Trīsdesmitgadnieks Dzintars Ģērmanis mājās ģimenē ir galvenais pavārs, taču tikai nesen viņš uzzināja, ka salāti labi garšo tad, ja tajos iekaisīts gan sāls, gan cukurs. Noderīgas Dzintaram šķiet arī vingrošanas nodarbības, kādas mājās bez trenera neuzsāksi. Vēl viņam ir vēlēšanās apgūt kokapstrādi, iemācīties amatu. Nodarbības Neredzīgo biedrībā ieilgst līdz vēlai pēcpusdienai. Novembra vakari īsi, un Dzintars, kājām šķērsojot puspilsētu, mājās nokļūst ar pēdējo dienasgaismu, kurā pēc pārciestās slimības viņš redz tikai trīs nelielu soļu attālumā.
Dz.Ģērmanis ir viens no pagaidām desmit jelgavniekiem, kas iesaistījušies Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētajā projektā «Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība personām ar redzes traucējumiem Latvijā». Tā mērķis ir mazināt redzes invalīdu sociālo izolētību, celt dzīves kvalitāti. Projekta īstenošanas laiks – līdz 2013. gada beigām. Kopējās izmaksas – divi miljoni latu, no tiem nacionālais finansējums – ap 300 tūkstošiem latu. Projektā paredzēts iesaistīt 1002 personas, kas ir apmēram astotā daļa no redzes invalīdu skaita Latvijā. Katram redzes invalīdam ik gadu par valsts līdzekļiem ir tiesības uz kvalificētu piecdesmit stundu apmācības programmu, lai apgūtu nepieciešamākās sevis aprūpēšanas prasmes. Ar to saprot gan orientēšanos telpā, gan vienkāršas sadzīves iemaņas, sākot ar pogas piešūšanu un beidzot ar darbu ar datoru, kurā tiek lietotas speciālas programmas vājredzīgiem cilvēkiem. Taču ESF finansētais projekts, kura viens no sadarbības partneriem ir Nodarbinātības valsts aģentūra, neaprobežojas tikai ar to. Beidzot 200 stundu apmācību, redzes invalīdam uzlabojas iespējas kļūt par darba ņēmēju vai individuālā darba veicēju. «Tas šodien, kad bezdarbnieku ir pilna darba birža, izklausās kā fantastika, bet es ceru – kad projekts 2013. gadā tiks pabeigts, Latvijā ekonomika strauji attīstīsies un arī redzes invalīdus, kas projektā būs ieguvuši amata prasmes, pieņems darbā,» smaidot saka Latvijas Neredzīgo biedrības Jelgavas teritoriālās organizācijas vadītāja Svetlana Sproģe. Šā projekta ietvaros viņa un jelgavniece Sigita Ausmiņa bez maksas studē augstskolā «Attīstība», kur apgūst sociālā darbinieka specialitāti. Tā abām ir jau otrā augstākā profesionālās izglītības studiju programma. Projekta «cietajā daļā» vēl ietilpst deviņu suņu – neredzīgo pavadoņu – sagatavošana. Suns Konča jau uzticīgi kalpo S.Ausmiņai. Neviena cita redzes invalīda, kuram interesētu šāds pavadonis Jelgavas teritoriālās organizācijas lokā, pagaidām nav, taču S.Sproģe atzīst, ka citviet Latvijā tādi atradīsies. Viņa aicina pieteikties redzes invalīdus, kas jūt iespējas un vēlmi apgūt kādas prasmes, izglītību, izmantojot ESF atbalstītā projekta līdzekļus. Kaut apmācāmo skaits ir ierobežots (Jelgavas organizācijai 200), palīdzēt centīsies visiem. Latvijas Neredzīgo biedrībā ir gandrīz četri tūkstoši biedru. Visā Latvijā – ap astoņiem tūkstošiem redzes invalīdu. Biedrības Jelgavas teritoriālā organizācija aptver Jelgavu, Dobeli, Saldu, Bausku un šo pilsētu rajonus.
