Jelgavā Poļu biedrība darbojās arī pirmās Latvijas brīvvalsts laikā.
Ar koncertu pilsētas kultūras namā sestdien noslēdzās Latvijas Poļu savienības Jelgavas nodaļas 20 gadu jubilejas svinības. Priekšnesumus tajā sniedza Latvijas poļu jaunie profesionālie mūziķi, Jelgavas dāmu vokālais ansamblis «Stokrotki», tautas dziesmu un deju ansamblis «Kukulečka» no Daugavpils un Jelgavas kultūras nama bērnu deju kolektīvs «Vēja zirdziņš». Kopumā saistībā ar jubileju bija sarīkota virkne pasākumu nedēļas garumā. Tā ietvēra gan dievkalpojumu katoļu katedrālē, gan izstādes atklāšanu pašvaldības Sabiedrības integrācijas birojā, gan Frederika Šopēna mūzikas koncertu Jelgavas muzejā.Dzied palēcienāRunājot par koncerta mākslinieciskajiem iespaidiem, ansambļa «Stokrotki» («Margrietiņas» – poļu val.) vadītāja Edīte Bergmane apbrīnoja daugavpiliešu «Kukulečkas» sniegumu, kurā dalībnieki vienlaiku gan dejoja, gan arī dziedāja. «Tā, dejojot un lecot, taču ļoti grūti padziedāt. Tur iznāk spiegšana un kliegšana, kas brīžiem man nelikās īsti pieņemama» piebilda mūziķe. Publika, kuras rindās galvenokārt bija pilsētas un rajona poļu ģimenes, sirsnīgi uzņēma visu mākslinieku priekšnesumu un temperamentīgo «Kukulečku» jo īpaši. Studēja VaršavāKultūras namā jubilārus pašvaldības vārdā sveica domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis. Uz sarīkojumu bija ieradies Polijas vēstniecības pirmais padomnieks Janušs Davidovičs, kurš vairākiem jelgavniekiem pasniedza tā sauktās poļu kartes, ko saņem ārzemēs dzīvojošie sabiedriski aktīvie poļi. Viņu vidū bija arī Jelgavas uzņēmējs Helmuts Leoho. 1995. gadā viņš pēc vidusskolas beigšanas izmantoja Polijas vēstniecības piedāvājumu gada laikā pilnībā apgūt poļu valodu un studēt kādā no Polijas augstskolām. Tā viņš arī absolvējis Varšavas Tehnisko universitāti un tagad darbojas elektrotehniskajā nozarē. «Poļu karte man nav tikai plastikāta gabaliņš, bet gan piederības zīme savām saknēm pa tēva līniju. Par to priecājas arī mana sieva, kas ir īsta poliete,» piebilda H.Leoho.Svētku rīkošanu atbalstīja Jelgavas pašvaldība, Sabiedrības integrācijas fonds un Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta ietvaros.Latvijas Poļu savienības Jelgavas nodaļa darbojās no 1934. līdz 1940. gadam. Tā tika atjaunota 1989. gadā, kad tautas atmoda veicināja arī Latvijas poļu pašapziņas celšanos. Sabiedriskās organizācijas aktivitāšu pamatvirzieni ir valoda, kultūra, reliģija. Mūsdienās Jelgavā pieaugušie poļu klubā, bet bērni 6. vidusskolas pirmajās divās klasēs un pirmsskolas grupās fakultatīvi var apgūt poļu valodu. Jelgavas nodaļu vada Marija Kudrjavceva.
