Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un citi ministrijas darbinieki ar Lielo pilsētu asociācijas pilsētu projektu un investīciju piesaistes speciālistiem pārrunājuši gatavošanos ES struktūrfondu apguvei.
Finanšu ministrs Oskars Spurdziņš un citi ministrijas darbinieki ar Lielo pilsētu asociācijas pilsētu projektu un investīciju piesaistes speciālistiem pārrunājuši gatavošanos ES struktūrfondu apguvei, uzklausījuši pašvaldību saskatītās problēmas pašreizējā sistēmā un priekšlikumus tālākai darba uzlabošanai.
Pašvaldību speciālisti, iepazīstoties ar pašreizējo situāciju, atzinuši, ka gatavošanās ES struktūrfondu apgūšanai valstī notiek nepietiekamos tempos. Piemēram, tika solīts, ka projektu pieteikumu atlases kritēriji pašvaldībām būs zināmi jau pērn oktobrī. Taču to vēl nav pat aprīlī.
Pašlaik no trim struktūrfondu pretendentu novirzieniem (nacionālā programma, atklātie projekti, grantu shēma) augstākā gatavības pakāpē ir nacionālās programmas nosacījumi. No 29 aktivitātēm vai apakšaktivitātēm aprīļa sākumā vadlīniju projekti bija izstrādāti 24, tostarp 23 izvērtēti un nodoti pilnveidei, bet seši bija noslēguma stadijā. Atlases kritēriju projekti izstrādāti 22 aktivitātēm, 19 no tiem turpinās pilnveide, bet trīs atzīstami par akceptētiem. Atklāto projektu konkursu pretendentu grupā, kas visvairāk interesē pašvaldības, vadlīniju projekti sagatavoti tikai astoņām no 55 plānotajām aktivitātēm, bet līdz gatavībai vēl neviens nebija nonācis. Atlases kritēriju projekti izstrādāti 13 aktivitātēs, bet tikai pieci sasnieguši gatavību. Grantu shēmas grupā vadlīniju nav nevienā no 18 aktivitātēm, bet atlases kritēriji sākumposmā ir sešām. ES fondiem vēl nav arī apstiprināta neviena starpniekinstitūcija.
Pašvaldības nejūtas pelnījušas no atsevišķām ministrijām izskanējušos pārmetumus, ka tās nav gatavas ES naudas apguvei. “Tas būtu tāpat kā piedāvāt spēlēt spēli, kuras noteikumi nav zināmi un kurai nav izvēlēts tiesnesis,” salīdzina Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks un Investīciju biroja vadītājs Jurijs Strods.
Pašvaldības neapmierina, ka programmu papildinājumi internetā nav pieejami latviski. Lai gan Finanšu ministrija (FM) solījusi, ka jau šonedēļ informācija tiks pārtulkota, faktiski latviski to varētu iepazīt mēneša beigās, jo tekstu nepieciešams arī rediģēt.
J.Strods FM ierosinājis pašvaldību uzņēmumiem investīciju gadījumā piemērot tādas pašas atlaides kā privātajiem uzņēmumiem. Proti, ja investīcijas sasniedz desmit miljonus latu, privātfirmas saņem 40 procentu uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, bet pašvaldības uzņēmumiem, piemēram, SIA “Jelgavas ūdens”, neraugoties uz ieguldījumiem attīstībā, tas ir liegts. Jelgava ierosinājusi arī iespēju palielināt pašvaldībām kredītņemšanas iespējas, attīstībai domātos līdzekļus no budžeta nevis atņemot, bet pieskaitot.
