Kaut arī neesmu ievēlēts no Zemgales, iespēju robežās cenšos sekot līdzi arī šajā novadā notiekošajam, laiku pa laikam pārlapojot vietējo presi.
Kaut arī neesmu ievēlēts no Zemgales, iespēju robežās cenšos sekot līdzi arī šajā novadā notiekošajam, laiku pa laikam pārlapojot vietējo presi. Teikšu atklāti: mani ārkārtīgi pārsteidza vairākas publikācijas, kuru autors ir pazīstamais Jelgavas skolotājs, mans kādreizējais cīņu biedrs vēl LTF laikos un pieredzējis politiķis, bijušais AP un Saeimas deputāts, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs A.Tomašūns. Tieši pēdējais liecina, ka Tomašūna kungs lieliski pārzina to, kā tiek pieņemti lēmumi valdībā un Saeimā. «Latvijas ceļa» biedram, turklāt ne jau ierindas, bet vienam no redzamākajiem politiķiem (parlamentārā sekretāra amats atbilst kādreizējā ministra vietnieka amatam), izteikt pārmetumus valdībai par tās lēmumiem nozīmē pārmest savai partijai, tas ir, pašam sev. Man šāda divkosība nav saprotama.
TP, apzinoties ļoti grūto finansiālo situāciju izglītības sistēmā, tomēr izšķīrās ieņemt izglītības ministra posteni tāpēc, ka mūsu vidū bija patiesa vēlēšanās šo sistēmu uzlabot. Turklāt pirmais mūsu iecerētais solis bija beidzot izkustināt no vietas vissmagāko jautājumu – izglītības darbinieku zemā atalgojuma problēmu, kuras dēļ izglītības iestādēs neienāk jauni, spēcīgi pedagogi, bet notiek pretējs process. Diemžēl, kaut arī šīs valdības deklarācijā ir uzsvērtas divas prioritātes – izglītība un aizsardzība –, ne «LC», ne «TB»/LNNK ministri sevišķu aizrautību šo prioritāšu atbalstā neizrādīja un centās pavilkt plāno budžeta deķīti uz savas partijas ministru pārvaldīto nozaru pusi. Tas, starp citu, viņiem ļoti labi izdevās. Ne jau premjerministrs, kā Jūs rakstāt un arī labi zināt, iesniedz budžeta projektus Saeimā, bet gan valdība. lamājot valdību un parakstoties kā «LC» biedram, Jums faktiski vajadzētu nostāties pie spoguļa un lamāt pašam sevi. Šajā gadījumā Jūsu pret valdību vērsto kritiku uztveru kā visaugstākās pilotāžas demagoģiju.
Arī es esmu ļoti sarūgtināts, ka TP iniciatīva neguva pietiekamu atbalstu valdībā un ceru, ka Saeimā mums izdosies pārliecināt koalīcijas partnerus un palielināt pedagoģisko darbinieku algas nevis par 6,2 miljoniem latu, kas, starp citu, pēdējo četru gadu laikā ir pirmais algas paaugstinājums, bet vismaz par divas reizes lielāku summu.
To, ka simtprocentīgi izpildīt Izglītības likumu neizdosies, Jūs labi zināt, jo Krievijas krīze Latvijas budžetā ir izcirtusi pamatīgu robu un optimistiskās prognozes par kopprodukta pieaugumu, kas tika izteiktas likuma tapšanas gaitā, diemžēl nav piepildījušās. To saprata jau Krištopana valdība, kurā Jūs bijāt ministrijas otrā persona, iesniedzot Izglītības likuma labojumus.
Cienījamais Tomašūna kungs, novēlu Jums nevis nodarboties ar demagoģiju, bet gan censties pārliecināt savus partijas biedrus par nepieciešamību atbalstīt TP centienus un atgādināt par šīs valdības deklarācijā paustajām prioritātēm. Arī es kā bijušais izglītības darbinieks, skolotāja dēls un skolotājas dzīvesbiedrs ļoti pārdzīvoju to, ka mēs nespējam pienācīgi novērtēt pedagoga darbu, un apsolu, ka darīšu visu iespējamo, lai situācija šīs valdības pastāvēšanas laikā mainītos un jau tuvākajā nākotnē visas tās labās idejas, kuras mēs savā laikā iestrādājām Izglītības likumā, gūtu piepildījumu. Tā ka, cienījamais koalīcijas partijas biedri un kolēģi Andri Tomašūn, nelamāsim savus partnerus, bet centīsimies panākt atbalstu izglītībai vispirms savas partijas rindās!
