādu problēmu nav bijis. Vasarās dīķa atpūtas zonā tiek izvietotas arī bioloģiskās tualetes. Atpūsties turp brauc ne tikai jelgavnieki, bet arī cilvēki no Rīgas puses, Olaines.
– Pašvaldības iedzīvotāji bieži sūdzas par ceļu kvalitāti novadā.
Gluži dabīgi, ka cilvēki nešķiro ceļus pēc to piederības. Ja ceļš ir slikts, tad novada iedzīvotājam, protams, vienalga, vai tas ir valsts, pašvaldības vai servitūta ceļš. Manuprāt, pašvaldības ceļus mēs kopjam diezgan normāli. Tuvākajos plānos ir ciematos atjaunot asfaltbetona segumu, vairākām ielām jau esam uzlējuši asfaltu.
– Tādām, kur tā iepriekš nebija?
Nē, ielām, kas iepriekš bija asfaltētas, bet segums ļoti nolietojies. Kalpošanas laiks šim segumam ir apmēram piecpadsmit gadu, bet daudzos gadījumos tas izmantots divreiz ilgāk. Cenšamies veltīt līdzekļus lauku ceļu sakārtošanai. Esam pat saņēmuši atsauksmes, ka pašvaldības lauku ceļi ir labāki par valsts. Priecē, ka uzlabojumi ir pamanīti.
– Ir kādi kritiskie ceļu posmi, kuru stāvokli vajadzētu uzlabot pēc iespējas ātrāk?
Pats sāpīgākais ir industriālais kvartāls – Rubeņu iela. Ir doma piesaistīt Eiropas līdzekļus šīs teritorijas attīstībai un saistīti saremontēt arī ceļus tur. Runājot par valsts ceļiem, žēl, ka pa sliktu brauktuvi jādodas uz skolu. Tāpat ļoti bēdīga ir situācija Brankās. No Dalbes uz Jaunpēternieku pusi arī ir ļoti slikts ceļš. Kādreiz tur bija spēcīga saimniecība, daudz iedzīvotāju. Situācija neapskaužama – ja ir slikts ceļš, arī uzņēmējdarbība neattīstās. Tieši tāpēc ceļu sakārtošana ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem. Neviens uzņēmējs negribēs darboties vietā, kur nevar ērti nokļūt, kur pa grants ceļu jābrauc pa tā saukto «trepi».
Cenšamies Ozolniekos sakārtot Rīgas ielu, rūpējoties par iedzīvotājiem, ierīkot drošas pārejas, šogad ir plāni autobusu pieturās uzstādīt jaunas nojumes. Galu galā Rīgas iela ir mūsu pašvaldības seja. Plānu ir ļoti daudz.
– Iedzīvotāji bieži sūdzas par ceļa kvalitāti Brankās. Kā pārziņā ir šis ceļš, ar kura stāvokli cilvēki ir neapmierināti?
Tas ir valsts ceļš. Cilvēki ir neapmierināti un sūdzas pašvaldībā, un tas arī ir saprotams. Mēs esam vērsušies attiecīgajās valsts institūcijās, lai mēģinātu panākt šā ceļa sakārtošanu. Tagad pavasarī saņemam arī sūdzības par izbraukātām ielām. Pārsvarā jau mums ir mazas ieliņas, kur pārvietojas ar vieglajiem transportlīdzekļiem. Piemēram, zvanīja iedzīvotājs un sūdzējās par vienu mazo ielu – atkritumu vedējs iebraucis sliktā laikā, un segums izspiests. Šādā laikā neko īsti nevar arī izdarīt, jāgaida, kad paliks sausāks, un tad varēs to sakārtot.
– Vai novadā ir daudz grants ceļu, un vai tos izdodas kvalitatīvi uzturēt?
Faktiski gandrīz visi ir grants ceļi, asfaltēto ļoti maz, pārsvarā pašos Ozolniekos. Domāju, ka ceļus uzturam kārtībā. Cenšamies sadarboties ar iedzīvotājiem. Pašvaldības interneta mājas lapā ir jautājumu un ierosinājumu sadaļa, kurā cilvēki nereti ziņo, ja ir kādas problēmas ar ceļu stāvokli. Cenšamies uz sūdzībām reaģēt uzreiz. Diemžēl daudz ir arī darba ar papīriem, gribētos vairāk pabraukāt pa novadu, parunāt ar cilvēkiem un redzēt visas sīkās nebūšanas, nevis pamanīt tikai tad, kad kāds piezvana. Darbs ar iedzīvotājiem ir ļoti svarīgs. Nozīmīgi ir tieši aizbraukt uz konkrēto vietu, novērtēt situāciju, izrunāt problēmu.
Gadās arī, protams, daudz sūdzību situācijās, kas nav saistītas ar pašvaldību, bet iedzīvotāji dažkārt neizprot, kura atbildība ir risināt attiecīgo problēmu. Tas arī jāizrunā, jāpaskaidro. Ne jau vienmēr cilvēks pārmet pašvaldībai, vienkārši nezina, kur vērsties.
No sākuma saskārāmies ar iedzīvotāju neizpratni, kad uzstādījām transportlīdzekļu masu ierobežojošas ceļa zīmes, bet tas viss tiek darīts ceļu kvalitātes uzturēšanai. Tagad tiek noslēgti līgumi ar uzņēmējiem, ka viņi uzņemas saistības ceļus sakārtot, ja segums tiek bojāts viņu dēļ. Sākumā bija iebildumi, bet tagad uzņēmēji šo kārtību ir pieņēmuši. Nevaram dot atļauju kravas transportam braukt pa šiem ceļiem pavasarī un rudenī, kad segums ir mīksts. Ja to sabojā, pēc tam ir grūti saremontēt.
– Pieminējāt plašo atkritumu apsaimniekošanas jomu, cik sen Ozolniekos tiek šķiroti atkritumi?
Tā īsti mūsu novadā atkritumu šķirošana sākta pagājušajā gadā, un šajā jomā vēl ir jāstrādā. Nereti privātmāju iedzīvotāji interesējas par iespēju izmest šķirotos atkritumus, bet tādas urnas ir tikai pie daudzdzīvokļu namiem, kur dažkārt mājas saimnieks teju vai stāv ar rungu un dzen prom svešos. Konteinerus, protams, varam izvietot pie daudzdzīvokļu mājām, katram privātajam īpašniekam pie mājas jau tādus neuzliksim, tāpēc viņiem pašiem jāpielāgojas un, piemēram, sakrātās plastmasas pudeles jāaizved izmest, galvenais, lai nemet mežā. Atceros, kā agrāk cīnījāmies ar šo problēmu, tagad situācija krietni uzlabojusies. Ir, protams, vēl atsevišķas vietas, kur mēdz piegružot, bet daudz mazāk.
– Pašvaldības interneta mājas lapā iedzīvotāji sākotnēji daudz sūdzējās, kad Ozolnieku novadā nomainījās atkritumu apsaimniekotājs. Kāda situācija ir pašlaik?
Šajā jomā vēl arvien ir problēmas. Izvērtējot cenu, tagad ir izdevīgāk, bet operatīvāk noteikti darbojās iepriekšējie apsaimniekotāji no Jelgavas. Pašlaik ļoti daudz uzkrājas neizvesti atkritumi. Meklējam risinājumus, lai maksimāli uzlabotu situāciju atkritumu apsaimniekošanā.
– Par ko visbiežāk tiek saņemtas sūdzības?
Pārsvarā par to, ka atkritumi netiek izvesti laikus. Tagad jau situācija stabilizējas un sūdzību ir arvien mazāk.
– Vai saskaraties arī ar problēmu, ka paši iedzīvotāji ir nevērīgi pret apkārtējo vidi, infrastruktūru?
Vandalisms ļoti sāp. Tas ir kaut kas nesaprotams. Kapos aplauž un apgāž krustus – kā kaut ko tādu darīt vispār var ienākt prātā? Autobusu pieturā uzstādām jaunu nojumi, bet stikls tiek izsists vienreiz, otrreiz, trešoreiz… Cenšamies ātri salabot, citādi, ja kaut kas jau ir sabojāts, tas veicina mēģinājumus turpināt iesākto. Skaista vide tomēr vairāk motivē priecāties un nebojāt. Katrā gadījumā ir smagi skatīties, ja tiek iznīcināts citu darbs, kas darīts, lai mums visiem būtu skaistāka un sakoptāka apkārtējā vide. ◆
