Auces novada Bēnes pagasta uzņēmuma SIA “Bēnes PB” ceptuvē top gan maize, gan konditorejas izstrādājumi – mēnesī te saražo 25–27 tonnas maizes, 3,6 tonnas konditorejas izstrādājumu un ap trijām tonnām cepumu. Divi produkti – pusdienu formas maize un baltmaize – sertificēti “Bordo karotītei”. “Lielie rupjmaizes kukuļi gan tagad vairs tā neiet, maizīte jāpārdod safasēta sagrieztā veidā. 90 procentos gadījumu pircēji labprātāk iegādājas griezto maizi, lai gan tā ātrāk var sākt pelēt un neglabāsies tik ilgi kā veselais kukulis, kurā vēl turpinās fermentācijas process,” maizes ceptuves darba knifus atklāj SIA “Bēnes PB” valdes priekšsēdētājs Grigorijs Sidorčiks.
Kopējais darbinieku skaits uzņēmumā ir 130–140, no kuriem ceptuvē strādā aptuveni 23 darbinieki, neskaitot šoferus un kurinātājus. Uzņēmums “Bēnes PB” nodarbojas gan ar pārtikas ražošanu, gan mazumtirdzniecību. Patlaban “Bēnes PB” pieder 30 veikali sešos novados un 20 pagastos. Vairāki veikali strādā ar “Aibe” un “Elvi” franšīzi.
Ceptuvē var darboties radoši
Maize ir specifisks produkts – tai ir īss realizācijas termiņš, un to visiem vajag no rīta. Ceptuvē ir maizes cehs, kur pa dienu cep rupjmaizi, bet pēcpusdienā – baltmaizi, ir arī konditorejas cehs, kas strādā pēc pasūtījuma, bet vakarā cep cepumus. Jāpiebilst, ka “austiņas” un bezē cepumus te joprojām gatavo ar rokām. Bēnē ražoto produkciju tirgo visā Zemgales un Kurzemes reģionā, Rīgas apkārtnē, Lielvārdē un Siguldā, līdz Kolkai un Jēkabpilij. “Tālāk produkciju vest nav izdevīgi, tāpēc Vidzemē un Latgalē mēs to atdodam izplatīšanai vairumtirgotājiem,” uzsver G.Sidorčiks.
“Ceptuvē interesentu grupām piedāvājam ekskursijas, kur var apskatīties, kā top maize, kā arī rīkojam meistarklases cepumu cepšanā un dekorēšanā. Aktīvākie radošo darbnīcu apmeklētāji ir tuvējo skolu – Auces un Bēnes vidusskolas – skolēni. Tagad, kad ceptuvē ir sācies piparkūku laiks, bērni darbojas ar piparkūku mīklu, bet citā laikā – ar smilšu mīklu. Bēnes ceptuvi labprāt apmeklē arī pensionāru grupas, un tajā ielūkoties var darba dienās līdz pulksten 13, gaidīts ikviens interesents,” aicina ceptuves vadītāja Ilze Kleinberga, kura pati arī vada meistarklases. Viņa piebilst, ka Bēnes ceptuvē piparkūku mīkla joprojām tiek gatavota ar sīrupa vārīšanu un cukura dedzināšanu. Tās realizācijas termiņš ir līdz četriem mēnešiem.
Pieprasījums pēc maizes sarūk
Lielāko SIA “Bēnes PB” ražošanas apjomu veido maize. Kopā uzņēmums ražo aptuveni 40 veidu maizi, arī dažādus konditorejas izstrādājumus un cepumus. Pieprasījums ļoti atšķiras, bet, tā kā uzņēmums ir neliels, spēj ātri pielāgoties un līdz ar to arī aktīvāk konkurēt tirgū. Jaunumus laukos ieviest grūti, jo pircēji pārsvarā iegādājas tradicionālos maizes veidus – rudzu klona, saldskābmaizi, “ķieģelīti” un baltmaizes batonu.
Novērots, ka cilvēku ēšanas kultūra un paradumi laika gaitā mainās. Maizi mūsdienās ēd mazāk, uztraucas par figūru, vairāk lieto augļus un dārzeņus. Rupjmaize ir veselīga, tā dod enerģiju, bet, ēdot to, ir jāstrādā fiziski, taču tagad cilvēki, arī laukos, uz lauka strādā maz. Vēl Grigorijs teic, ka savā uzņēmumā faktiski neizmanto palmu eļļu.
“Bēnes PB” domā par nākotni un plāno ieviest jaunus produkcijas veidus. Jau tagad iecienīta ir Bēnes piparkūku mīkla, bet domāts arī par saldētās mīklas ražošanu. Mīklu īpašās šoka krāsnīs sasaldē mīnus 40 grādu temperatūrā, tad to var uzglabāt mīnus 18 grādos divus trīs mēnešus, bet pēc tam speciālās krāsnīs veikalos atkausēt. “Tas gan ir nišas produkts, vairāk piemērots lielveikaliem, un to piedāvāt lauku veikalos neatmaksāsies,” spriež G.Sidorčiks. Paredzēts mainīt arī ceptuves iekārtas, maizes ražošanā ierīkojot pusautomātisko līniju. “Ja pircēji prasīs, tad būs vēl kas,” smaida uzņēmējs, jo visu jau nevar atklāt.
Uzņēmums dzīvo no saviem līdzekļiem un lielas kredītsaistības nevēlas uzņemties. Tiek domāts arī par eksportu. Bēnes ceptuves produkcija Latvijā ir pazīstama, konditorejas izstrādājumi ļoti pieprasīti, bet eksportā neiztikt bez pamanāma iepakojuma. Uzņēmums piedalās izstādēs un dibina kontaktus, taču ne uz Arābu Emirātiem vai Ķīnu produkciju eksportēt negrasās. “Varbūt ar savu brendu mēs ārvalstu tirgū iziet nevaram, bet ar savu produktu gan,” pārliecināts G.Sidorčiks.
